rags (li.
rãgas, apr. ragis, slav.
rogъ "Horn"), Demin. verächtl.
raģelis, raģelītis BW. 15530; 29481,
1) das Horn; das Horn zum Blasen: Sprw.
stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od.
citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U.
vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U.
raguos saiet od.
saskrieties Ar.,
sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond.
- pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130.
ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ.
lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. -
dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn.
ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1.
vakar briedis ragā (Var.:
ragu) pūta 30523;
2) ein Trinkhorn Bielenstein Holzb. 317;
radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318;
auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16.
meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128.
sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;
3) tabakas rags od.
radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose (vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351):
tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;
4) ragi od.
radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt): asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv.
1 132.
uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50;
ragu laidējs, der Schröpfer U.;
5) ragi, die Handhaben des Backtroges Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);
6) ragi, die Handhaben des Pftuges Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;
7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst U.;
die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570);
die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;
8) die Seitenstützen am Weberbaume Kurl. n. U.,
die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;
9) der Steven am Boote Bielenstein Holzb. 607,
das vordere Ende des Bootes Lasd.:
div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;
10) ragi, das Degengefäss U.;
11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);
12) ragi od.
radziņi, eine Art Schneckenfrisur: Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189.
mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;
13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib Oppek. n. U.;
14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;
15) ragi "die Rosenstacheln" Für. I;
16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne" Für. I;
"Strahlen" L.;
ausstehende Äste eines Baumes L.;
17) die Landspitze U., Lasd.;
das Vorgebirge U.,
die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71.
milzīgs klinšu rags LP. VI, 214.
kalna rags Etn. 1, 53.
pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;
18) zur Bezeichnung von etwas Hartem: sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522.
dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181.
kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK.
kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;19) ragus valdīt, die Hände abhalten Elv. L, m. 8; 20)
krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);
21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon,
die "Hörner", die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.
Avots: ME III,
465,
466