Paplašinātā meklēšana

vadzis,

1): nesit vadža pie durvīm, sit vadzīti dibinā! BW. 16504. stāv klētī vadziņā 24641, 1 var. (aus Dond.). kur būs ņemt paugu vadzi 20222;

2): vadžu dancis auch bei Senkeviča Godi Vidus-Kursā 120.

Avots: EH II, 747

vadzis (li. vãgis "Zapfen, Pflock", and. weggi "Keil"),

1) ein Keil (zum Spalten)
L., U., Bielenstein Holzb. 31 (aus Neuenb.), 229, Arrasch, Drosth., Fest., Golg. (hier nur noch von der alten Generation gebraucht), Kl., Oknist, Ronneb., Saikava, Sessw., Stenden, Wolm.; der Pflock L., U., ein Pflock in der Wand, an dem etwas aufgehängt wird Bielenstein Holzb. 31, 234, 237, Bers., Iw. u. a.; ein hölzerner Pflock, womit man die Deckhölzer an die Grundbalken einer Brücke heftet Bielenstein Holzb. 715 (unbek. in Adiamünde und Salis): Lāčausis triecis . . . vadzi un pievadžuojis ce̦lmā ve̦lnam . . . bārdu LP. VI, 476. Sprw.: kur vadzi dze̦n, tur vadzim jāiet, der Gewalt muss man weichen L., U. zuobus vadzī kārt, hungern (verächtlich gesagt): kar nu zuobus vadzī, ka nevīžuoji strādāt! Siuxt;

2) auch vadža (vadžu) dancis, ein in der ersten Hälfte des vorigen Jahrhunderts getanzter Tanz, wobei die Tänzer sich an den Pflöcken in der Wand gehalten haben
Stenden: kas varējis septiņus vadžus (vadža dančus) nuodancuot, skaitījies par lielu dancuotāju Stenden. Zu apr. wagnis "Pflugmesser", gr. ὀφνίς· ύ'ννις, ahd. waganso "Pflugschar" u. a., s. Būga KSn. I, 297, Trautmann Wrtb. 337, Walde Vrgl. Wrtb. I, 315 f., Meringer 1F. XVII, 132, Boisacq Dict. 733, Johansson BB. XVIII, 37 ff.

Avots: ME IV, 431

àizvadžuôt, tr., mit einem Pflock (vadzis) zumachen, verstopfen: aizv. riteņa rumbu ar sē̦rmūkšļa ķīli LP. VII, 575.

Avots: ME I, 58

atkars (s. unter atkara; li. ãtkaras "widerstrebend"),

1) in stumpfem Winkel befestigt
Assiten, Auleja, Dond., Grob., Iw., Kaltenbr., Oknist, Rothof, Stenden: izkapts ir atkara, ja starp izkapti un kātu ir plats leņķis. tava izkapts par atkaru Dond. atkars cirvis Grob. atkara dakša, šķupele ebenda. vadzis atkars, saita nesatur, šļūk zemē Auleja;

2) "= nuokars" Ewers.

Avots: EH I, 146

‡ II knabis, ein Haken (kàsis) NB.; ein Pflock in der Wand, an dem etwas aufgehängt wird (vadzis) Frauenb.; ein Kleiderrechen Sissegal.

Avots: EH I, 626

knablis, ein Knebelholz L.; [vadzis siênā Nerft], ein hölzerner Haken St., Bers.; ein Knabe Oppek., Salis n. U [Vgl. knabācis.]

Avots: ME II, 241

kùtrs, träge, faul: kūtrs kâ vadzis. vēl aizjūdza tautu dē̦ls kūtru (Var.: slinku), laisku kumeliņu BW. 26056. [Nach Persson Beitr. 726 ¹ zu kavêt u. a.; dagegen nach Būga KSn. I, 230 zu kautrêtiês u. a.]

Avots: ME II, 338

luõde̦ns,

1) glatt, leicht hineingehend
C.: luode̦ns vadzis, kas labi lien Dobl. n. Etn. IV, 130, [luõde̦ns (glatt) akmens Arrasch, N.-Peb.);

2) fest, geschickt (?):
viņš skrējis rāpus kâ luode̦ni luode̦nais četrkājis Duomas II, 195; [luõde̦ns (geschickt im Kriechen) bē̦rns Bauske];

3) = gluode̦ns U., AP. Wohl zu luõdât.

Avots: ME II, 524

pil˜ns > dial. pil˜ls (li. pìlnas, apr. acc. s. pilnan, aksl. плънъ, serb. pȕn, ai. pūrṇá-ḥ, got. fulls "voll"),

1) voll:
Sprw. kad pavada pilna, tad trūkst. vadzis bij pilns Kaln. Ozolk. m. 94. darba radās pilnas ruokas MWM. v. J. 1896, S. 602. neķeŗas pie darba vis pa gaŗu laiku, bet ar pilnu krūti Kundziņš Ve̦cais Stenders 32. baiļu pilnuo uzde̦vumu Dīcm. I, 14. pilnuos priekuos LP. I, 67. viņš dzīvuoja pilnā maizē Zeif. Chrest. II, 51. trīs pilnas nedēļas RKr. VII, 20I. gaida pilna mēnestiņa BW. 9601. sirds bij visai pilna Kaudz. M. 245, tas ir nieku pilns, kâ suns blusu pilns JK. II, 376. pilī visas malas pilnas ēdienu LP. VI, 1, 303. asaru, mīlestības pilnas acis RA. saimniece atteikuse skaudības pilna LP. IV, 216. ļaudis turējuši viņu par ve̦lna pilnu JK. piebāzta pilna ar dukātiem LP. VI, 1, 335. istaba pielīdusi pilna mušu Kav. nav vēl četru gadu pilns, er ist noch nicht volle vier Jahre alt Blieden n. Mag. XIII, 2. pilni laiki, im Gegensatz zu tukši laiki, gute Zeiten. sastāstīt pilnu galvu LP. II, 54. pilnā galvā, balsī, kaklā, rīklē, garšā, aus vollem Halse: sāka aiz dusmām pilnā galvā brēkt Etn. II, 176; pilnā balsī raudāt LP. I, 65, rāties Kaudz. M. 23. smieties pilnā kaklā LP. I, 165. iesaucas pilnā rīklē Purap. 104. smieties pilnā garšā Kaudz. M. 139. pilnā spē̦kā, mit aller Kraft: pilnā spē̦kā burt LP. I, 162. ve̦lns pilnā spē̦kā aizpūš gaŗām LP. IV, 220. skrien.. pilnā vējā, in vollem Dampf Krilova pasakas 49. zaķis iesācis vilkt pilnā vējā Lapsa-Kūmiņš 8. viņš jau ir pilnā dūšā, er ist schon betrunken Kaudz. M. 118;

2) betrunken:
Kārli atvēstīja nuo kruoga, bet tas bija pilns Baltp. r. I, 47, pilns kâ zābaks Etn. IV, 121, kâ dublis, pīpe, mārks;

3) füllig (von körperlicher Fülle), dick:
pilnuo mātes meitu BW. I3846;

4) pilns prāts, voller Verstand:
tu taču neesi pilnā prātā A. XVI, 36I. ar pilnu prātu mājā neatgriezies LP. VII, 335. es savai māsiņai pilna prāta neturēju BW. 24703, 2. bez pilnas sajē̦gas Kaudz. M. 137. par pilnu ņemt, turēt, für voll nehmen, halten: nee̦suot ņe̦mami par pilnu MWM. XI, 170. tuo par pilnu neturēju BW. 15467. pilnā mierā, ganz zufrieden: kungs pilnā mierā jaunākuo meitu atduot LP. VI, 1, 487;

5) pilnuos rikšuos, in vollem Trab:
pilnuos rikšuos braukt Aps. Jē̦kabs III, 7. laiž pilnuos rikšuos visiem gāpām BW. III, 1, 78. - aukla... dreijājuot duod abpusīgu griešanuos: "pilnuo" un "tukšuo"` A. XXI, 440. - Subst. pil˜nums (li. pilnùmas), das Vollsein, die Fülle: upīt, lzguo vienu pilnumiņu! BW. 9336. Wohl ein altes Verbaladjektiv zu pilt II (s. dies), ai. pṛṇāti od. píparti "füllt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 218 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 55 und 63 ff.

Avots: ME III, 216

radzis ‡

2) = vadzis 1, ein als Aufhänger dienender hölzerner Pflock in der Wand
Malta.

Avots: EH II, 349

sastrupt, kürzer und stumpfer werden: vadzis sastrupis Lautb.

Avots: ME III, 749

vaga (li. vagà "Furche"),

1) die Furche:
vagu dzīt, eine Furche ziehn L., U. luopužas viņai ies klausīgi uz vagas Janš. Bandavā II, 131;

2) eine gerade Linie
L.; rakstu vaga L., eine Zeile. Der Anklang an mnd. vage ("Furche"?) dürfte zufällig sein. Am ehesten Rückbildung zu vagât (li. vagóti), das zu vadzis, apr. wagnis gehören dürfte. Anders (zu gr. ἀγή "Bruch" ) Osthoff Perf. 94.

Avots: ME IV, 431, 432

visķin U., Adv., zu sehr, zu stark, in zu orassem Masse: Sprw. vadzis, visķin dzīts, lūst Br. sak. v. 1311.

Avots: ME IV, 623

vistīm, Adv.,

1) vistīmi U., vis˙tĩme Dond., Stenden, Wandsen, vis˙tīmē, Nurmhusen n. Bezzenberger Le. Di.-St. 178, vornehmlich, zumeist: sāka... vistīm interesēties Lautb. Lomi 5;

2) vistim Altenwoga, wahrscheinlich;

3) "?": svešnieks nevar būt vistīm saimnieks Deglavs Rīga II, 1, 272. mans atkal, vistim mani bruņenieki Lautb. Indulis un Arija 80. vadzis vistīm (zu sehr?)
dzìts lûst Nötk. tad tapa tas wuestyme klusi Ev. u. Ep. Matth. 8. Zu li. visatimė Daukša Post. 7, ₄ und 33, ₁₂ oder visótimė 11, ₈ (in Wolters Ausgabe) "catholica", visotimis "communis" bei Leskien Num. 407 (aus Szyrwid).

Avots: ME IV, 627

žabēklis, ein Pflock ("vadzis">vadzis") Kegeln.

Avots: ME IV, 783