Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vārcele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vārcele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

vārcele

vārcele,

1) der Streckbalken, Querbalken an der Decke
Druw. n. Etn. II, 97, (mit ãr) Ronneb. n. RK.r. XVI, 47, Ramkau, Trik.; eine (an der Stubendecke befestigte) Querstange an der unteren Seite der Querbalken (mit ãr ) Siuxt; der Unterbalken zum Türgerüst, die Oberschwelle L.: uz vārceles uzliek lietas žūšanai Siuxt. aiz vārceles aizsprauž zarus zāļu tējai, sīkus saimniecības darba rīkus, aizver arī šūpuļa auklas vai aizsprauž šūpuļa kārti Trik. cirtis istabas dziedā (vārcelē jeb vē̦rbaļķī) RKr. XI, 97. "par vārceli (vē̦rbaļķi) pārsvieda", saka, kad kādu pāru baznīcā uzsauc Etn. IV, 121;

2) Plur. vārceles Grünh. n. Etn. III, 66, = paruõvis, der Schornstein, wo Fleisch geräuchert wird. Wohl aus vārd-cefe (zu vārde I . celˆt); vgl. li. arkilaĩ aus *ard-kilã bei Būga KSn. I, 129. Zur Bed. 2 vgl. (unter vārde

1) vārdi "Stangen im Mantelschornstein zum Räuchern".

Avots: ME IV, 499

Šķirkļa skaidrojumā (3)

uzrate

uzrate Ronneb. "der letzte Balken (auf den Enden der vārceles), auf den man die Sparren stützt".

Avots: ME IV, 371

vācele

II vācele,

1) der Querbalken an der Stubendecke
(mit ã) Plm., Smilt.: striķis ir aizvē̦rts aiz vāceles Plm.;

2) Plur. vāceles Grünh. n. Etn. IlI, 66, Lieven-Behrsen, vācelas Naud., der untere (gewölbte) Teil des Schornsteins (zum Räuchern).
Wohl aus vārcele, vgl. Le. Gr. § 103a.

Avots: ME IV, 491