Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vīlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vīlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (29)
apvīlēt
atvīlēt
atvīlēt
‡ atvîlêt 2 , (einen Saum zurückbiegend) besäumen: drēbe jāatvīle, lai neirst Siuxt.
Avots: EH I, 181
Avots: EH I, 181
atvīlēt
ievīlēt
izsvīlēt
izsvīlēt
izvīlēt
nosvīlēties
novīlēt
novīlēt
pievīlēt
savīlēt
savīlēt
savìlêt,
1) (mehreres) besäumen:
s. drēbes;
2) s. sienu Warkl., Saikava, das Heu vom Rand eines
apãrnis nach dem Zentrum zu dichter zusammenziehen.
Avots: ME III, 789
1) (mehreres) besäumen:
s. drēbes;
2) s. sienu Warkl., Saikava, das Heu vom Rand eines
apãrnis nach dem Zentrum zu dichter zusammenziehen.
Avots: ME III, 789
svīlēt
svīlēt
II svīlêt, -ẽju, beschmutzen; verleumden U. Refl. -tiês, beschmutzt werden Ruj. n. U. Vgl. svīnêt.
Avots: ME III, 1163
Avots: ME III, 1163
svīlēt
uzvīlēt
I uzvìlêt, eine doppelte Naht nähen L., ("mit dem Saum nach oben") besäumen Bauske; einen saumartigen, erhabenen Rand aufwerfen: uzvīlēt palagu Bauske. zemi uzvīlēt gar grāvi (Sessw.) od. uzvīlēt grāvmalu (Saikava), einen Graben ziehend, die Erde den Rand entlang aufwerfen. uzvîlēt 2 sklandraušus Wandsen, die Ränder des Fladens rings um die Füllung aufbiegen.
Avots: ME IV, 400
Avots: ME IV, 400
uzvīlēt
vīlēt
I vìlêt,
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792
1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡
2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î 2 ) Iw.; ‡
3) vîlē̦ts 2 rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."
Avots: EH II, 792
vīlēt
vīlēt
II vĩlêt, Refl. -tiês, mit dem Feilen beschäftigt sein (?): žīds ar vīli, ve̦lns ar zāģi - abi divi vīlējās Tdz. 55262. ‡ zāģa vīlē̦tājs Frauenb.; ein gewisser Waldvogel, dessen Gesang im Winter an die Laute erinnert, die beim Feilen einer Säge entstehen.
Avots: EH II, 793
Avots: EH II, 793
vīlēt
II vĩlêt, -ẽju, feilen: zāģi. Figürlich: saimniece vĩlē (schilt, macht Vorwürfe) kalpuoni visu cauru dienu Bauske. Aus mnd. vilen.
Avots: ME IV, 639
Avots: ME IV, 639
vīlēt
zvīlēt
I zvĩlêt: māja pakalnā krāšņi bija zvīlējusi (geglänzt?) vakara naoejuošā saulē Sieva 84.
Avots: EH II, 816
Avots: EH II, 816
zvīlēt
I zvĩlêt Jürg., brennen (von der Sonne): ta tad nu saule zvīlē! Jürg. (fig.) līdz kuo viena uotru mīl, kâ brīnums abām skati zvīl V. Eglītis. Zu zvīls I.
Avots: ME IV, 780
Avots: ME IV, 780
zvīlēt
II zvīlêt,
1) "in schräge, halbliegende Stellung zusammenfallen"
Nötk. (mit î ); "lange liegen (vom Heu, Getreide auf dem Felde)" ebenda: ļuoti ilgi viņš zvīlēja pār luogu, kamē̦r krūtis sāka sāpēt Skuju Fr.;
2) fliessen, sich langsam schütten (vom Sand)
Alksnis- Zundulis;
3) "?": ik zieds un zâle smaršuo, kad gaŗām zvīl Rainis Gals un sākums 37. Mit sekundär gedehntem ī zu zvilt I.
Avots: ME IV, 780
1) "in schräge, halbliegende Stellung zusammenfallen"
Nötk. (mit î ); "lange liegen (vom Heu, Getreide auf dem Felde)" ebenda: ļuoti ilgi viņš zvīlēja pār luogu, kamē̦r krūtis sāka sāpēt Skuju Fr.;
2) fliessen, sich langsam schütten (vom Sand)
Alksnis- Zundulis;
3) "?": ik zieds un zâle smaršuo, kad gaŗām zvīl Rainis Gals un sākums 37. Mit sekundär gedehntem ī zu zvilt I.
Avots: ME IV, 780