Paplašinātā meklēšana

vītne, das Flechtwerk U.; die Ranke (mit ĩ ) MSil.; das Gewinde, die Guirlande Adiamünde, Ekau, Erlaa, Gold., Grürrwald, Kokn., Kr.-Würzau, Rutzau, Schwanb., Sessw., (mit î ) Aiviekste, Baltinow, Bers., Borchow, Burtn., C., Kalzenau, Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Nötk., Selsau, Serben, Smilt., Šķilbē̦ni, Wenden, (mit î ² ) Allendorf, AP., Arrasch, Gr.-Würzau, Jürg., Siuxt, Warwen; eine lange Reihe: sīpuolus rudenī sapin vītnēs Šķilbē̦ni. vārti izpuškuoti... puķu vītnēm A.v. J. 1899, S. 253. ar puķu vai zaļumu vītni apvilktu galdu BW. III, 1, S. 10. kruoņi un vītnes sakalst A.XVI, 296. viņš nesa padusē zirņa vītni A.v. J. 1897, S. 796, vīna vītnes Rainis Ant. un Kl. 51. dūmu vītnes MWM. VIII, 598. laidās meža. zuosu, dzērvju... bari aizceļuošanas vītnēs Veselis Trīs laimes. Vgl. vītene

I.

Avots: ME IV, 648

ķenīte (unter ķene): eine Tunke Frauenb., Gold.; tur tu atrasi... pienu, putru, ķenīti L. Bērziņa Pasaku vītne 109.

Avots: EH I, 695

ķe̦rs, ķē̦rs Kalleten, = ce̦rs, cē̦rs: ķe̦ru augu zaļa vītne MWM. III, 226. [Aus li. kẽras.]

Avots: ME II, 368

kvêpt, -pstu, -pu, intr.,

1) qualmen, rauchen
[Fest.] ; sich beräuchern lassen, unter dem Qualm, Rauch schmachten: pa bē̦rnu galvām kvē̦pst lampas sarkanā liesma Vēr. II, 516. nuo fabriku gar,ajiem skursteņiem kvēpa maziem mākuonīšiem me̦lnie dūmi Latv. skursteņi slaukāmi ve̦cā mēnesī, tad ne- kvē̦pst. kāpēc es lai kvē̦pstu fabrikā? U. b. 126, 22. ve̦se̦lu gada laiku bij jākvē̦pst nama dūmuos LP. VI, 151 ;

2) duften:
debess malas kvē̦pst nuo smaršas MWM. X, 902. luogi tikai atmirzēja vasaras saulē un vīnstīgu vītnes kvēpa ap ve̦cuo verandu Akur. virsū kvē̦pst dažs zieds nuo pīlādža ;

3) verkommen:
viņš dzīvuoja un kvēpa, kamēr izkvēpa Druw. ;

[4) sich mit Russ bedecken. -
Zu kûpêt (s. dies.), li. kvė˜pti "hauchen", kvepė´ti "duften", kvãpas "Hauch, Duft" u. a., s. Boisacq Dict. 408, Berneker Wrtb. I, 565].

Avots: ME II, 354, 355

‡ nuoskaruôts, mit skaras behangen Frauenb.: vītnes nuoskaruotas ("pilnas ar pākšu zirņiem") nuo vienas vietas.

Avots: EH II, 85

uôzuõlvija, uôzuõlvitne, die Eichenguirlande: es ruokā ņe̦mtu zīda audu kuošu, ar uozuolvijām ruotātu Step. visi viņa vakarējie izgre̦znuojumi uozuolvītnes A. XV, 82.

Avots: ME IV, 427

pieskaņa,

1) die Assonanz:
izveicīgi savij šādās atskaņu un pieskaņu vītnes P113d. Llv. II, 72;

2) der Anklang:
teātrāliska pieskaņa Brig. Ceļa jūtis 39. šuo zvaniņu dzirduot es allaž jūtu sē̦ru pieskaņu B. Vēstn. tai (balsij) bij tādā savāda pieskaņa nuo dusmām Latv.

Avots: ME III, 290

vīkne,

1) eine Ranke
Bl. (mit ĩ), U.;

2) = virkne, vīte (mit î) Marienhausen: sīpuolu vîkne Bewershof, Stockm.;

3) die Kartoffelstaude
(mit ĩ ) Kand.; kartupeļu vīknes Kartoffelkraut N.-Autz n. U.;

4) vīkne, verwelktes Kraut
Biel. n. U. In den Bedd. t. 3 und 4 nach Persson Beitr. 85 und 323, Prellwitz KZ. XLVII, 296 f., Holthausen IP. XXXII, 336, Walde Vrgl. Wrtb. I, 235 u. A. Zu vīkt II u. a. Da aber (s. Le. Gr. 4 118 b) le. kn wahrscheinlich aus fn entstanden sein kann, so könnten vīkne 2 und 4 auf vītne zurückgehen, und in der Bed. 2 zu vīt, in der Bed.4 - zu vīst "welken" gehören, vgl. Leskien Nom. 378 und U. s. v.

Avots: ME IV, 636

I virkšķis, Erbsenstroh (mit ir̃) Ahs.; eine Erbsenstaude samt Ranken und Schoten Annenburg, Ekau, Garrosen, Grünw., Mesoten; "tīteņu auga stublāja vītne" (mit ir̃) Würzau; Plur. vir̃kšķi (li. vir̃kščiai "Ranken von Erbsen usw."), Erbsen- od. Linsenstroh samt Schoten Ekau: zirņu pākstes aug uz virkšķiem Ahs. n. RKr. XVII, 64. zirņiem šuogad lieli virkšķi Garrosen u. a. Der nom. s. virkšķis für älteres *virkstis (= li. vir̃kštis); zu virksne 3.

Avots: ME IV, 607

vītnis, = vītne: luogi... aizauguši vītņiem un vīnājiem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 648