Paplašinātā meklēšana

‡ àizvaĩdêt, = àizvaĩdêtiês: tis aizvaidēja Pas. IX, 408.

Avots: EH I, 61

àizvaĩdêtiês, jammernd aufschreien, aufstöhnen: aij, ai, ai! sasistais aizvaidējās Dok. A.

Avots: ME I, 58

apvaidêt Spr., wegen der beginnenden Geburtswehen zu jammern anfangen.

Avots: ME I, 133

atvaĩdêt intr., jammernd antworten: šī atvaid: e̦smu tava nelaiķe LP. VI, 369.

Avots: ME I, 206

ìevaĩdêtiês, ìevaidêt Spr., einen Seufzer ausstossen, aufseufzen, aufstöhnen: atkal viņš ievaidas tik skumji Vēr. II, 439. apkārt tai me̦ldri ievaidas Asp.

Avots: ME II, 85

izvaidêt,

1): tâ sabijusies, ka nepaspēja ... ne izkliegt, ne i. Ciema spīg. 7; ‡

2) = izslimuôt: pēc tīfa izvaidēšanas Austriņš Gaŗā jūdze I, 288. Refl. -tiês, ‡

2) = izslimuôt AP., Auleja; diese Bed. hat i. wohl auch im Zitat unter i. 1. ME. I, 824.

Avots: EH I, 492

izvaidêt, tr., jammernd, wehklagend hervorbringen: dziļākās duomas smadzenes izvaid bezvaida murguos Duomas I, 588. Refl. - tiês, längere Zeit zur Genüge wehklagen, jammern: nāku raudzīt, vai būsi jau izvaidējies Kaudz. M.

Avots: ME I, 823, 824

nùovaĩdêt, ‡ Refl. -tiês, einen Seufzer tun, eine Klage aussprechen: "tad mēs abas e̦sam kritušas krāpniekiem naguos!" ... nuovaidējās Radagaisene Janš. Dzimtene V, 107.

Avots: EH II, 104

nùovaĩdêt, intr., Wehklage erheben, einen kläglichen Laut von sich geben: viņš tikkuo dzirdami nuovaidēja Dok. A. nuovaidēja sē̦tas vārti, aiz māsiņas aizveruot BW. 18227.

Avots: ME II, 881

savaĩdêt: vīrs ... saslima ..., ... savaidēja nepilnu nedēļu un nuomira Austriņš Raksti V, 26.

Avots: EH II, 462

savaidêt, savaidât, eine gewisse Zeit hindurch stöhnen (krank sein Spr.); stöhnend zusammenschwatzen: brālis ne˙maz neklausās, kuo šī tur savaida (wohl mit -ā zu lesen) LP. 1, 142.

Avots: ME III, 779

uzvaidêt, aufseufzen, aufächzen: ubags vēl uzvaidēja, tad nuomira Bauske.

Avots: ME IV, 396

vaĩdêt,

1): auch (mit ài ² ) Kaltenbr., Sonnaxt;

2): auch AP., (mit ài ² ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Višķi; v. ar vē̦de̦ru Sonnaxt. ar ... karsuoni vaidēja Austriņš Raksti V, 35. Refl. -tiês: auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.; vaidējās, ka nu beigušies Heidenfeld. žē̦luojies par savu nelaimi, vaidies! Kādas izlas. gar. jaukas dziesm. (1742) 11. ‡ Subst. vaĩdêšana, das Jammern, Stöhnen:
būs man liela v. BW. 34739. caur dienisku vaidēšanu LLD. II, 1720.

Avots: EH II, 748

vaĩdêt AP., Iw., Lin., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm. u. a., (mit ài ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju,

1) (weh)klagen, jammern
L., U., seufzen, stöhnen: tē̦vs aiz sāpēm vaid. ar tuo ve̦cumu vienmē̦r vaid Lös. ūpis vaid LP. IV, 238, der Uhu schreit;

2) krank sein, siechen:
viņa vaidēja visu ziemu, tad nuomira Golg. visi, kas vaidēja, tie vaidēja... tikai pašu vājībā (aus Schwäche), un tâ mira ar Kaudz. Izjurieši 14. Refl. -tiês, jammern, stöhnen. Subst. vaidê̦tãjs, wer leidet Spr. Ableitung von vai II; vgl. auch mir. fáed "Schrei" und Brugmann IF. XIII, 145, Persson Beitr. 537, Trautmann Wrtb. 338 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 212 f.

Avots: ME IV, 434

apsal̂t [li. apšálti],

1) etwas gefrieren, befrieren, vor Frost leiden:
rāceņi apsaluši. ceļš apsalis. lai apsala ļaužu mēles, ap manim runājuot BW. 8866. Ilzei sirds tā kā apsala A. XX, 403;

2) von Frost vernischtet werden in grossem Umfange:
šuonakt visas puķes apsalušas. Refl. -tiês, sich erkälten: ne viņš neapsalstas, pat ne vaidēt neievaidas. apsalums, alles, was von Frost gelitten hat, die Frostbeule. Refl., die Erkältung: Gusts tikai ar vieglu apsalumuos pārlaida šuo gadījumu Aps. IV, 78.

Avots: ME I, 117

‡ II kudît Warkl. "žē̦luot". Refl. -tiês Warkl., sich beklagen, jammern (žē̦luoties, vaidēt): k., ka vē̦de̦rs sāp.

Avots: EH I, 667

rim̃t: auch AP., Jürg., Lemb., Lems., N.-Wohlfahrt, Trik., (mit ìm) Hohenbergen, (mit ìm ² ) Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit im̂ ² ) Schrunden n. FBR. XIII, 99 (neben prs. rim̃stu ebenda 100), Dobl., Lieven-Bersen, Ramkau, Ziepelhof,

1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst ² vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.

Avots: EH II, 372

stenêt (li. stenė̕ti), -u (ste̦nu Dond., Wandsen, Selg., Kand., Gr. - Essern, Bauske, Kl., Drosth., Schujen, Arrasch, stenu Siuxt, Gr. - Buschh., Memelshof, Dunika, Saikava, Selsau, PS., Wolm., Widdrisch, Salis) od. -ẽju (Lis., Golg., Schwanb., Warkh., Selsau, Drosth., Gr. - Buschh.), -ẽju, stöhnen, ächzen U., Wessen; schluchzen Gr. - Buschh.: ragana sāka stenēt un vaidēt Dīcm. pas. v. I, 52. ne vairs kunkstuot, ne ste̦nuot RKr. VIII, 78. cel tu, es stenēšu! Neik. 18. Zu apr. stenuns "gelitten", slav. stenati, ae. stenan, an. stynla "stöhnen", ai. stánati, gr. στένει "dröhnt", στόνος "das Stöhnen" u. a., s. Boisacq Dict. 909 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 626.

Avots: ME III, 1061

stràdât, -ãju, tr., intr., arbeiten: Sprw. strādā ar ruokām! strādā kâ ar savu mantu! kas strādā, tas ir ē̦d. kas nestrādā, tam nav, kuo ēst od. kas negrib strādāt, cieš badu. ē̦d kâ zirgs, strādā kâ gailis. strādā dienu, strādā nakti, tad būsi saimnieks! labāk strādāt nekâ vaidēt. Refl. -tiês, um die Wette arbeiten Salis, Wolm.: iesim strādāties LP. V, 380. - Subst. stràdâšana, das Arbeiten: strādniekiem grūta strādāšana ir parasta Schwitten. Sprw.: maize nenāk bez strādāšanas; stràdãjums, das einmalige; beendete Arbeiten; stràdâtãjs, der Arbeitende: Sprw. ēdēju daudz, dzērēju daudz, strādātāju vien maz. lūkuoš[u] darba strādātāju BW. 11817 var. Wohl aus r. страдáть "leiden, sich abmühen, arbeiten" entlehnt.

Avots: ME III, 1083, 1084

trũkt,

1): kaistuošas ... acis, kuŗas draud aiz sāpēm ... t. nuo pieres Jauns. Raksti V, 199;

2): vai tev trūka sāls, maizīte? BW. 26867. pa˙visam četri vīri trūka Pas. VIII, 136. trūks kāda cūka 350 (vgl. li. jiems niekad netrūksta šieno Jablonskio Raštai IV, 10); ‡

4) "weniger (Milch) geben" (von Tieren;
mit ù ² ) Auleja: guovis maz piena duod; trūkst; ‡

5) intensiv beginnen
Auleja: trūka ² smieties; emporströmen (z. B. von heftigem Nasenbluten gesagt) ebenda: (asinis) trūkst pa nāsi. Refl. -tiês: auch (mit ù ² ) Kaltenbr,; "baidīties" (mit ù ² ) Saikava; vējš trùkās ² (= sācēlās) Auleja, Malta. cūka trùkās ² ("piepeši sāka") skriet Sonnaxt. trūcēs ve̦lns kājās Pas. XI, 55, Subst. trũkams, 1 b): ar trūkumu vaidēt Kalz. n. BielU., am Bruch leiden;

3): ārstēt trūkumus (se̦kas nuo pārbīšanās) Seyershof. pelines ... dzeŗ del trùkuma ² Ceļi VIII, 234; ‡

4) Urinverhaltung
(mit ù ² ) Auleja. ‡ Subst. trũcējs Seyershof, der (das) Fehlende: nevaru uzminēt, kas tas t. dārzā (die Rede ist von gestohlenem Gemüse). Zu diesem Verbum stellt Lane Language XIII, 27 f. auch kymr. trwch "broken, maimed".

Avots: EH II, 700