svākšêt, -u, -ẽju, schreien Oppek. n. U.; ūdens svākš, schallt (herabstürzend) Burtn. n. U. Urspr. wohl *svāgsêt, -šu und in dlesem Fall zu svadzêt: Reimwort zu zvākšêt.

Avots: ME III, 1144

svākšêt: ūdens svākš ("krāc") plūzdams pār kādu šķērsli Roop, Sermus.

Avots: EH II, 612