vẽ̦tra (li. véčra "Sturm", apr. wetro "Wind"), Sturm, ungestümes Wetter U.: nikna vẽ̦tra pluosās LP. I, 176. nu nāk vēja liela vẽ̦tra BW. 16213. liela vēja vẽ̦tra krāc 18454. vē̦tra lauza vītuoliņu 17700, 3. - Demin. vētriņa, ein leichter Wind(hauch) Spr. Nebst slav. větrъ (serb. vjȅtar) "Wind" zur Wurzel von vẽjš.

Avots: ME IV, 572

vẽ̦tra: vē̦trā braukt Frauenb., sehr schnell, waghalsig fahren. laukā šuodien tāda maza vēja v. ("vējš, kas ķeŗas klāt"): jāsaģērbjas siltāk Sessw.

Avots: EH II, 780