uzteikt
uztèikt,
1): vajadzēja ... u. jaunās derības pirmuo stāstu Jauns. Raksti IV, 14;
2): auch Puhren, ("paslavēt") Salis; uzteic kūtru kumeliņu BW. 8542. strēba tuo uz˙teikdami Seyershof;
3): auch Seyershof; ‡
4) die Schuld auf andere wälzen:
manīgs jau vinš ir gan: visu kuo izduomāt un uz citiem u., lai ... sevi glābtu Janš. Dzimtene V, 130; ‡
5) eine Bemerkung Machen
Frauenb.: kad tik uzteiks, ka slikti dara, tad aizies. Refl. -ties, ‡
2) = pìetèiktiês: uzteicies, ka gribuot iet kaŗā Seyershof.
Avots: EH II, 736
1): vajadzēja ... u. jaunās derības pirmuo stāstu Jauns. Raksti IV, 14;
2): auch Puhren, ("paslavēt") Salis; uzteic kūtru kumeliņu BW. 8542. strēba tuo uz˙teikdami Seyershof;
3): auch Seyershof; ‡
4) die Schuld auf andere wälzen:
manīgs jau vinš ir gan: visu kuo izduomāt un uz citiem u., lai ... sevi glābtu Janš. Dzimtene V, 130; ‡
5) eine Bemerkung Machen
Frauenb.: kad tik uzteiks, ka slikti dara, tad aizies. Refl. -ties, ‡
2) = pìetèiktiês: uzteicies, ka gribuot iet kaŗā Seyershof.
Avots: EH II, 736