Paplašinātā meklēšana

vẽjputenis, vējaputenis, vèjputnis ² Zvirgzdine, vējputne, vējputni St., das Schneegestöber: vejputeņi putināja BW. 18159. tumšā vējputeņa naktī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 111. vējaputeņa ... laikuos Izjurieši 6. kad zvirbuļi lien paspārnēs, tad vējputeņi gaidāmi Etn. II, 71. es piedzimu vējputnē BW. 1194, 1 (aus Lubn.). vgl. li. vėjputis "vom Winde zusammengetriebener Schneehaufen" Lit. Mitt. I, 21.

Avots: ME IV, 552

švìrkstêt ² Kl., Prl., -u, -ẽju,

1) = svirkstêt 1, schwirren Lettg. u. a. n. U., Wessen (plêš drēbes, ka švirkst vien), Spr.: kas švirkstēja gaisā Daugava v. J. 1928, No 1, S. 5. gāju, kājas augstu cilādams, lai nešvirkst zâlē Latv.; knistern: spalvai pa papīri šviŗkstuot Apsk. v. J. 1903, S. 488; prasseln Mar., Freiziņ, Lennew., Bers. u. a.: zari de̦g, ka švirkst, vien Dond. purvi dega švirkstē̦dami BW. 13061. ķēķī sprakst uguns, švirkst pannas Vēr. II, 525. sviests švirkstēja MWM. X, 14. krāsnī švirkst jau tāss Stari II, 416. dzirksteles lēca švirkstē̦damas Jaun. mežk. 10. kažuoks sāks (uz krāsns) švirkstēt ² Pas. IV, 372 (aus Višķi). ak sprakstēšana! ak švirkstēšana! Stari I, 208;

2) zankend erregt sprechen:
Cīruļvējputenis švirkstēja atkal Kaudz. Izjurieši 145. Refl. -tiês, = švirkstēt 1: ja bij rudzi, švirkstējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117