aizvāzt
àizvâzt: a. nazi Sessw. u. a. ‡ Refl. -tiês, sich von selbst zumachen (von einem Deckel) Rutzau: šķirsta vāks aizvāzies cieti.
Avots: EH I, 62
Avots: EH I, 62
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vāzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vāzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
aizvāzt
àizvâzt, tr., den Deckel auflegen, zumachen: trauku aizvāž Pūrs III, 65; šķirsts (der Sarg) tiek aizvāzts Müller. spundi Stari I, 355. Bers., Laud.
Avots: ME I, 59
Avots: ME I, 59
apvāzt
apvâzt (li. apvóžti), bedecken: trauku. sikspārnis jāapvāž ar sietu uz skudru pūļa LP. VI, 20.
Avots: ME I, 135
Avots: ME I, 135
atvāzt
atvâzt
1): auch Dunika, Kal., Rutzau: atvāztuo grāmatu Janš. Bandavā II, 18. Refl. -tiês: kabatā nazis radās pats atvāzies vaļā Dunika, Kal.
Avots: EH I, 179
1): auch Dunika, Kal., Rutzau: atvāztuo grāmatu Janš. Bandavā II, 18. Refl. -tiês: kabatā nazis radās pats atvāzies vaļā Dunika, Kal.
Avots: EH I, 179
atvāzt
atvâzt (li. atvóžti), tr.,
1) zurückstülpen, den Deckel abnehmen, aufklappen:
cibu A. XX, 327, maku Etn., nazi Etn II, 98, pulksteni A. XX, 372, suomu A. XII, 490, vāku BW. 30;
2) (mit atvēzt vermischt) die Hand zum Schlagen ausholen:
ve̦ctē̦vs, atvāzis ruoku, deva ar līku dzelzsgabaliņu pa kramu Kleinberg; so auch cirst ar pilnu atvāzienu für atvēzienu, mit vollem Schwung hauen Vēr. II, 1130. Refl. -tiês, sich öffnen: pūra vāks atvāzās BW. 16828.
Avots: ME I, 208
1) zurückstülpen, den Deckel abnehmen, aufklappen:
cibu A. XX, 327, maku Etn., nazi Etn II, 98, pulksteni A. XX, 372, suomu A. XII, 490, vāku BW. 30;
2) (mit atvēzt vermischt) die Hand zum Schlagen ausholen:
ve̦ctē̦vs, atvāzis ruoku, deva ar līku dzelzsgabaliņu pa kramu Kleinberg; so auch cirst ar pilnu atvāzienu für atvēzienu, mit vollem Schwung hauen Vēr. II, 1130. Refl. -tiês, sich öffnen: pūra vāks atvāzās BW. 16828.
Avots: ME I, 208
novāzt
nùovāzt,
1): abdecken (einen Dekkel):
n. vāku nuo trauka Warkl. ‡ Refl. -tiês, sich bedecken: debeši sāk jau n. Jauns. Raksti V, 337.
Avots: EH II, 106
1): abdecken (einen Dekkel):
n. vāku nuo trauka Warkl. ‡ Refl. -tiês, sich bedecken: debeši sāk jau n. Jauns. Raksti V, 337.
Avots: EH II, 106
novāzt
nùovāzt [li. nuvóžti], tr.,
1) abklappen
Br.-Dr.;
2) bedecken:
debess kâ pe̦lē̦ku svinu nuovāzta Stari III, 222.
Avots: ME II, 884
1) abklappen
Br.-Dr.;
2) bedecken:
debess kâ pe̦lē̦ku svinu nuovāzta Stari III, 222.
Avots: ME II, 884
pārvāzt
pārvāzt
pavāzt
pavāzt (li. pavóžti "bestülpen"),
1) ein wenig (den Deckel) heben:
trīs gadiņus izdziedāju, i[r] vāciņa nepavāžu BW. 30. cik pavāžu pūra vāku BW. 25407;
2) unter etwas verbergen:
acis gluži zem pieres pavāzdams Latv.
Avots: ME III, 134
1) ein wenig (den Deckel) heben:
trīs gadiņus izdziedāju, i[r] vāciņa nepavāžu BW. 30. cik pavāžu pūra vāku BW. 25407;
2) unter etwas verbergen:
acis gluži zem pieres pavāzdams Latv.
Avots: ME III, 134
pievāzt
savāzt
savâzt, (ein Taschenmesser) zusammenklappen Dunika: s. nazi Stari III, 227, Mērn. laiki 104; (eine ciba) zumachen Spr. Refl. -tiês, sich zusammenklappen lassen: kniebekļi, kas veikli savāžas R. Kam. 190.
Avots: ME III, 783
Avots: ME III, 783
uzvāzt
uzvâzt,
1): ir kas uzvāžams vārīgajiem dē̦stiem Tēvija 1942, № 140, S. 2;
2): ne vāciņa neuzvāzu (Var.: nepacēlu) BW. 30, 6 var. istaba bij ... līdzīga uzvāztai kastei A. Upītis Kailā dzīvība 9. ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) aufdecken:
spainim uzvāzās alus putu vāks ar kaudzi Delle Neg. nieks 132. jauniešu skaļumam ... bij uzvāzies kâ samtains vāks Jauns. Raksti VI, 393.
Avots: EH II, 738
1): ir kas uzvāžams vārīgajiem dē̦stiem Tēvija 1942, № 140, S. 2;
2): ne vāciņa neuzvāzu (Var.: nepacēlu) BW. 30, 6 var. istaba bij ... līdzīga uzvāztai kastei A. Upītis Kailā dzīvība 9. ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) aufdecken:
spainim uzvāzās alus putu vāks ar kaudzi Delle Neg. nieks 132. jauniešu skaļumam ... bij uzvāzies kâ samtains vāks Jauns. Raksti VI, 393.
Avots: EH II, 738
uzvāzt
uzvâzt (li. užvóžti "aufstülpen"),
1) (einen Deckel) auflegen:
uzvāzt cibai vāku Spr., Bauske;
2) öffnen:
uzvāzt cibu Kl. uzvāzt kabatas nazi Sessw.
Avots: ME IV, 397
1) (einen Deckel) auflegen:
uzvāzt cibai vāku Spr., Bauske;
2) öffnen:
uzvāzt cibu Kl. uzvāzt kabatas nazi Sessw.
Avots: ME IV, 397
vāzt
vâzt, ‡ Refl. -tiês "?": baznīcas velves vāzās kâ ... vāks pāri baznīcē̦niem Līg. medn. 125.
Avots: EH II, 766
Avots: EH II, 766
vāzt
vâzt (li. vóžti "stülpen") Bers., Erlaa, Kl., Kr., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., (mit â 2 ) Bauske, -žu, -zu, einen Deckel auflegen, stülpen U.; zumachen, zuklappen; den Deckel abnehmen; aufmachen: nazi vāzt vaļā (cieti) A. - Laitzen, Bers., Erlaa, Kl., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., Sonnagt (mit â ), Bauske, Dunika, Pankelhof, Segewold, Siuxt (mit â 2 ). pulksteni cieti vāzdams Kaudz. M. 36. pūra vāku vaļā vāzt BW. 25164, 1. nav zemīte vāku vāzta (mit einem Deckel verschlossen), dzirdēs mani bāleliņi 22556, 1 (ähnlich: 13703 1 , 2). man pūriņš vāku vāza (Var.: lauza; d. h. der Deckel der überfüllten Aussteuerlade öffnete sich von selbst) 7652 var. (ähnlich: 7732). ak tu, šiepa tāda, nevāzīsi muti ciet! (wirst du nicht schweigen!) Gr. - Buschh., Memelshof. - (fig.) vâz 2 vaļā! Bauske,
a) fang an zu sprechen!
b) schlage zu! fang an zu schlagen! -
Subst. vâzums, das einmalige (vollendete) Auf- od. Zumachen: man dziesmiņu trīs pūriņi...; trīs gadiņi sadziedāju viena vāka vāzumiņu BW. 30, 1. Zu lat. vāgīna "Scheide", s. W. Schulze KZ. XXVIII, 280 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 214.
Avots: ME IV, 513
a) fang an zu sprechen!
b) schlage zu! fang an zu schlagen! -
Subst. vâzums, das einmalige (vollendete) Auf- od. Zumachen: man dziesmiņu trīs pūriņi...; trīs gadiņi sadziedāju viena vāka vāzumiņu BW. 30, 1. Zu lat. vāgīna "Scheide", s. W. Schulze KZ. XXVIII, 280 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 214.
Avots: ME IV, 513