nùovāzt [li. nuvóžti], tr.,

1) abklappen
Br.-Dr.;

2) bedecken:
debess kâ pe̦lē̦ku svinu nuovāzta Stari III, 222.

Avots: ME II, 884

nùovāzt,

1): abdecken (einen Dekkel):
n. vāku nuo trauka Warkl. ‡ Refl. -tiês, sich bedecken: debeši sāk jau n. Jauns. Raksti V, 337.

Avots: EH II, 106