Paplašinātā meklēšana

važu "?": čužu, čužu, važu, važu metenīša vakarā; kas nečužu, kas nevažu, tam neauga gari lini BW. 32231.

Avots: ME IV, 489

I važus Krāslava, Skaista "= braukšus".

Avots: ME IV, 489

II važus: ein Plur. t˙!

Avots: EH II, 760

II važus L., U., = važas, ein Borkschlitten, ein kleiner Fahrschlitten. Nebst li. važys "ein kleiner Schlitten" zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 489

važuteles "ein kleiner, einfacher, schlechter Schlitten" Frauenb.: tās ne˙maz nav kamanas, tās tik tādas važuteles Frauenb.

Avots: ME IV, 489

àizvažuôt, ‡

2) hin-, wegfahren
(tr.), -führen: es tevi aizvažuoju savā tē̦vu zemītē BW. 16886.

Avots: EH I, 61

àizvažuôt, intr., hin-, wegfahren: braucan barucu, aizvažuoju uz tuo meitu māmuliņu Ltd. 1818.

Avots: ME I, 59

apvažuôt [li. apvažiúoti], intr., herumfahren: nevarēja pāri tikt, ne apkārt apvažuot BW. 26521 (aus Erlaa).

Avots: ME I, 134

atvažuôt, ‡

2) tr., herführen:
es tev būšu a. (Var.: atvedīšu).., līgaviņu BW. 16138 var.

Avots: EH I, 179

atvažuot [li. atvažiúoti], intr., herfahren: es vakar atvažuoju BW. 16366, I.

Avots: ME I, 207

‡ atvažuôtiês, sich von Ketten (važas), von einer auferlegten Bürde befreien: nuo muižas a. Fr. Adamovičs Rudens ziedi 57.

Avots: EH I, 179

‡ nuovažuôt "abtrampeln" Puhren.

Avots: EH II, 105

savažuôt, dem Pferd das Geschirr auflegen: zirgi stāvējuši divi dienas savažuoti Jürg.

Avots: ME III, 781

I savažuôt,

1): auch Erlaa; ‡

2) fesseln:
brīvību, kuo ne˙kas nespēj s. P. Rozītis Jaun. Ziņas 1936, № 286. viņš stinga kâ savažuots Sārts Str. 332.

Avots: EH XVI, 463

‡ II savažuôt, zusammenfahren: kaidi šuogad savažava Tdz. 44154.

Avots: EH XVI, 464

važuokļi Bērziņš "?".

Avots: ME IV, 489

važuonis,* der Fuhrmann; das Gefährt eines Fuhrmanns: draugi iesēdās važuonī Fallijs.

Avots: ME IV, 489

I važuôt (li. važiúoti "fahren"),

1) važuôt U., Spr., Ahswikken, Gramsden, Krāslava, Lubn., Skaista, važât (li. važioti Miežinis) U., Lubn., fahren
(intr.); važuôt Bers., Kalzenau, Memelshof, Sonnaxt, langsam, ohne Eile fahren; važuot L., Schlitten fahren; važât Mag. XIII, 2, Wessen, in einem Korbschlitten fahren: važuo vieglam! fahre sanft! Manz. 10 Gespr. važuosim pruojām! wir wollen fortfahren! Manz. Phraseol. Sprw.: važuo kâ leitis uz Rīgu JK. II, 290. grieza zirgus apkārt un važuoja atpakaļ pār ruobežu Janš. Dzimtene ² II, 292. kur, puisīti, tu važuoji ar tām skārda kamanām? BW. 12807, 1. nu es braukšu, nu važuošu pie tās meitu māmuļītes 13910, 3. braucin braucu vai važuoju (Var.: važāju) 13956. gaŗu ceļu važuodams 8212, 1. gaŗām ciemu jāvažuo 16233. kā gaidīji tu, tautiet, ka uz sē̦tu nevažuoji? 26122, 6;

2) fahren
(tr.), führen: atpakaļ sav[u] māsiņu važuosim (Var.: vedīsim) BW. 26189, 1. Refl. -tiês, (im Schlitten) herumfahren U.; "langsam und ungeschickt fahren" MSil. - Subst. važuôšana, die Spazierfahrt VL. n. U.; važuôtãjs, wer (langsam) fährt: es... nuopakaļu važuotājs; netīk manim priekšā braukt, sviedruot savu kumeliņu BW. 18294. Zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 489, 490

II važuôt: skrēja ... zirgi ni važāti, ni ... Tdz. 55265 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 760

II važuôt, anspannen Memelshof: zirgu. Zu važa 2.

Avots: ME IV, 490

III važuôt, in singendem Tone lesen Spiess n. U.

Avots: ME IV, 490

bràucin, auch braucen, braucan, braucien, brauktin, verbales Adverb zur Verstärkung von bràukt "fahren": braucin braucu vai važuoju uz... meitu māmuliņu BW. 13955; 13956.

Kļūdu labojums:
13955,6 = 13955; 13956

Avots: ME I, 325

‡ *pavažs, der Begleiter (?): labāk gāju ganiņuos, nekâ gana pavažuos: ganam māte kulīt[i] deva, kas tam gana pavažam? VL. aus Drosth.

Avots: EH XIII, 188

platbikse, platbiksis Ahs., ein Frauenzimmer De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 482: varē̦tu atbraukt pilns ve̦zums precinieku, bet viņu vietā atvažuo tik viena platbikse Janš. Dzimtene ² II, 29.

Avots: ME III, 321

I sāņus, Fahrschlitten St. (nach Adolphi); wohl nebst estn. sāń aus r. сани dass. entlehnt (zur Endung - vgl. važus).

Avots: ME III, 805

važarêt, važerêt, važurêt, -ẽju, = varažât 1: šuvu, šuvu, važarēju (Var.: važerēju, važurēju, varažāju) BW. 7194 var.

Avots: ME IV, 489

važas, ein Borkschlitten U., Gr.Buschh.; "puskamanas" Nerft, MSil.: Jānis atbrauce ve̦cajās važās Gr.-Buschh.; in Wessen: važa "der Korbschlitten". Vgl. važus II.

Avots: ME IV, 489

važât,

1) s. važuôt I 1;

2) "salikt važas(?) Nötk.

Avots: ME IV, 489

važi,

1): suns, kuo tie ... piesējuši važuos Blaum. Raksti II ⁶ (1939), 194;

2): "gruoži" Erlaa.

Avots: EH II, 760

‡ *važs (od. *vazis?), = važus II: važa pakaļā BW. 9267, 1 var. (aus Amt Goldingen).

Avots: EH II, 760

žvadzuoņa, andauerndes Rasseln, Klappern Golg.: bez... važu žvadzuoņas Niedra Kad mēn. dilst 174.

Avots: ME IV, 840

žvarkstuoņa, Gerassel: dzirdēja važu žvarkstuoņu Niedra Kad mēnesis dilst 16.

Avots: ME IV, 843