Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gausties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gausties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

aizgausties

àizgausties,

1) anfangen zu klagen, zu jammern:
viņš drusku aizgaudās par savu sūruo likteni;

2) jammernd, klagend sich entfernen;
vecenīte aizgaudās Trik.

Avots: EH I, 23


izgausties

izgaustiês, lange wehklagen, jammern, fortwährend in den Ohren liegen: kuo es tad neizlūdzuos un neizgauduos Aps.

Avots: ME I, 737


pagausties

pagaust(iês), eine Weile jammern: kādu [aiku pagaudu, tad apmierinājuos N.-Peb. viņš pagaudās un atkal aprima C., Ermes, Meselau.

Avots: EH II, 133

Šķirkļa skaidrojumā (4)

gaust

I gaũst [Bauske, Tr., Līn., Nigr., Bl., gàust C., Jürg.], -žu, - du (li. gaũsti),

1) intr., jammern, klagen:
jums par manu nāvi nav jāraud, jāgauž. sērdienīte dievam gauda BW. 4809. māsa gauda brālīšam, ka ļautiņi niecināja 8671. es gribēju kungam gaust 33510,6;

2) mit Obj. - klagen: strautiņš žē̦lu dziesmu gauž JR. IV, 22. nu gaudīšu māmiņai šīs naksniņas gulumiņu BW. 25087. Refl. -tiês, sich beklagen, jammern:
sē̦rās gausties Aps. dē̦ls gaužas par tuo LP. VI, 45. gars gaužas JR. IV, 39. nav vajadzīgs gausties uz citu Kaudz. M. [Nebst air. guth "Stimme" zu ai. (unbelegt) gavatē "tönt", gr. γόος "Klage", ahd. gikewen "rufen", kūmen "jammern", d. rhreinfr. kauzen "bellen", ae. cýta "Rohrdommel" u. a. (s. Bugge BB. III, 119, Wood PBrB. XXIV, 529, Boisacq Dict. 154, Feist PBrB. XXIII, 402, Stokes Wrtb. 115 u. a.), oder aber zu ai. ghūka-ḥ "Eule", ghōṣ̌ati "schreit", an. geyja, ndl. guiten "bellen", an. gauta "schwatzen", gaula "heulen" u. a. (s. Siebs KZ. XXXVII, 319, Zupitza Germ. Gutt. 172); vgl. Persson Beitr. 119 u. 897 f., Fick Wrtb. III 4 , 45 u. 121 f., Walde Wrtb. 2 327 unter fūnus.]

Kļūdu labojums:
25087 = 25037

Avots: ME I, 613


novāvulot

nùovāvuluôt,

1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;

2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;

3) nùovāvuļuôt "gausties">nuogausties" N.-Peb.]

Avots: ME II, 884


vaibstīt

vaîbstît Erlaa, Fest., Mahlup, Meiran, Oknist, Peb., Saikava, Sessw., Sonnaxt, -u, -ĩju, (das Gesicht) verziehen, verzerren, verdrehen Bers., Lubn., Memelshof: vaibsti ģīmi, vai nevaibsti - smuku vaibstu tev nav Vīt. Refl. -tiês,

1) das Gesicht verziehen, verdrehen, verzerren
Wid., Ascheraden, Autz, Bers., Blumenhof, Erlaa, Fehteln, Kalzenau, Mar., Ramkau, Rosenbeck, Seltingsh., Serben, Schwanb., Vīt., Wirgin., (mit aî) C., Ekengraf, Golg., Kl., Nötk., Peb., Sessw., (mit 2 ) Arrasch, Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof, Siuxt;

2) "gausties">gausties" Rutzau: tas vaibstās ar zuobis (von einem, der wegen heftiger Zahnschmerzen jammert) Rutzau. Zu viebt; vgl. aber auch atviept.

Avots: ME IV, 433


žalkāt(ies)

žalkât(iês) Kapiņi "gausties": auf r. жалко beruhend?

Avots: EH II, 817