uzviņģot
uzviņ̂ģuôt 2 Dunika, sich hin und her schlängelnd hinauf geraten, getangen auf O. - Bartau: čūska uzviņģuoja uz ceļa Dunika. (ērgļi) jau uzviņģuojuši augstu gaisā Janš. Mežv. ļ. II, 366.
Avots: ME IV, 399
Avots: ME IV, 399
'uzviņģot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: