I važuôt (li.
važiúoti "fahren"),1) važuôt U., Spr., Ahswikken, Gramsden, Krāslava, Lubn., Skaista,
važât (li.
važioti Miežinis) U., Lubn.,
fahren (intr.);
važuôt Bers., Kalzenau, Memelshof, Sonnaxt,
langsam, ohne Eile fahren; važuot L.,
Schlitten fahren; važât Mag. XIII, 2, Wessen,
in einem Korbschlitten fahren: važuo vieglam! fahre sanft! Manz. 10 Gespr.
važuosim pruojām! wir wollen fortfahren! Manz. Phraseol. Sprw.:
važuo kâ leitis uz Rīgu JK. II, 290.
grieza zirgus apkārt un važuoja atpakaļ pār ruobežu Janš. Dzimtene
2 II, 292.
kur, puisīti, tu važuoji ar tām skārda kamanām? BW. 12807, 1.
nu es braukšu, nu važuošu pie tās meitu māmuļītes 13910, 3.
braucin braucu vai važuoju (Var.:
važāju) 13956.
gaŗu ceļu važuodams 8212, 1.
gaŗām ciemu jāvažuo 16233.
kā gaidīji tu, tautiet, ka uz sē̦tu nevažuoji? 26122, 6;
2) fahren (tr.),
führen: atpakaļ sav[u] māsiņu važuosim (Var.:
vedīsim) BW. 26189, 1. Refl.
-tiês, (im Schlitten) herumfahren U.;
"langsam und ungeschickt fahren" MSil. - Subst.
važuôšana, die Spazierfahrt VL. n. U.;
važuôtãjs, wer (langsam) fährt: es... nuopakaļu važuotājs; netīk manim priekšā braukt, sviedruot savu kumeliņu BW. 18294.
Zur Wurzel von ve̦z(u)ms.Avots: ME IV,
489,
490