pievārēt

pìevãrēt Salis, Wolm., pìevarêt, bewältigen, bemeistern, mit jem. od. etwas fertig werden; Gewalt antun: šie nevar vērsi pievārēt LP. IV, 2. vai varēsi tuo lieluo zivi pievarēt? V, 338. tikkuo trakuo pievarējām Fest., Stelp. tu duomā viens pats visu triju māju zemi pievārēt Purap. Kkt. 54. tu manus darbus pievarēji LP. IV, 225. ar varīti nevarēja paduomiņu pievaret BW. 31276. ai nāvīte, kam man[i]s mazas nenuokavi? nu tu būtu gan kavusi, nu nevari pievarēt 27320. alus vīru pievārēja 19520, 2. viņas glītā parādība bija viņu pievarējusi Poruk. (sievieti) pievārēt, schwächen, notzüchtigen U.

Avots: ME III, 308, 309