Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vārsti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vārsti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
aizvārstīt
novārstīt
nùovãrstît, tr., freqn., wiederholt eine Weile öffnen: kuo tu nuovārsti tās durvis?
Avots: ME II, 884
Avots: ME II, 884
vārstīkļi
vārstīt
I vãrstît,
2): vārsti kuopā svārkus, vestes un bikses Blaum. Raksti VI 5 (1939), 291. ‡ Subst. vārstîtājs, wer (eine Tür) oft auf- und zumacht:
ve̦du ... savu duru vārstītāju BW. 27510.
Avots: EH II, 765
2): vārsti kuopā svārkus, vestes un bikses Blaum. Raksti VI 5 (1939), 291. ‡ Subst. vārstîtājs, wer (eine Tür) oft auf- und zumacht:
ve̦du ... savu duru vārstītāju BW. 27510.
Avots: EH II, 765
vārstīt
I vārstît (li. várstyti "mehrfach einfädeln; mehrfach die Türen öffnen und schliessen") Karls., (mit ā`r 2 ) Kl., -u, -ĩju,
1) reihen, anreihen
U.;
2) flechten, nähen
U.; schlecht (in Eile, mit grossen Stichen u. s. w.) nähen Stenden (mit ãr); "dažādi savērt, sapīt" Wessen: vīzes vārstīt, Bastschuhe flechten U., Bers., Salis, Sessw.; Pasteln mit Schnüren versehen Spr.;
3) vãrstît Frauenb., Orellen, Wolm., (wiederholt) auf- und zumachen; riegeln
U.: nevārsti durvis par velti! Frauenb.; muti vārstīt Ar.;
4) "?": man sāpes vārsta ruoku Wessen. Refl. -tiês, sich (wiederholt) auf- und zumachen:
durvis vārstās. vãrstîties pa durvīm Segew. "wiederholt aus und eingehen". vārstās debesis Neuenb., es wetterleuchtet. Zu vẽrt.
Avots: ME IV, 510
1) reihen, anreihen
U.;
2) flechten, nähen
U.; schlecht (in Eile, mit grossen Stichen u. s. w.) nähen Stenden (mit ãr); "dažādi savērt, sapīt" Wessen: vīzes vārstīt, Bastschuhe flechten U., Bers., Salis, Sessw.; Pasteln mit Schnüren versehen Spr.;
3) vãrstît Frauenb., Orellen, Wolm., (wiederholt) auf- und zumachen; riegeln
U.: nevārsti durvis par velti! Frauenb.; muti vārstīt Ar.;
4) "?": man sāpes vārsta ruoku Wessen. Refl. -tiês, sich (wiederholt) auf- und zumachen:
durvis vārstās. vãrstîties pa durvīm Segew. "wiederholt aus und eingehen". vārstās debesis Neuenb., es wetterleuchtet. Zu vẽrt.
Avots: ME IV, 510