Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vētra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vētra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

svētra

svè̦tra 2 Saikava, ein Luftzug, Windhauch, eine Luftströmung: kad karstumā uzpūš kāda saltāka svē̦tra, tik pat kâ dzīvību ieliek krūtīs Saikava. Etwa zu mnd. swāien "sich schwingend bewegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 518)?

Avots: ME III, 1156


vētra

vẽ̦tra: vē̦trā braukt Frauenb., sehr schnell, waghalsig fahren. laukā šuodien tāda maza vēja v. ("vējš, kas ķeŗas klāt"): jāsaģērbjas siltāk Sessw.

Avots: EH II, 780


vētra

vẽ̦tra (li. véčra "Sturm", apr. wetro "Wind"), Sturm, ungestümes Wetter U.: nikna vẽ̦tra pluosās LP. I, 176. nu nāk vēja liela vẽ̦tra BW. 16213. liela vēja vẽ̦tra krāc 18454. vē̦tra lauza vītuoliņu 17700, 3. - Demin. vētriņa, ein leichter Wind(hauch) Spr. Nebst slav. větrъ (serb. vjȅtar) "Wind" zur Wurzel von vẽjš.

Avots: ME IV, 572


vētrains

vẽ̦trains, stürmisch U,: vẽ̦trains laiks, (fig.) vẽ̦traini zirgi MWM. v. J. 1908, S. 124, vē̦traini prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37. vẽ̦trainie aplausi A. XX, 478.

Avots: ME IV, 572


ziemeļvētra

ziemeļvẽ̦tra JR. VII, 89, ziemeļu vẽ̦tra, der Nordsturm.

Avots: ME IV, 743

Šķirkļa skaidrojumā (2)

brāzt

brãzt [Bl., Bächhof, Grünwald, brâzt Kr., Kl., Salisb., Ermes, Muremois, Stockm., C., PS., Warkhof], - žu, - zu, intr.,

1) brausen, toben, lärmen:
auka šalc un brāž 2 (lärmt) Libau];

2) wohin stürmen, schnell fahren, laufen:
[brâžat tik iekšā! Ruj. brãz taisni caur mežu Grenzhof.] brāž pa galvu, pa kaklu istabā;

3) tr., streifen, treffen, sczleudern, hauen,
[brâzt, verletzen Wessen]: es nodrebēju kā vētras brāzts Vēr. I, 1299. kuŗā dienā meži tuop brāzti, nuo tā laika pēc mēneša būs kušana, von dem Tag, da der Sturm streut, bricht über einen Monat das entschiedene Tauweter des Frühjahrs heran Hr. n. U. tā brāza mucu pret akmeni LP. VI, 757. driķus brāzt BW. 25056,1. (Var.: malt). Refl. - tiês, lärmen, toben, brausen, polternd, krachend fallen, dahinstürmen: kuo nu brāzies? pali nu brāžas un šļāc Stari II, 112. [mēs brâžamies 2 ar ragutiņām nuo kalna Libau. kuoki brāžas (fallen vom Sturm gebrochen) Ekau.] vē̦tra brāžas˙viņš brāzies uz priekšu. viss ir mutuļuojis un brāzies par šuo laiku Vēr. I, 740. [brâztiês Ronnenb., Neunburg, Ruj., Wandsen, eilig und gewalsam sich durchdrängen: viņš brāžas pa mežu, ka zari vien brakšķ Kokenhusen. - Zu li. bróžti "оцарапать", poln. brazg "Klang, Schall", la. frāgor "Getöse"; vgl. Fick Wrtb. I 4, 495, Walde Wrtb. 2 312 und Būga РФВ. LXX, 101 f.]

Kļūdu labojums:
25056,1 = 25056 var

Avots: ME I, 329


šņākot

šņākuôt, = šņākât 1: kalna meži šņākuotu Rainis Gals un sākums 17. strauti nešņākuo vairs putuojuot Vilhelms Tells 65. tie šņākuo un čukst man šle̦pe̦ni ausīs U. b. 42, 22. vētra šņākuo Bauske.

Avots: ME IV, 94