vadus
vadus: auch Perkunen; vadus vietas Plw. I, 86 und 92; vadus virves BW. 30918, 1. vadū iet Kaugurciems "mest vadu tuvu pie krasta un ar mucām vilkt tuo malā."
Avots: EH II, 747
Avots: EH II, 747
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vadus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vadus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
iere
iẽre,
1) die Röhre
Dond.: kaķis iekuortelējies ierē LP. VI, 244;
2) Ofenzug:
par ierēm sauc dūmu vadus Mar., [Schwanb.];
3) die Ofenbank:
nuosē̦stas uz ierītes un raud MWM. VIII, 592. In dieser Bedeutung auch ieris Blaum. [Dissimilatorisch aus riere.]
Avots: ME II, 57
1) die Röhre
Dond.: kaķis iekuortelējies ierē LP. VI, 244;
2) Ofenzug:
par ierēm sauc dūmu vadus Mar., [Schwanb.];
3) die Ofenbank:
nuosē̦stas uz ierītes un raud MWM. VIII, 592. In dieser Bedeutung auch ieris Blaum. [Dissimilatorisch aus riere.]
Avots: ME II, 57
kalss
lenca
le̦ñca, leñce, leñcis,
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
1) die Schlinge
[leñce Dond., Wandsen, Lautb., Gr. - Essern, Neuermühlen, lencis Stenden]: virves gala lencītis Kand. viņš bāza kaklu lencē Dīcm.; [leñce Popen, die Öse];
2) der Strick:
nāc ar laivu maliņā, paduod man lences galu! BW. 30940. kakla lence, der Strick vorn an der Deichsel, womit die Deichsel am Kummet befestigt ist Edwahlen n. U.;
3) der Plur.
leñces, das Pferdegeschirr, Sielen Selb., Karls., [PS., Ruj., Drosth., Arrasch, Wolm.]: pie lencēm jeb slejām zirgam šķē̦rsu pār muguru Kaudz. M.;
4) Plur., die Tragbänder
[N. - Sessau n. U., leñces Drosth.], Hosenträger: meitenīte īsuos bruncīšuos ar lenciņām pār ple̦ciem Vēr. II, 54; [n. U. auch ļences und ein Sing. lencis, Tragband];
5) Leitseil, Zugband
L.;
6) lences, ein Unterhemd (unter dem
pusainis) Autz n. U.;
7) le̦nca "tā luoma (vadus) mala, kur zvejnieki ieiet jūŗā" A. XI, 426; lence, ein Gerät der Fischer [ein Zugband?];
lences vīri BW. 30924 [aus Schlock; wohl = lencenieki, doch vgl. auch le̦nca. - Wohl als ein Kuronismus nebst čech. léč "Schlinge", an. lengia "Riemen" u. a. zu le. lìekt (s. dies); vgl. Berneker Wrtb. I, 708].
Avots: ME II, 450
lence
leñce (unter le̦ñca),
1): auch (die Öse)
Iw.;
2): auch Schnehpeln: maisu lencēs ("?") uz muguras uzsējies Janš. Apskats 1903, S. 83;
3): auch AP., Sonnaxt: dancuoj[a] mans kumeliņš ar visām lencītēm BW. 18683;
4): auch (mit eñ ) Dunika; ņēma līgaviņu ar kurpēm, ar lencēm; ... nuotrūkst lences maltuvē BW. 21522;
7): "tā vieta resp. vadus puse jūŗas krastā, kur sāk vadu mest un kas vē̦lāk, ve̦lkuot vadu, tuvuojas dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems.
Avots: EH I, 733
1): auch (die Öse)
Iw.;
2): auch Schnehpeln: maisu lencēs ("?") uz muguras uzsējies Janš. Apskats 1903, S. 83;
3): auch AP., Sonnaxt: dancuoj[a] mans kumeliņš ar visām lencītēm BW. 18683;
4): auch (mit eñ ) Dunika; ņēma līgaviņu ar kurpēm, ar lencēm; ... nuotrūkst lences maltuvē BW. 21522;
7): "tā vieta resp. vadus puse jūŗas krastā, kur sāk vadu mest un kas vē̦lāk, ve̦lkuot vadu, tuvuojas dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems.
Avots: EH I, 733
lielzivju
pārnovads
pãrnuõvads, ein anderes, fremdes Gebiet: pārnuovada saimnieka meita Saul. Adv. pãrnuõvadis, pãrnuõvadu, pãrnuõvadi, in ein fremdes Gebiet: es neiešu pārnuovādis (pārnuovadu BW. 9888) BW. 9710. aizvedīs pārnuovadu (pārnuovadis, pārnuovadi 12324) 461. nuo nuovada pārnuovadus nedrīkst mani bildināt 9576.
Avots: ME III, 169
Avots: ME III, 169
spaile
spaile,
1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;
2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. 2 2984; spailes 2 , eine Zange Bauske; izkapts spailis 2 ("?") Bauske;
3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails 2 ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails 2 (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;
4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.
Avots: ME III, 981
1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;
2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. 2 2984; spailes 2 , eine Zange Bauske; izkapts spailis 2 ("?") Bauske;
3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails 2 ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails 2 (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;
4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.
Avots: ME III, 981
vads
I vads,
1): Führer, Geleitsmann
Lng.; cēla viņiem kaŗa vadus Pumpurs Raksti I, 428; ‡
2) Unterabteilung
(r. взвод) einer Kompanie: mūsu v. iet ... pāri līķu klajumiem A. Grīns Dvēseļu putenis I, 72.
Avots: EH II, 747
1): Führer, Geleitsmann
Lng.; cēla viņiem kaŗa vadus Pumpurs Raksti I, 428; ‡
2) Unterabteilung
(r. взвод) einer Kompanie: mūsu v. iet ... pāri līķu klajumiem A. Grīns Dvēseļu putenis I, 72.
Avots: EH II, 747
vads
II vads L., U., Dond. n. RKr. XVII, 61, PlKur., Adiamünde, Angern, Bauske, Fest., Grünw., Lennew., Loddiger, Neuermühlen, Nogallen, Pabbasch, Pernigel, Salis, Schlock, Umgegend des Stintsees (bei Riga), vadus St., U., Karls., Kaugurciems (bei Schlock), N.-Bartau,Zarnikau, das(grosse)Zugnetz; vads Burtn., Libau, = iemetnis; vads Raiskum, Wolm., der Flügel eines Zugnetzes; Demin. vadiņš Adiamünde, Kaugurciems, Markgrafen, Zarnikau, vadutelis Janš. Mežv. ļ. II, 11, ein kleines Zugnetz: pilnīgs spails: laiva, vadus, maģie tīkli . . . Janš. Dzimtene IV, 165 (ähnlich Mežv. ļ. II, 11). vadu ve̦lk Salis. ar vadu neve̦lk reņģes vien, bet arī citas zivis ebenda, laivas ve̦lk vadu Nogallen. mieti, uz kuriem izžauj tīklus un vadus Etn. II, 108. nāc, menciņ, tai vadā, kur dzird mani le̦lluojam! BW. 30695, 1 var. bušu od. lestu vads, ein Zugnetz für die Flunder Bielenstein Holzb. 651. lašu vads, ein Lachsnetz 647. reņģu vadi Etn. II, 106, Strömlingsnetze. vadus reņģes, Frühjahrsströmlinge, die mit dem Zugnetz gefangen werden U. Wenn nicht entlehnt aus mnd. wade resp. aus liv. vada "Zugnetz" (vgl. Leskien Nom. 241 und Thomsen Beröringer 234), zu li. vadai "Waddegarn" (Bezzenberger GGA. 1885, S. 942) und (?) vedėjà (ob nicht dissimiliert aus *dve-dėjà ?) "ein zweipersoniges Fischnetz", sowie zu schwed. vad "Zugnetz" und slav. nevods "Netz", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 17.
Avots: ME IV, 430, 431
Avots: ME IV, 430, 431