Paplašinātā meklēšana

‡ izvāgât, = izvagāt (?): i. sẽjumu, tīrumu (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 494

lastavāgs, Fastnachtsabend: meteņus jeb vastlāvijus arī saukuši par lastavāgu Stockm. n. Etn. IV, 28. S. vastlāģi U.; [anscheinend hieraus durch Metathese entstanden].

Avots: ME II, 424

‡ I nùovāgât Trik., Wolm., = nùovaguôt.

Avots: EH II, 105

‡ II nùovāgât "nuodzīvuot" Lubn.: gan jau nuovāgāšu.

Avots: EH II, 105

vàg Blieden, (mit ā) Bērzgale, = vajag(a), ist nötig.

Avots: EH II, 761

vàga: izdze̦n vāgu BW. 9912, 2 var. (aus Wohlfahrt).

Avots: EH II, 761

vàga (li. voga "Ackerscholle") Kaugershof, Wolmarshof, = vaga, die Fürche U. Wohl zu vaga, vgl. Leskien Nom. 218 und vadze, vādze.

Avots: ME IV, 492

‡ vāgana Lng. (unter bļuoda), eine grosse Schüssel. Durch (oder nebst?) li. vogõnė aus wr. ваган "Schüssel".

Avots: EH II, 761

I vãgãns Peb., vàgāns ² Vīt., vāgans

Avots: ME IV, 492

II vãgãns (?) Nötk. "Arme und Beine ausgestreckt habend; gespensterartig" (Substantiv?).

Avots: ME IV, 493

‡ *I vāgât, zu erschliessen aus ‡ izvāgât und ‡ nùovāgât I.

Avots: EH II, 761

‡ *II vāgât, zu erschliessen aus ‡ nùovāgât II.

Avots: EH II, 761

‡ vãguôt Iw. "ar līmeņrādi nuoteikt horizontālu virzienu". Auf d. Waage beruhend.

Avots: EH II, 761

vàguôt Wolmarshof, = vagât, Furchen ziehen U.

Avots: ME IV, 493

vãgũzis: kamaniņas vāgūzī BW. 26532, 1 var.

Avots: EH II, 761

vãgũzis Ahsuppen, Wolm. u. a., vāgūze L., das Wagenhaus, die Wagenremise U. (unbek. in Dunika, Memelshof, Zvirgzdine). Aus dem Niederdeutschen.

Avots: ME IV, 493

žvāgât,

1) Unsinn plappern
Wessen;

2) "švīkstēt" (?) Nötk. (mit ã ).

Avots: ME IV, 843

žvàguôt ² (gespr. mit ā !) Assern, schwatzen, dummes Zeug reden. Nebst žvāgât 1 etwa aus r. звягать "лаять, издавать голос"?

Avots: ME IV, 843

àizvâkt, tr., hin-, wegschaffen: rati jāaizvāc uz vāgūzi. Refl. -tiês, sich entfernen: jaunekļi reiz aizvāksies pruojām Jans.

Avots: ME I, 59

elmêtiês "?": me̦lns muskulis ve̦ldamies truokšņuo, elmējas [= ellējas?] pa vāgūzi LP. VII, 123.

Avots: ME I, 568

grûda ² [Nigr.],

1) ein ZusammenStoss von Menschen
U.;

2) beiseite gelegte, untaugliche Sachen, alter Kram:
saimniekam vāgūzī ir visāda grūda Trik., "draza" Adleen.

Avots: ME I, 667

[lastaukus (auf lastavāgs beruhend?) sist, ein Spiel (in Lettg.) zu Weihnachten, bei dem einer der Teilnehmeŗ der dabei nicht zusehen darf, geschlagen wird, bis er den Schlagenden erraten kann, der darauf seine Stelle einnimmt.]

Avots: ME II, 424

lènkt (li. leñkti "biegen"), - cu,

1) tr., erreichen
[vgl. li. užlenkti "догнать"], erlangen, erbeuten wollen, un jem. werben, nachspüren, verfolgen, einkreisen: Kristiņš nuomina (taku), Anniņu le̦nkdams Schrunden BW. 607. Lībīte nuomina (te̦ku), pādīti le̦nkdama Kand. 1608. kuŗš puisītis meitas lenca, tas darbiņu nemācēja Alschw. 11985; 12785. vilku māte jē̦rus lenca Angermünde. [viņš... tik Aneti le̦nc Janš. Dzimtene ² I, 180.] nu gājis citu kuo lenkt Siuxt, LP. VII, 485. Mit pēc konstruiert: viens jau pēc viņas le̦nc, einer wirbt schon um sie Degl.;

2) lenken:
jāle̦nc valuoda uz citu pusi A. XI, 153. lenca tad savus suoļus uz dažādām pārduotavām Purap. [es sapruotu, uz kuo viņš le̦nc - tas viss Anetes dēļ Janš. Dzimtene ² I, 268];

3) intr., sich begeben:
tai katra nieka dēl bij jāle̦nc uz vāgūzi Alm.;

[4) gebühren, gehören:
tavs ir... guods, tev le̦nc... valstība, "so beten die Kuren, denn lenkt heisst bei ihnen soviel, wie piederēt, gebühren" Für. I;

5) weichen, Raum geben
(vgl. li. nuleñkti "nachgeben"): viņš man nele̦nc, er respektiert mich nicht Lng. Hierher wohl auch: kad kāda sieva uz grūtām kājām, tad tai daudz lenkšanas un skuonēšanas (aus einem Buch vom J. 1852). - Als in Kuronismus zu le. lìekt (s. dies), vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 222. Zur Bed. 4 vgl. apr. perlānki "gebührt", li. perleñkis "der jem. zukommende Teil" (s. Berneker Wrtb. I, 738); leñkt 4 (und

3) dürfte eigentlich das intransitiv gebrauchte lenkt 2 sein, was wohl auch von lenkt 5 gilt. Vgl. auch lincēt]

Avots: ME II, 451

nùodrèllêt ^2,

[1) "schnell abtragen (ein Kleid)"
Alswig; verschrammen, abkratzen, zerreissen Mar.];

2) nùodrelêt "?": zirgus tu esi nuodrelējis; vāgi ir nuodre̦lē˙ti Sessw.;

[3) bohrend stumpf machen:
visi svārpsti nuodre̦llē̦ti Jürg.;

4) abreiben
(in Sessw., Lub. u. a. mit "l") Neu - Bilskenshof; (ein Nutzholz) allzu dünn machen Bers.].

Avots: ME II, 776

nùomeklêt: simtu ceļu, kuo nuoskriet, simtu vietu, kuo n. Brigadere Skarbos vējos 24. gan nuomeklēju dakteri, bet velti, nebij mājās Diet: nuomeklēju (un nedabūju) izkaptis pa vāgūzi Ramkau. zirņi ar nuomeklē (trachten nach) tuo zemi Frauenb.

Avots: EH II, 67

nuõšķũnis: nuošķūnī jeb vāgūzī ir arkli, ... rati un ragus Dünsb. Bērnu draugs I, 25.

Avots: EH II, 95

priekštecis (f. -ce), prìekšte̦cê̦tãjs Kaudz. M., der Vorgänger, Vorfahre: kāda individa lielais augums tiek uzskatīts kâ priekšteču mantuojums Vēr. I, 1382. pēdējie var mācīties, kuo viņu priekšteči savāgaitā pieredzējuši Latvju tauta XI, 1, 3. viņš juta patīkamu nuogurumu, laikam veselības priekšteci A. v. J. 1899, S. 469. Anniņai sākās nebaltuo dienu priekšteces MWM. VIII, 496.

Avots: ME III, 398

pūne Infl., Lubn., pùne ² Kl., Kr., Warkh., pûnis ² Bl., pūnis U., Manz., Hasenp., eine Scheune (pùnis ² Gr.-Buschhof); pūne Kokn. n. U., pūnīte Erlaa, pũnĩtis Pe̦nkule, pũnis Bauske, eine Kaffscheune; pūne, ein Anbau an der klẽts Nerft od. (pùne ² ) an der kūts zum Heuaufbewahren Gr.-Buchhof, an der Riege (zum Aufbewahren von Kaff und Stroh) C. (pũnis), Bers.; pūne Lasd., pũnis N.-Bartau, ein kleines, scheunenartiges Gebäude am Meeres- od. Seeufer zum Aufbewahren von Fischerwerkzeugen: vāgūžam lipa klāt ze̦māka būve, kalpu pūnīte Jauns. ieiedams salmu pūnī pēc kaisiem LA. abi ielīda salmu pūnītē un. ļāvās naktsmieram Libek Pūķis 22. ja būs laba vedekliņa, dzīvuosam ustābā; ja būs špe̦tna, ja būs barga, taisīs cepli punītī (Var.: pūnītē) BW. 21749. pūnē guļas vietu pataisīt DL. - Nebst li. pũnis "мякиннмца" Понев. гов. II, 27 und punė "Stall" nach Brückner Die slav. Fremdw. im Lit. 123 und 181 aus r. пуня.

Avots: ME III, 447

svākšêt, -u, -ẽju, schreien Oppek. n. U.; ūdens svākš, schallt (herabstürzend) Burtn. n. U. Urspr. wohl *svāgsêt, -šu und in dlesem Fall zu svadzêt: Reimwort zu zvākšêt.

Avots: ME III, 1144

uzkala,

1): auch AP., KatrE., Saikava; (kamanām) sudrabiņa uzkaliņas BW. 26031, 1;

2): uzkalu kuoki (jeb skāres) Druw. "divi uz āru izliektie kuoki virsmalā gar vāgu sāniem".

Avots: EH II, 724

II vācelis,

1) einer, der laut spricht, schreit:
nuo šitā vāceļa ausis jātur cieti; cits jau lai neduomā tikt pie vārda Vīt.;

2) verächtliche Bezeichnung für einen, der kein Geheimnis für sich behalten kann, einen Schwätzer:
tas jau tikai tāds vācelis! Sessw. In der Bed. 2 vielleicht zu vācele I 4. Zur Bed. 1 vgl. vākšêt, vākša und vākstêt. Neben diesem u̯āk- ein u̯āg- in li. vógrauti "krahlen" und lat. vāgīre "wimmern", ein u̯āgh- in gr. ἠχή "Lärm" u. a., ein vāk̑ in ai. vāš̍ati "schreit, brüllt", ein u̯ek- in le. vēkš(ē)t.

Avots: ME IV, 491

vādze,

1) vàdze Ramkau, (mit à ² ) Bers., Butzkowsky, Festen, Kl., Kr., Linden (in Livl.), Saikava, Vīt., Warkl., Wessen, (mit â ² ) Frauenb., Karls., MSil., Schwarden, ein ungepflügt gebliebener Streifen im Felde
U., Lennew.; "izarums" N.-Peb.; Demin. vàdzīte ² , ein beim Eggen unberührt gebliebener Streifen auf dem Felde Gr.-Buschh.: ar vadzēm art U. tīrums aparts vādzēm Butzkowsky. platas vagas dze̦nuot paliek vādzes Vīt. ar nuo vietas, ka nepaliek vādzes! ders. nepamet vādzēm! Saikava. tur bija neliela vādze un uzme̦tuma sluoksnīte, kas ruodas aramā zemē Veselis Trīs laimes. atstāj vādzīti, lai re̦dz pa kurieni atpakaļ braukt! (beim Eggen gesagt) Gr.-Buschh.;

2) ein Fehler im Gewebe (ein breiterer Streifen im Muster)
Ekau, Grünw.; ein Fehler, eine Unebenheit beim Nähen ebenda: šis aude̦kls nuoausts vādžu vādzēm Ekau, Grünw. Auf ein li. *vogė deutet das Adverb vogė´tai: ãria sù võgiais oder vogė´tai (= palikdamas ben po vagą neišartos žemės) in Dusetos (nach K. Būga). Wohl (vgl. Leskien Nom. 124) nebst li. voga "Ackerscholle" zu vāga; vgl. auch vadze.

Avots: ME IV, 492

I vāksts,

1) "kas vākst" (mit à ² ) Saikava;

2) ein Possenreisser; seltsame Gebärde, nngestaltetes Wesen, Maske, Schreckbild
U. (auch vāgsts geschrieben). Zur Bed. 2 vgl. vaiksts 2 und 3 und âksts.

Avots: ME IV, 494

I vānags, eine breite, flache Schüssel Manz. Leftus; eine grosse Schüssel Depkin n. U. (nach U. "scheint nicht bekannt"). Leskien denkt Nom. 524 f. an Entlehnung aus estn. wāgen "Schüssel"; hieraus vielleicht zunächst *vāgans, woraus mit uletathese vānags. Das vorausgesetzte *vāgans aber könnte nebst li. vogõnas "hölzerne, runde Butterbüchse" (bei Skardžius slav. Lehnw. 239) aus wruss. вагáнъ entlehnt sein.

Avots: ME IV, 498

vâzt (li. vóžti "stülpen") Bers., Erlaa, Kl., Kr., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., (mit â ² ) Bauske, -žu, -zu, einen Deckel auflegen, stülpen U.; zumachen, zuklappen; den Deckel abnehmen; aufmachen: nazi vāzt vaļā (cieti) A. - Laitzen, Bers., Erlaa, Kl., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., Sonnagt (mit â ), Bauske, Dunika, Pankelhof, Segewold, Siuxt (mit â ² ). pulksteni cieti vāzdams Kaudz. M. 36. pūra vāku vaļā vāzt BW. 25164, 1. nav zemīte vāku vāzta (mit einem Deckel verschlossen), dzirdēs mani bāleliņi 22556, 1 (ähnlich: 13703 ¹ , 2). man pūriņš vāku vāza (Var.: lauza; d. h. der Deckel der überfüllten Aussteuerlade öffnete sich von selbst) 7652 var. (ähnlich: 7732). ak tu, šiepa tāda, nevāzīsi muti ciet! (wirst du nicht schweigen!) Gr. - Buschh., Memelshof. - (fig.) vâz ² vaļā! Bauske,

a) fang an zu sprechen!

b) schlage zu! fang an zu schlagen! -
Subst. vâzums, das einmalige (vollendete) Auf- od. Zumachen: man dziesmiņu trīs pūriņi...; trīs gadiņi sadziedāju viena vāka vāzumiņu BW. 30, 1. Zu lat. vāgīna "Scheide", s. W. Schulze KZ. XXVIII, 280 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 214.

Avots: ME IV, 513

vẽjūzis,

1) ein Gebäude, durch dessen Wände der Wind bläst
Frauenb.;

2) eine den Winden ausgesetzte Stelle
Pankelhof. Gebildet nach vāgūzis u. a.

Avots: ME IV, 554