Paplašinātā meklēšana

‡ àizvaļât C., hin-, wegrollen (tr.): cūkas aizvaļājušas spaini.

Avots: EH I, 61

apvaļât ‡

2) bewältigen:
a. darbus Kal., MSil.; ‡

3) hin und her wendend beschmutzen
Dunika, Rutzau: a. maizi pe̦lnuos.

Avots: EH I, 125

apvaļât, bezwingen, bändigen: Judi jau... bij apvaļāti Manzel Post. I, 348.]

Avots: ME I, 134

‡ atvaļâtiês,

1) = ‡ atvaļuôtiês Bers., Dunika: rītu svētdiena, - varēšu a.;

2) "sich frei machen"
Sessw.

Avots: EH I, 178

ìevaļât, vermögen, leisten: tik daudz darba nevar viens pats cilvē̦ks ievaļāt Ahs.; vgl. auch ievaļuot.

Avots: ME II, 86

izvaļât,

1) hin und herwälzen:
bluķu vakarā izvaļātuo bluķi Konv. ² 391. [izv. akmeni, mucu C., Arrasch;

2) = izvāļât: izvaļāt labību Arrasch. Refl. - tiês, = izvārtīties: zirgs izvaļājies Arrasch.]

Avots: ME I, 824

‡ izvaļâtiês, zur Genüge müssig leben Ahs., A.- Schwanb., Dunika, Līvāni, Rite: i. visu svētdienu pa mājām Dunika. atpūties nu labi un izvaļājies! A.-Schwanb.

Avots: EH I, 493

I nùovaļât: "tuomē̦r izduodas vērsi nuovaļāt Apsk." ME. II, 882 zu verbessern in "beidzuot izduodas vērsi daudz maz n. Apsk. 1903, S. 192".

Avots: EH II, 105

I nùovaļât [li. nuvalióti], nùovaļuôt, tr., bezwingen, bändigen: tuomē̦r izduodas vērsi nuovajāt Apsk. nevar meitu nuovaļuot (Var.: nuovaldīt) BW. 22000, 3.

Avots: ME II, 882

II nùovaļât "müssig verbringen" Oppek. n. U.]

Avots: ME II, 882

‡ I pavaļât, ein wenig (eine Zeitlang) hin und her wälzen.

Avots: EH II, 187

‡ II pavaļât, bändigen (savaldīt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 187

pìevaļât: es visus savus darbus varu p. (bewältigen) Ahs.; ‡

2) bezäumen
(apmaut) Stender Deutsch-lett. Wrtb. ‡ Refl. -tiês: p. nuo bȩdam, sich von Betrübnis einnehmen lassen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einnehmen").

Avots: EH II, 278

pìevaļât, Gewalt antun, zähmen, bemeistern: alus vīru pievaļāja (Var.: pievārēja): ņe̦m vīram kājas, ruokas, sviež vīru pabeņķī BW. 19520, 1.

Avots: ME III, 308

savaļât,

1) "?": Homēru ne˙maz vēl nevaru savaļāt Kundziņš Kronv. 47;

2) zusammenhalten
MSil., bändigen, zügeln: tie (zirgi) būtu savaldāmi un savaļājami bez iemauktiem Lautb. Luomi 131;

3) "mühsam zusammentreiben":
s. guovis kūtī Nötk., Drobbusch, Druw., Stomersee u. a.;

4) "= saviļât" Nötk.; zusammenwälzen: s. akmeņus, sijas kuopā N. - Peb.; "savilkt" Schujen: s. labību kuopiņā;

5) beschmutzen:
nuo tirgus nākuot viņš savaļājis visas drēbes N. - Peb.; wiederholt rollend beschmutzen Jürg.;

6) sich hin und herwälzend niederdrücken:
s. labību Vank. - Refl. -tiês, sich beschmutzen: sivē̦ns savaļājies dubļuos N. - Peb.

Avots: ME III, 780

uzvaļât: tikām rāšu tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvaļāšu Suitu k., № 258.

Avots: EH II, 738

uzvaļât (li. užvalióti "hinaufzubringen vermögen"), bezwingen, unter den Pantoffel bekommen: viņa tuo tâ uzvaļājusi, ka tas pastāvīgi atruodas zem viņas tupeles Janš. Dzimtene ² II, 12. kur māte... kuo iegribas, tuo viņa arī izdara. tādās reizās viņa tē̦vu pruot ar˙vien uzvajāt Dzimtene V, 393.

Avots: ME IV, 396

I vaļât, Refl. -tiês: istabas vidū vaļājās (zur Bed. vgl. vàļâties) uz grīdas kāds pusducis ... spilve̦nu Janš. Dzimtene III, 379. es aiz mucas vaļājuos (oder zu vaļuoties?) Tdz. 56561 (aus Kārsava). v. pa gultu Dunika.

Avots: EH II, 755

I vaļât A.-Autz, Bewershof, Erlaa, Gaicken, Kalnemois, Kluostere, Lenzenhof, Meselau, Mitau, N.-Peb., Rönnen, Rosenbeck, Salis, Schwarden, Schwitten, Serben, Sessw., -ãju, = vāļât, viļât, hinund herwälzen: mucu skaluojuot vaļāt Freudenberg; Lenzenhof u. a. gatavuojuot mīklu baltmaizei, tuo vaļā Rönnen. Refl. -tiês, sich hin und her wälzen Geistershof, Kerstenbehrri, Salis. Zu velt.

Avots: ME IV, 464

II vaļât: regieren, zähmen, im Zaum halten Lng.; darbs nav tik lē̦ti ... vaļājams Pas. XI, 397 (ähnlich Janš. Apsk. 1903, S. 113). Refl. -tiês: vaļa bija v. pie ... māmuleņas: var miedzeņus izgulēt Tdz. 37718. ‡ Subst. vaļâtājs, der Beherrschende: es brālīša vaļātāja (Var.: valdītāja) BW. 3486, 1.

Avots: EH II, 755

II vaļât (li. valióti "vermögen; bezwingen"), -ãju, seiner Macht und Willkür unterwerfen L.; behetrschen, zügeln, bändigen, bezwingen; "vermögen" Ahs., Frauenb.: viņš nav vaļājams, er ist nicht zu bändigen Salisb. n. U. spēja jaunās ķēves vaļāt un cieti turēt gruožuos Janš. Čāp. 22. B. bija viņu jau vaļājis un nākuošā acumirklī nuostiepa gulus Janš. Bandavā I, 151. vīriešu darbus vaļāja Ernestelis II, 352. Ernestelis... sāk jau arklu vaļāt Dzimtene IV, 198. es brāliņa vaļātāja (ich beherrsche, leite den Bruder) VL. n. U. viņš nezin, kur savus nagus vaļāt Stenden. Refl. -tiês, = vaļuôtiês: kuo tu vaļājies? nāc labāk sienu pļaut! Dunika. kur lai vaļājas visu vakaru? iesim kārtis spēlēt! Stenden. Zu vaļa; s. Būga KSn. l, 36 f.

Avots: ME IV, 464

III vaļât, ‡ Refl. -tiês, = gaĩņâtiês 1 (?): šuoruden ... nuo tautām vaļājuos; nu jau vaira nepatveŗas ne telīte kūtiņā Tdz. 44335 (aus Patkule).

Avots: EH II, 755

III vaļât "treiben" AP.: v. luopus nuo labības; vgl. vaļît.

Avots: ME IV, 464

vaļātība (?) "ein Faulpelz" N.-Peb., Zebrene.

Avots: ME IV, 464

var̂vaļât ² N.-Bartau, faseln, schwatzen; in Kurmene: "mutīgi runāt".

Avots: ME IV, 481

vāvaļât "ohne Schlaf liegen" Kurmene; vgl. vāvuļuôt 2.

Avots: ME IV, 512

vīvaļâtiês -ājuôs "?": nezin, kur Ezernieku... vīvaļa tagad vīvaļājas (= vīvaļuo

I 2?) Janš. Bandavā II, 133.

Avots: ME IV, 649

ìevaļuôt, ìevaļât, bändig, bewältigen: dūšīguos kareivjus Vēr. 1904, 501. diezin, vai varēsim darbu līdz vakaram ievaļāt Grob. ievaļuot darbus Mag. II, 153 "die Zeit für die Arbeit gewinnen."

Avots: ME II, 86

izdzîvuôt,

1) verleben, ver -, zubringen:
nu nedēļa izdzīvuota. vai tu pie mana tē̦va duomā šuo gadu izdzīvuot? LP. IV, 66;

2) verleben, verlieren:
vai esi prātu (jē̦gu) izdzīvuojis? MWM. VII, 14, 448. [visu paduomiņu izdzīvuoju. tē̦va māju izdīvuoju Fest., Stelp.] man visas raizes izdzīvuotas Sil.;

3) ableben:
sēnīte saļimst un ir izdzīvuojuse Vēr. II, 717. atmiņas nuo jau sen izdzīvuotas dzīvnieku valsts Latv.;

4) erleben, durchleben:
pat skanīgākie vārdi tik tad ir patiesība, ja tie izdzīvuoti Brig.;

5) izdīvuot pēc likumiem, nach den Gesetzen leben
A.;

6) izdzīvuot malā, verkommen:
dzīvuojis, dzīvuojis, kamē̦r izdzīvuojis malā Blaum.;

[7) izdzīvuot laukā, vertreiben, hinausjagen:
vajaga tuos druvu Brasche Palejas Jānis, = izstrādāt (durcharbeiten) druvu.] Refl. - tiês,

1) herrlich und in Freuden leben, sich ausleben,
[izciemuoties Fest., Stelp.]: diezgan tu jau esi izdzīvuojies, tagad vari padzīvuoties mierā A. XI, 107;

2) wirtschaften, spielen:
tas (čūsku vaļātājs) ar viņām (čūskām) izdzīvuojies LP. VII, 1281. bē̦rni labi izdzīvuojas pa lauku;

3) handeln:
liels cilvē̦ks būdams izdzīvuojies kâ muļķa bē̦rns LP. VI, 491. mans tē̦vs nelabi izdzīvuojies V, 331;

4) izdzīvuoties nuo jē̦gas, verrückt werden.

Avots: ME I, 733

izgleĩjâtiês, ‡

3) "sich ausgleichen"
AP.: kad zirņus saved nuo tīruma. tad izkure̦na riju un ieseŗ zirnus, lai viņiem tas valgums izlīdze̦nājas, izgleijājas: ‡

9) "sich erholen"
AP.; "izvaļāties" Heniņ.

Avots: EH I, 448

tãrpa (li. tarpà "Gedeihen, Wachstum") Dond., Lautb., Nigr., Kraft, Vermögen, Fähigkeit (auch geistige) Anzen, Katzd., Sassm.; was gute Hoffnung gibt, Gedeihen, Wachstum U.: maza tārpa, wenig Kraft Kand. n. U. ve̦cam cilvē̦kam tâ˙pat kâ mazam bē̦rnam maz tārpas (maza tārpa) Lautb. tev nav tārpas, du hast keine Kraft, Fähigkeit Dond., du bist ein Taugenichts U. jums trūkst tārpas tuo izdarīt Anzen. ar vari šuo dižuo... braiksnu vaļāt... - tik daudz mums nebūs tãrpas arī par abām kuopā Janš. Dzimtene V, 370. lai cīnāmies, līdz kamē̦r kauluos tārpa! Lautb, Marģeris 163. tārpas nav nedz bēgt, nedz pretuoties Ind. un Ārija 91. celt jaunu (= būdu) nav tārpas: tik daudz vē̦de̦ru baŗuojami, bet pelnītājs viens pats Janš. Bandavā I, 9. kuo nu tik mazu bē̦rnu grāmatā mācīt: vēl jau maza tārpa Nigr. gribu tavu tārpu izmēģināt JK. V, 43. tur nav tārpas, da ist nichts (wenig) zu hoffen U. tam jau nav tās tarpas (wohl mit ār zu lesen !) Apsk. v. J. 1903, S. 68. Nebst tērpinât "verbessern" zu li. tar̃pti "gedeihen", apr. enterpo "nützt", gr. τέρπω, ai. tarpáyāmi "sättige", tṛpyati "sättigt sich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314, sowie Zubaty Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 27.

Avots: ME IV, 149

II valsts, 1 ) = pants 3, eine Schicht Getreide od. Heu in der Scheune (val̂sts ^2, val̂ste ²⁾ Dond.: sìenu šķūnī krauj val̂stā ² Arrasch, Dond. šķūnī valsts miežu un divi valsti auzu sakrauti Dond. n. RKr. XVII, 62. viens valsts līdz jumtam jau pilns; krausim nu uotru valstu! Dond. Ziemelis . . . bāza sìenu uz kūtsaugšu, kur Irbe ņēma tuo pretī un mina valstā Janš. Mežv, ļ. I, 186. dzirdēja tuo uzkāpjam uz sìena valstu II, 495;

2) die Anhöhe, der Berg:
uz mēneša ir lejas un valsti Bergm. Predigten v. J. 1795;

3) "izvaļāta vieta sìenā" (mit al̂ ² ) Nikrazen: sìena valsts Nikrazen;

4) sìena vàlsts Nötk., (mit al̂ ) Adl., N.-Schwanb. "= sìena (save̦lta) grīzte, vel̂tenis";

5) eine zusammengewälzte Heumasse vor der Scheune:
ar garu virvi un buomi, kur piejūdz zirgu, siena apgabane tiek save̦lta pie šķūņa valstā (lielā daudzumā), kuo ar dakšām liek šķūnī;

6) "kas valstās" (mit al̂ ) Vīt.;

7) wer sich ohne Arbeit umhertreibt
(mit al̂ ) Sessw. Zu valstît.

Avots: ME IV, 460