Paplašinātā meklēšana

‡ apvãrêt, (eine ganze Anzahl von Arbeiten) bewältigen Lemsal: a. visus darbus.

Avots: EH I, 125

nùovãrêt: miega nuovārē̦ts (vom Schlaf bezwungen) kâ krita, tâ palika Frauenb.

Avots: EH II, 106

nùovãrêt "= nuovārdzināt": miegs nuovārē katru cilvē̦ku Ahs.; s. auch nùovarêt.

Avots: ME II, 884

pãrvãrêt, s. pārvarêt.

Avots: ME III, 186

pìevãrêt: zu etwas bewegen (aus einem handschriftlichen Vokabular).

Avots: EH II, 278

pìevãrēt Salis, Wolm., pìevarêt, bewältigen, bemeistern, mit jem. od. etwas fertig werden; Gewalt antun: šie nevar vērsi pievārēt LP. IV, 2. vai varēsi tuo lieluo zivi pievarēt? V, 338. tikkuo trakuo pievarējām Fest., Stelp. tu duomā viens pats visu triju māju zemi pievārēt Purap. Kkt. 54. tu manus darbus pievarēji LP. IV, 225. ar varīti nevarēja paduomiņu pievaret BW. 31276. ai nāvīte, kam man[i]s mazas nenuokavi? nu tu būtu gan kavusi, nu nevari pievarēt 27320. alus vīru pievārēja 19520, 2. viņas glītā parādība bija viņu pievarējusi Poruk. (sievieti) pievārēt, schwächen, notzüchtigen U.

Avots: ME III, 308, 309

‡ savãrêt, bewältigen, fertig werden mit ...: līdz vakaram savārēja (= sabāza šķūnī) visu sìenu Dobl., Ziepelhof. zirgu nevar s. (= savàldît

1) C., Salisb.

Avots: EH II, 464

uzvãrêt, s. uzvarêt.

Avots: ME IV, 397

vãrêt C., Pankelhof, Salis, Segewold, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Wolm., (mit à ² ) Erlaa, -u, -ẽju, unterdräcken, Gewalt antun U., zwingen; bezwingen, bewältigen: vārēsim mēs ve̦ln[u] un elles raizi Diez. sāka viņu vārēt Richter 16, 19. kad bē̦das man[i] grib vārēt A. XI, 164. šis vārēs tuo, kuo nevār vīri! Druva I, 157. viņi nevarēs vis vārēt, sie werden es nicht bewältigen können (das geschlachtete Schwein, wegen dessen Schwere sie bedürfen Hilfe) Stuhrhof n. Mag. XIII, 9. Dies vārêt hat (neben varêt) sein ā wohl aus Komposita wie uzvārêt (neben uzvarêt) nach Le. Gr. § 62 c.

Avots: ME IV, 503

‡ cer̂vele ² Seyershof,

1) "zähes Holz (hauptsächl. Birkenholz)";

2) Schimpfname für eine schwer zu bandigende Kuh:
ak tu c˙! ne˙kur nevar vārēt! Vgl. etwa ķe̦rvaîns.

Avots: EH I, 267

divatā, divatē Alm., divati, divatis (Instr. Pl.), divâts Kand., divatiem, divatuos, divačām, zu zweien: ļauj man beidzamuo reizi ar sievu divati (divatā) parunāt LP. IV, 100. kad tē̦vs pārnāk, tad e̦sam divati V, 258. mums divatiem vajaga uzvārēt šuo pili VI, 395. jāejuot ar˙vienu divatiem VI, 45. vakara laikā gājuši pa divatiem VII, 89.

Avots: ME I, 471

jê̦lnadzis Ahs., = gļē̦vnadzis: nu tad jūs, jē̦lnadži, nevarat šuo bucē̦nu pievārēt LP. IV, 2. tautu meitai, jē̦lnadzītei, nagi dega mazgājuot BW. 7376.

Avots: ME II, 113

muôst [auch PS., Lis., Bl., Kl., Schujen, C., Nitau, Linden], -stu od. -žu, -du,

1) intr., erwachen:
kad rīta gaisma luoguos muost, es duomāju par tevi Akur.;

2) tr., intr., merken
[AP.], hören, aufpassen, verstehen: vai tu muosti, ka atkal esi izdarījis, kâ neklājas? Alm. nuo tā tu ne˙kā nemuod Vēr. I, 7. nabags tuo ne˙maz nemuož, der Bettler beachtet es gar nicht LP. V, 372. ve̦cais ne muost nemuož Aps. zaķis nemuož ne traks LP. VI, 404. kas tev liek tādam lēkt acīs, kuo nemuosti vārēt? Alm.;

3) nach Bl. I, 360 muôst, muôžu, muôdu, wecken [?].
Refl. -tiês, erwachen: muostaties (Var.: muodāties, muožaties), sieviņas! BW. 16347. Subst. muôšanâs, das Erwachen. [Nebst muôdrs s. dies) und muôzs zu ahd. muntar "lebhaft, wach", got. mundōn sis "auf etwas sehen", gr. μαϑεῖν "bemerken, erlernen" u. a., s. Fick Wrtb. I ^4, 105 f., Boisacq Dict. 607, Walde Wrtb. ² 475, Trautmann Wrtb. 168 f., Zubatý Sborn. fil. II, 73. - Li. dial. atsimuosti "zur Besinnung kommen"bei Bezzenberger Lit. Forsch. 143 stammt wohl aus dem Le.]

Avots: ME II, 683

‡ nùomiêgluôt (?) Nötk. "pievārēt".

Avots: EH II, 69

pìevaruôt, = pievarēt, pievārēt: gribiet manus bāleliņus ar vārdiem pievaruot BW. 20855.

Avots: ME III, 308