uzviņģotuzviņ̂ģuôt 2 Dunika, sich hin und her schlängelnd hinauf geraten, getangen auf O. - Bartau: čūska uzviņģuoja uz ceļa Dunika. (ērgļi) jau uzviņģuojuši augstu gaisā Janš. Mežv. ļ. II, 366.Avots: ME IV, 399