Paplašinātā meklēšana

‡ àizvārdzinât,

1) (schlechtfütternd) mager (schwächlich) werden lassen
Kaltenbr.: sivē̦ni bija smagi aizvārdzināti;

2) a. līdz Trik., in einem elenden (kränklichen) Zustande bleiben lassen bis:
a. slimuo cūku līdz rudenim.

Avots: EH I, 62

apvārdzinât Spr., tr., ganz herunterbringen, elend machen.

Avots: ME I, 134

atvãrdzinâtiês, genesen, wieder kräftig werden: nuo slimības Liev.

Avots: ME I, 208

izvãrdzinât 9li. išvárginti), tr., abmergeln, abquälen: izvārdzinātas miesas MWM. X, 152.

Avots: ME I, 825

nùovãrdzinât [li. nuvárginti], fakt., abmergeln, herunterbringen: dažus nuovārdzināja badā A. XX, 290. Refl. -tiês, sich herunterbringen, sich abmergeln.

Avots: ME II, 883, 884

[pãrvãrdzinât, übermässig abquälen: p. kaķi.]

Avots: ME III, 186

pavārdzinât, ein wenig od. eine Weile quälen: p. cāli pa ruokām.

Avots: ME III, 134

pìevārdzinât, quälend erschöpfen: viņš bija tâ pievārdzināts, ka nevarē]a nuostāvēt.

Avots: ME III, 308

‡ savārdzinât, abmergeln Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 464

vãrdzinât, Refl. -tiês: nav vērte sevi pārliecīgi v. AP.

Avots: EH II, 763

vãrdzinā`t (li. várginti "quälen") AP., Arrasch, C., Frauenb., Jürg., Pankelhof, Ramelshof, Salis, Siuxt, Widdrisch, Wolm., (mit ā`r ² ) Kl., (mit âr ² ) Dond., Selg., Siuxt, Wandsen, quälen, abmergeln, herunterbringen, Herzeleid antun U.: ne es ietu sav[u] mūžiņu pie nelieša vārdzināt BW. 10125. ai, kundziņ, tu mūs grūti vārdzināji 608. kunga rijas vārdze̦n[a] man[u] bāleliņ[u] 31542, 1. bē̦rni... dziesmu vārdzināt vārdzināja: ielikuši vīzītē pa istabu vizināja 1016. kaķis vārdzina peli Dond. Janci, kamdēļ kaķi vārdzini? ebenda. ka dievs viņu nevārdzinātu (siechen lassen) ilgi, bet sauktu pruojām! Frauenb. Refl. -tiês, sich quälen, sich abmergeln: šuo grūtu dar buošanu ir dievs... cilvē̦ku bē̦rniem uzlicis, ka... būs vārdzināties Glück Pred. Sal. 1, 13.

Avots: ME IV, 502, 503

zvārdzinât, fakt. zu zvārdzêt, klingen, klappern machen: kundziņš naudu zvārdzināja BW. 28261 var. cimdā naudu zvārdzināja 11768, 1. zirgi... iemaviņus zvārdzināja 6730. lai zvārdzina (sc.: iemauktus) kumeliņi 29792, 2 var.

Avots: ME IV, 768

žvārdzinât VL. aus Lubn., = zvārdzinât: ž. naudu. lai žvārdzina (iemauktus) kumeliņi BW. 29792 var.

Avots: ME IV, 843

‡ ceidinât (mit ostle. ei aus ī?) Bē̦rzgale, Vidsmuiža, necken ("ķircināt"); cèldinât ² Ludsen "spīdzināt, vārdzināt".

Avots: EH I, 262

gàneklis, gànêklis C., gāniklis L.,

1) [gâneklis ² Nigr.], jemand, der schimpft und flucht:
kuo tu mani gāni, gāneklis nuo˙sitams Tals., AP.;

2) gãņeklis Wain., [Līn., bei Manz. Post. III, 91 acc. s. gānekļi], das Scheusal, der Schandfleck, ein Nichtsnutz:
blusa kūla circenīti, pa pe̦lniem vārtīdama; būs tādam gānekļam tādu putnu vārdzināt BW. 2719. tāds iraid tiešām gāneklis virs zemes un tur debesīs St. tie ir samaitājušies, nav viņu bē̦rni, bet ir gānekļi V Mos. 32, 5. atmetiet ik˙viens savus acu gānekļus! Hes. 20, 7;

3) der Schmutz, Kot, Dreck:
tuo darīja par gānekļa vietu II Konv. 10, 27. kungs pagrābis riekužu gānekļu LP. VII, 758;

[4) ein alberner Mensch, Fachsenmacher
U.].

Avots: ME I, 617

ìekàusêt,

1) irgenwo hinein etwas auflösen, ausschmetzen:
iekausēt sāli vai cukuru ēdienā Wend., Bers., Adsel. svinu iekausēt ieduobumā Altrahden. nuokāvām viņdien vepri, jāiekausē nu tauki Kokn.;

2) etwas ins Eis einfrieren lassen [?]; in geschmolzenem Blei etwas befestigen
Bers.;

3) viņi mani tur iekausējuši, man brachte mir dort einen tüchtigen Rausch bei
Ruj. n. U.;

4) in Alt - Rahden bedeute iekausēt: "cilvē̦ku tik ilgi vārdzināt, kamē̦r piekausē."

Avots: ME II, 26

ķirinât, ‡

2) "vārdzināt; schlecht mit jem. umgehen" Sonnaxt. Refl. -tiês: auch NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ apķirinât.

Avots: EH I, 704

‡ luocinât,

1) sich biegen machen (lassen):
kas tur brauca...? visi meži līguojās; Trīne brauca..., tā tuos mežus luoce̦nāla Tdz. 36062;

2) "?": ne es ļaušu kruogā dzert, ne kumeļu l. (Var.: vārdzināt) Tdz. 48959; vgl. lùocît 5.

Avots: EH I, 765

mìegs [li. miẽgas] der Schlaf: Sprw. miegs nāk, - būs ciemiņ. miegs nabagu manta. nuo miega maizi nece̦p. tas nāk man virsū tīri kâ miegs. miegs nāk, der Schlaf kommt, übermannt einen. šam nenācis ne acu galā miegs LP. VII, 761. muļķītis... kaujas ar miegu (plagt sich mit dem aufkommenden Schlaf) IV, 59. pie miega iet, schlafen sehnen Diez. n. U. miegu vārdzināt Kav., schlaflos daliegen. - pirmais miegs od. me̦dus miegs U., der erste Schlaf; salds miegs süsser, fester Schlaf: salds miedziņš līpina acis LP. IV, 112; ciets, dziļš m., fester, tiefer Schlaf; caurs m., der Halbschlaf, unruhiger Schlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam stiprā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs miegs A. XI, 724. jautrs m. BW. 423, 1, leiser Schlaf; ilgs m., langer, fester Schlaf: ilgu miegu nuogulēju, nav darbiņš padarīts BW. 6695. viņam nav jau ne putna miega, er hat nicht einmal den leisen Schlaf eines vogels. nāves miegs Kaudz. M. 210, der Todesschlaf: vai tā mana līgaiņa nāves miegu aizmigusi? BW. 26913. grē̦ku miegs, der Sündenschlaf: sirds bij grē̦ku miegā gulējusi Neik. miegs uzkrīt U., uzbrūk, uziet, der Schlaf überfällt: Ābrāmam uzkrita ciets miegs [bei Glück: krita ciets miegs uz Ābrāmu] I Mos. 15, 12. vidējam dē̦lam arī uzbrūk miegs LP. IV, 59. miegs acis rausta, der Schlaf meldet sich U. - pa miegam, pa miegiem, im Schlaf, schlaftrunken: ķēniņa meita pa miegam jau vienreiz nakuodaļā lūpas LP. IV, 85. pa miegiem dzirdēt Dīcm. pas. v. I, 9. it kâ pa miegiem manīt De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 479. Auch sonst zuweilen der Pl.: miegi nāca jaunajām meitiņām BW. 6766, 6 var. apstāja Pēteri me̦lnie miegi 25098. nuo miegiem pamuodies Rainis Ze̦lta zirgs 8. bē̦rnu, kad viņš uzmuostas, tūliņ neģērbj, lai tam miegi pūznis [auch Glück Spr. Sal. 23, 21], miega pūce U., ein verschlafener Mensch, Schlafmütze. - miega Kažus [Mačus BW. 6766, 1, Mačis 1 var.] mani pre̦c mir kommt der Schlaf Kav. iesim uz miega muižu, (scherzweise) wollen wir schlafen gehen U., [Wolm., Salis]; miega me̦li, Phantasien U.; miega sē̦rga, Schlafsucht; miega zâles,

1) Tausendgüldenkraut
L.; Nachtschatten (solanum nigrum) U.;

2) ein Schlafmittel.
[Nebst apr. meicye "schlafen", acc. s. maiggun "Schlaf", li. maigũnas "Schlafbank" zu migt u. a., s. Būga РФВ. LXXII, Lidén IF. XIX, 334.]

Avots: ME II, 651

II mirzinât, mirdzît Rönnen " = vārdzināt": tuo mirdzīt mirdzina. [Zu mnd. morken "zerdrücken" (bei Fick Wrtb. III ^4, 311)?]

Avots: ME II, 632

nùovãrêt "= nuovārdzināt": miegs nuovārē katru cilvē̦ku Ahs.; s. auch nùovarêt.

Avots: ME II, 884

nùovārguôt (unter nùovãrguļuôt): ka diena ne˙maz vairs neausīs, ka mūžs būs jānuovārguo bez gaismas Jauns. Raksti III, 331; ‡

2) "vārdzināt" Sirmele.

Avots: EH II, 106

slampât Karls., -ãju, intr.,

1) unbeholfen, schwerfällig gehn
Memelshof, Dunika (slam̃pāt), Grünw., Ekau, Mesoten, Salgaln, Garrosen; im Kot waten C. (mit am̃), U., Grünw., Lis., Ekau, Mesoten, Salgaln, Garrosen, durch Dick und Dünn gehen Erlaa: jāslampā cauru dienu luopus kuopjuot Grünw. u. a. viņa nuovārdzināta slampājuse pa dubļainām ielām Upītis Sieviete 295. viņa nuospļāvās un slampāja tālāk Laiviņš. pa trotuāriem jau kaut kâ var slampāt Saul. III, 229. kur biji, Jānīti, kur slampāji? BW. 20885;

2) liederlich einhergehn
U.;

3) schwelgen, schlemmen
U. Refl. -tiês, waten: slam̃pāties pa dubļiem Grenzhof.

Avots: ME III, 915