Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vītens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vītens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vītens
vīte̦ns
1) welk
(mit ĩ ) C., Nötk., (vĩtans) AP.: v. sìens N.-Peb.;
2) vĩtans AP., schlaff (von einem vom Alkohol Berauschten gesagt).
Avots: ME IV, 647
1) welk
(mit ĩ ) C., Nötk., (vĩtans) AP.: v. sìens N.-Peb.;
2) vĩtans AP., schlaff (von einem vom Alkohol Berauschten gesagt).
Avots: ME IV, 647
Šķirkļa skaidrojumā (2)
vītene
I vītene,
1) vîtene Golg., Mar., vîtenis Nötk., das Gewinde, die Guirlande:
mē̦tru viju vītenīti BW. 33090. raibā puķu vītenē Treum. Gaujm. 39. aizviji cieši... luogu kâ zaļa vītene Asp. ziedu klēpis 131. šmaugām vītenēm gar viņu augšup sliedzās MWM. VI, 323. vīteņi - tie stiepjas paši pretī Druva II, 906. viju, viju, nesaviju vītenīša vainadziņa BW. 6211, 5 var. sīpuolu vītene Mar., (mit i ) Kokn., Stockm., vîtenis Aiviekste. apīņu vîtene A.-Ottenhof, Sessw. "ap mietu savijušies apīņu stādi";
2) vî-tenis 2 Schnehpeln, eine Art Schlingpflanze;
vītenis, die Schlingpflanze Erlaa;
3) vītene U., vîtenis Druw. n. RKr. XVII, 86, vītens U., das Flechtwerk;
vîtenis A.-Ottenhof, Golg., PS., Wolmarshof, (mit i 2 ) Orellen, eine Strohdecke (auf Mistpallen U., als Fenstervorhang Orellen): izrauj iz lieveņa jumta salmu vīteni Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 527. salmu vīteņi bij luogiem aizlaisti priekšā B.Vēstn.;
4) eine (gewundene) Peitsche
Blieden n. Etn. I, 105, (mit î ) Kaltenbrunn, Nötk., (mit î 2 ) Frauenb.; ein aus gespaltenem Holz geflochtener Peitschenstiel (mit î 2 ) Wandsen;
5) vîtene Bewershof, vîtenis Aiviekste, ein aus Wurzeln geflochtener Korb.
Avots: ME IV, 646
1) vîtene Golg., Mar., vîtenis Nötk., das Gewinde, die Guirlande:
mē̦tru viju vītenīti BW. 33090. raibā puķu vītenē Treum. Gaujm. 39. aizviji cieši... luogu kâ zaļa vītene Asp. ziedu klēpis 131. šmaugām vītenēm gar viņu augšup sliedzās MWM. VI, 323. vīteņi - tie stiepjas paši pretī Druva II, 906. viju, viju, nesaviju vītenīša vainadziņa BW. 6211, 5 var. sīpuolu vītene Mar., (mit i ) Kokn., Stockm., vîtenis Aiviekste. apīņu vîtene A.-Ottenhof, Sessw. "ap mietu savijušies apīņu stādi";
2) vî-tenis 2 Schnehpeln, eine Art Schlingpflanze;
vītenis, die Schlingpflanze Erlaa;
3) vītene U., vîtenis Druw. n. RKr. XVII, 86, vītens U., das Flechtwerk;
vîtenis A.-Ottenhof, Golg., PS., Wolmarshof, (mit i 2 ) Orellen, eine Strohdecke (auf Mistpallen U., als Fenstervorhang Orellen): izrauj iz lieveņa jumta salmu vīteni Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 527. salmu vīteņi bij luogiem aizlaisti priekšā B.Vēstn.;
4) eine (gewundene) Peitsche
Blieden n. Etn. I, 105, (mit î ) Kaltenbrunn, Nötk., (mit î 2 ) Frauenb.; ein aus gespaltenem Holz geflochtener Peitschenstiel (mit î 2 ) Wandsen;
5) vîtene Bewershof, vîtenis Aiviekste, ein aus Wurzeln geflochtener Korb.
Avots: ME IV, 646
vītene
II vītene,
1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;
2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;
3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;
4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;
5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis 2 ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;
6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì 2 ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.
Avots: ME IV, 646, 647
1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;
2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene 2, vitenis 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;
3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;
4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;
5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis 2 ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis 2 ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis 2 ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;
6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì 2 ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis 2 ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.
Avots: ME IV, 646, 647