Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaibsti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaibsti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vaibstiķis
vaîbstiķis Nötk., Sessw., Tirsen, einer, der häufig das Gesicht verzieht Peb., Vīt., Zebrene.
Avots: ME IV, 433
Avots: ME IV, 433
Šķirkļa skaidrojumā (10)
ietēlot
ìetē̦luôt, tr., darstellen, verkörpern: tie ir viņa paša vaibsti, kuo viņš ietē̦luo savā "klusē̦tājā" Druva I, 300. Refl. - tiês, sich darstellen, sich verkörnern: dramatiska darbība ietē̦luojas sarunās Konv. 2 2815. spē̦ks, kas mākslā ietē̦luojas Druva I, 1392.
Avots: ME II, 81
Avots: ME II, 81
izšķobīt
izšķuôbît, tr., zum Wackeln bringen, verziehen, verzerren: nuosistuo vaibsti nuo nāves muokām ir izšķuobīti A. XX, 795. [cita (meita) puišu izšķuobīta BW. 34629.] Refl. - tiês, sich ausbeugen, aus der geraden Lage treten, wacklig werden: kājas klavierēm izšķuobījušās. apkuopt pūķītes, kas izšķuobījušās kâ nekâ Dünsb. riteņi pa˙visam izšķuobījušies.
Avots: ME I, 812
Avots: ME I, 812
ļekans
ļe̦kans,
1) schlaff, schlotternd
C., Smilt., Erlaa, [Fest.], Mar.: ruokas, luacekļi karājas ļe̦kani Sudr. E. [paģībis cilvē̦ks paliek tāds ļe̦kans kâ lupata Stenden, Behnen.] vaibsti ļe̦kani Stari 1, 119. rasas pilnais zieds kļuva ļe̦kans kâ ve̦se̦lu dienu pie ce̦pures nē̦sāts Jauns, uotrai mēle stīvāka, bet trešai atkal pārāk ļe̦kana Latv.;
2) kotig Dickeln
n. U. [Zur Bed. 1 vgl. leceklis; zur Bed. 2 - ļe̦ka I, s. Leskien Nom. 385.]
Avots: ME II, 534
1) schlaff, schlotternd
C., Smilt., Erlaa, [Fest.], Mar.: ruokas, luacekļi karājas ļe̦kani Sudr. E. [paģībis cilvē̦ks paliek tāds ļe̦kans kâ lupata Stenden, Behnen.] vaibsti ļe̦kani Stari 1, 119. rasas pilnais zieds kļuva ļe̦kans kâ ve̦se̦lu dienu pie ce̦pures nē̦sāts Jauns, uotrai mēle stīvāka, bet trešai atkal pārāk ļe̦kana Latv.;
2) kotig Dickeln
n. U. [Zur Bed. 1 vgl. leceklis; zur Bed. 2 - ļe̦ka I, s. Leskien Nom. 385.]
Avots: ME II, 534
pūcīgs
pūcîgs, pũcisks, böse, boshaft, närrisch U.: pūcīga saimniece Etn. III, 181. pūcīga balss MWM. VII1, 330. pūcīgi vaibsti Seifert Chrest. III, 3, 45. pūcisks izskats A. v. J. 1899, S. 369. Subst. pūcîgums, die Bosheit, Boshaftigkeit: sievu stūrgalvība un pūcīgums Plūd. Llv. II, 202.
Avots: ME III, 444, 445
Avots: ME III, 444, 445
samiegt
samiêgt, tr., zudrücken, fest drücken Pas. I, 284, II, 143, fest halten, zerdrücken: slimā samiedza acis Vēr. II, 654. pulksteni saujā samiedzis Duomas I, 675. ceļa galus samiedzis MWM. VIII, 589. kam jūs palaidēt, kam nesamiedzēt? Pas. III, 192 (aus Eglüne). čūskas samiedz lūškās! IV, 290. cik jis svītu samiedz, vējš atkan tuo izpleš Rositten, žē̦lums samiedz... sirdi L. W. 1921, № 50, 34. Refl. -tiês, sich zusammen-, zudrücken; samiedzies šauri skats Apsk. v. J. 1903, S. 448. re̦tumis samiedzās kāds vaibstiņš Upītis Sieviete 154.
Avots: ME II, 688
Avots: ME II, 688
saviebt
saviêbt, (das Gesicht) verziehen, verzerren; die Lippen verziehen Spr., Wid.: ve̦lns saviebis ģīmi LP. III, 81. tas saviebj savu seju pēc juoku Pētera vaibstiem Stari I, 376. kungs saviebj pieri krunkās JR. IV, 195. Refl. -tiês, auch saviêptiês 2 Līn., (mit iẽ) Dunika, sich verziehen; das Gesicht verziehen, verzerren (Spr.), verstellen (Neik. n. U.); (wegen erfahrenen Unfalls, unangenehmer Schmerzen) ein verdriessliches Gesicht haben U.: "viņš saviepās (saviebās)", saka par tādu, kas kaut kuo skābu vai nepatīkamu mutē ieņe̦muot save̦lk ģīmi Līn. bē̦rns... saviebās, gatavs raudāt Vēr. I, 1504. viņš... saīdzis saviebās II, 142. vaigi tādi saviebušies Seifert Chrest. III, 2, 262.
Avots: ME III, 790
Avots: ME III, 790
smalknējs
svinība
svinĩba,
1) die Feierlichkeit:
visu vaibsti bij svinības pilni Purap. J. str. 39;
2) svinība Wid., gew. der Plur. svinības, die Feier, die Festlichkeit, das Fest:
bluķu vakars, citkārtēja svinība pie latviešiem Konv. 2 390.
Avots: ME III, 1160
1) die Feierlichkeit:
visu vaibsti bij svinības pilni Purap. J. str. 39;
2) svinība Wid., gew. der Plur. svinības, die Feier, die Festlichkeit, das Fest:
bluķu vakars, citkārtēja svinība pie latviešiem Konv. 2 390.
Avots: ME III, 1160
vaibstīt
vaîbstît Erlaa, Fest., Mahlup, Meiran, Oknist, Peb., Saikava, Sessw., Sonnaxt, -u, -ĩju, (das Gesicht) verziehen, verzerren, verdrehen Bers., Lubn., Memelshof: vaibsti ģīmi, vai nevaibsti - smuku vaibstu tev nav Vīt. Refl. -tiês,
1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;
2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.
Avots: ME IV, 433
1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;
2) "gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.
Avots: ME IV, 433
vaibsts
vaibsts,
1) vaîbsts Drosth., Fest., Kl., Mahlup, Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, (mit aĩ) Bauske, der Gesichtszug; eine Verzerrung im Gesicht; die Miene, der Gesichtsausdruck
Wid.; Plur. vaîbsti Kl., (mit aî 2) Iw., die Gesichtszüge;
2) = vaibsti%C4%B7is">vaibstiķis Vīt.: tāds vaibsts vien nuo tevis iznāk Ar.
Avots: ME IV, 433
1) vaîbsts Drosth., Fest., Kl., Mahlup, Peb., Sessw., (mit aî 2 ) Arrasch, (mit aĩ) Bauske, der Gesichtszug; eine Verzerrung im Gesicht; die Miene, der Gesichtsausdruck
Wid.; Plur. vaîbsti Kl., (mit aî 2) Iw., die Gesichtszüge;
2) = vaibsti%C4%B7is">vaibstiķis Vīt.: tāds vaibsts vien nuo tevis iznāk Ar.
Avots: ME IV, 433