Paplašinātā meklēšana

‡ dzervêdzele, Bērzgale, = dzer̂velce.

Avots: EH I, 356

‡ garvêdzele Baltinow, Bērzgale, Dricēni, Makašēni, Pilda, Sakstagals, Uozuolmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

vêdzele, ‡

2) ein Schimpfname
Lettihn: sveša māte mani sauca: rumba, rumba, vēdzelīte! tev pašai meitas auga, - vai būs rumbas vai vēdzeles? BW. 4833, 10.

Avots: EH II, 774

vêdzele AP., Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., KL, Lubn., Mahlup, Neuenb., Oknist, Prl., PS., Saikava, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Wolm., Zvirgzdine, (mit ê ² ) Adiamünde, Bl., Dond., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, (mit ẽ ) Nigr., die Quappe (unbek. in Dunika, Wainsel); jūras vēdzele Konv. ² 3667, Aalmuttet (zoarces viviparus L.) Natur. XXXVII, 12. Zu li. vėgėlė˜ "Quappe". Da die Haut der Quappe sehr schleimig ist, vielleicht weiterhln zur Wurzel von an. vǫkr, ndl. wak, gr. υ'γρός lat. ūvidus "feucht" und (?) ahd. ūhha, ae. ýce "Kröte" u. a. (bei walde Vrgl. Wrtb. I, 248; zur Bed. vgl. apr. gabawo "Kröte": d. Quappe: norw. kvabb "schleimige Masse" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 679 f.). So könnte auch die Nebenform vendzele (wozu wohl li. vingìlis "Steinpeizker" bei Būga Aist. Stud. 153; nach Būga dissimliiert aus *vilgilys, wozu er apr. wilnis "Quappe" stellt, es auf *vilgnis zurückführend) aus *veldzele dissimihert sein und zur Wurzel von ve̦lgs, valgs "feucht" gehören.

Avots: ME IV, 550

‡ delvēdze Warkl., delvēdzele Saikava, der Regcnbogen.

Avots: EH I, 315

‡ izšļûdêt, entgleiten: vēdzele bij tik gluma, ka izšļūdēja nuo ruokām Smilt.

Avots: EH I, 486

[ļumenīca, etwas vor Weichheit Wackelndes: aiz taukiem un branguma ļum vien kâ ļumenīca, vēdzele branga ļumenīca Fest.]

Avots: ME II, 543

palēne: die Stelle im Wasser unter einem grünenden Überwuchs (mit ẽ) AP., unter der lêne III: vēdzeles dzīvuo palēnēs, zem kādām maliņām, kur upēs sazâlī kādas lēnes. - "palē̦nēm" ME. III, 59 zu verbessern in "palēnēm".

Avots: EH II, 150

pìrksts Wolm., Selb., Gr.-Buschhof, dial. pìrsts (li. pir̃štas, urslav. *pьrstъ "Finger"), der Finger, (kãjas pirksts) die Zehe: Sprw. nuo pirksta nevar ne˙kā izsūkt. kas ātri ķer, tam pirksti deg. viens pirksts sāp, visi līdza cieš. gribē̦tu nu visus pirkstus nuokuost. kas vienreiz pirkstu ugunī bāzis, tas uotrreiz vairs nebāzīs. citādi ciivē̦ks labs, tik pirksti par gariem. pirksti kâ tapas. mazais pirkstinš, der kleine Finger. pirkstu galuos iet U., auf den Zehen gehen. pēdējie slējās, priekšējiem uz ple̦ciem atspiezdamies, pirkstu galuos Kaudz. M. 327. cēlās uz pirkstu galiem LP. III, 76. glups kâ pirksts MWM. IX, 41. skaitīt uz pirkstiem MWM. VIII, 365. tas ir skaidri kâ pieci pirksti Kaudz. M. 249. vēl viena pirksta platuma tikai trūka Dīcm. pas. v. I, 45. nepaceļ pie darba gan˙drīz ne pirksta Alm. Kaislību varā 66. grasīties ar pirkstu LP. I, 181. pirkstus nuokuost; pirkstu pirkstā kuost, sich in die Finger beissen Peb., Sessw. n. U.: aiz skaudības tik tik pirkstus nav nuokuoduši LP. IV, 57. pirkstu ierūsēšana nuozīmē drīzu nuomiršanu tuvuos raduos Etn. II, 191. dieva pirksts, Gottes Finger. dieva un ve̦lna pirksti Lis., (die Wurzelknollen der) orchis latifolia. ve̦lna pirksti Aahof "vēdzeles kuņģa piedēkļi". Nebst apr. pirsten "Finger", acc. pl. prēipīrstans "Ringe" vielleicht zu mnd. vorst, ae. fyrst, ahd. first "Spitze, Dachfirst", ai. pṛṣ̌thám "hervorstehender Rücken, Gipfel", av. paršta- "Rücken", la. postis (wenn aus *porstis) "Pfosten" u. a., s. Brugmann IF. XI, 285, Solmsen IF. XXXI, 454, Trautmann Wrtb. 220, Walde Vrgl. Wrtb. II, 35.

Avots: ME III, 223, 224

puncele Dr., = vēdzele, die Quappe. Wie verhält sich dazu li. puncė "der Aland" ?

Avots: ME III, 412

zvĩna C., zvìna ² Kl., Plur. zvĩņas (li. žvýnios Kurschat D. - li. Wrtb. unter schuppenartig) N. - Wohlfahrt, zvìņas ² Nerft, Prl., zvîņas ² Ruj., zvìņi Serbigal, zvĩņi Iw., Līn.,

1) zvīna Wid., (mit ĩ ) PlKur., PS., zvìne ² (li. žvỳnė) Sessw., zvĩnis Bl., Stenden, gew. Plur. zvīnas L., U., AP., Gotthardsberg, Linden, Linden in Livl., Memelshof, Smilt., Vīt., (mit ĩ ) C., Nötk., (mit ì ² ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Oknist, Schwanb., zvìnes ² Lös., Saikava, Sessw., zvīņas Kokn., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Burtn., N. - Salis, Ruj., Schnehpeln, Wolm., zvīņi L., St., U., (mit ĩ ) Dond., Frauenb., Nötk., Stenden, Wandsen, (mit ì ) PS., (mit ì ² ) Kr., die Schnuppen, Fischschuppen:
siļķu zvīņu BW. 30709. zuvju zvīņu 30709, 1. zvejniekam zvīņu kre̦kli 9546. jāme̦t zvīnas kaudzītē 10377. ieraudzījis upē.. zivtiņu spuožām zvīņām LP. VI, 482. vēdzelei nav zvīņu Vīt. raga zvīniņas Māc. p. dz. 17. ieduod vienu zvīnu Pas. VII, 334. zvīņu bruņas Kra. Vīt. 12. lapas līdzīgas biezām zvīņām Konv. ² 359. uz muguras zvīņas tām MWM. VII, 702. naudu skaituot šis tas pielipis pirkstiem, un tās tās saucamās zvīņas LP. VII, 1038. zvīņas nuokasīt, schuppen Brasche. nuokrīt kâ zvīņas (zvīņi VII, 242; Pas. IV, 254; zvĩnes Nötk.) nuo acīm LP. II, 1, er wird sehend, begreift;

2) zvĩna PS., Plur. zvĩnas PS., zvīnes U., (mit ì ² ) Kr., zvīņas Konv. ² 2665, (mit ĩ ) Burtn., (mit ì ) Wolmarshof, zvīņi Burtn., Schinn, Schelfer: zvīna(s) ir galvā PS. Zu zivs (zuvs), s. Leskien Nom. 411, Lohmann KZ. LVII, 241, Trautmann Wrtb. 373.

Avots: ME IV, 780, 781