Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaidi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaidi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
navaidina
tuklvaidizs
vaidi
vaidie
‡ vaĩ˙diê 2 Frauenb., Interjektion (Schmerzen, Kummer od. Verwunderung ausdrückend).
Avots: EH II, 748
Avots: EH II, 748
vaidiens
vaĩdiêns Arrasch, Drosth., Jürg., Peb., Salis, Segewold, Siuxt, Wolmarshof, (mit ài 2) Fest., Mahlup, Saikava, Sessw., der Seufzer: ste̦nuošs vaidiens Rainis Ant. un Kl. 98.
Avots: ME IV, 434
Avots: ME IV, 434
vaidinieks
vaidinieks
vaidiniẽks,
1) vaidinieks Glück Lukas 19, 43, L., St., (mit aĩ ) Tr., vaidenieks Manz., vaidnieks Glück, U., einer, der Leid zufügt, ein Verfolger, Feind:
tu sasit visus manus vaideniekus Manz. Post. I, 9. jūs dieva vaidenieki Vecā Kurz. dz. grām. v. J. 1839, No 4, Strophe 9. manis dze̦nā vaidenieks ebenda No 70. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās Lapsa-Kūm. 199;
2) vaĩdnieks Wain., ein Kranker, Kraftloser, Altersschwacher;
3) vaĩdenieks Siuxt, der Kriegsgefangene.
In der Bed. 2 zu vaida(s), in der Bed. 1 (und 3?) zu vaids 3 resp. 4. Vgl. li. vaidiniñkas "der Zänker".
Avots: ME IV, 434
1) vaidinieks Glück Lukas 19, 43, L., St., (mit aĩ ) Tr., vaidenieks Manz., vaidnieks Glück, U., einer, der Leid zufügt, ein Verfolger, Feind:
tu sasit visus manus vaideniekus Manz. Post. I, 9. jūs dieva vaidenieki Vecā Kurz. dz. grām. v. J. 1839, No 4, Strophe 9. manis dze̦nā vaidenieks ebenda No 70. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās Lapsa-Kūm. 199;
2) vaĩdnieks Wain., ein Kranker, Kraftloser, Altersschwacher;
3) vaĩdenieks Siuxt, der Kriegsgefangene.
In der Bed. 2 zu vaida(s), in der Bed. 1 (und 3?) zu vaids 3 resp. 4. Vgl. li. vaidiniñkas "der Zänker".
Avots: ME IV, 434
Šķirkļa skaidrojumā (14)
apsvaidīt
apsvaidît: apsvaîdît 2 (= apmẽ̦tât
1) dubļiem Dunika, Kal., Rutzau, (mit aî ) Wolm.; apsvaîdît 2 (Kal.) oder apsvaĩdît (Dunika) maizi, Brot mit Butter bestreichen (beschmieren): apsvaidītuo maizi Janš. Atpūta № 384, S. 5. Refl. -tiês, ‡
2) sich
(dat.) bestreichen (beschmieren): apsvaidies pats sev maizi! Dunika,Kal.; ‡
3) unversehens bestrichen werden
Dunika: maizes gabals man apsvaidījies pārāk biezs.
Avots: EH I, 118
1) dubļiem Dunika, Kal., Rutzau, (mit aî ) Wolm.; apsvaîdît 2 (Kal.) oder apsvaĩdît (Dunika) maizi, Brot mit Butter bestreichen (beschmieren): apsvaidītuo maizi Janš. Atpūta № 384, S. 5. Refl. -tiês, ‡
2) sich
(dat.) bestreichen (beschmieren): apsvaidies pats sev maizi! Dunika,Kal.; ‡
3) unversehens bestrichen werden
Dunika: maizes gabals man apsvaidījies pārāk biezs.
Avots: EH I, 118
iesvaidīt
ìesvaîdît, tr., freqn. zu iesviest,
1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;
2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;
3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.
Avots: ME II, 75
1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;
2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;
3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.
Avots: ME II, 75
klimaša
klimaša U., [klimaža], Verlegenheit, Verwickelung, unangenehmer Handel: klimašā krist U.; [klimaža "ein Unglück, das Menschen, Vieh und Pferden begegnet und woran böse Menschen Schuld haben sollen" Wellig Beitr. 172; "eine Krankheit": kuo tu vaidi? vai tev kāda klimaža? Trik. Vgl. klimza II].
Avots: ME II, 227
Avots: ME II, 227
piebrēkt
pìebrèkt, vollschreien: ļaudis piebrēca kungiem pilnas ausis Konv. 2 2220. viņa piebrē̦c līksmuo nakti ar vaidiem Jauns. Vēja ziedi 91.
Avots: ME III, 240
Avots: ME III, 240
pukšķēt
pukšķêt, pukšêt Lis., -u, -ẽju,
1) klopfen, pochen; stöhnen, klagen;
lampa pukšē̦dama un sīkdama sāk raustīt liesmu Aps. V, 25. pieēdis -vē̦de̦rs pukšķ vien Spr. pukšķi, vaidi, māmulīte! BW. 14990 var. saimeniece siļķi cepa pukšķē̦dama, stęnę̄dama 33431 var.;
2) von den einem Igel eigenen Lauten:
viņš pukš kâ ezis pa gārsām Wessen, Salis;
3) pukšêt, murmeln
Jürg., PS. - Subst. pukš(ķ)êšana, das Klopfen, Pochen, Stöhnen, Klagen : automōbilis tuvuojās ... ar tik negantu pukšķēšanu un krākšanu Dz. V. ar savu nuopūšanuos, ar savu pukšķēšanu viņš mūs visus nuospieda Vēr. I, 1238.
Avots: ME III, 404
1) klopfen, pochen; stöhnen, klagen;
lampa pukšē̦dama un sīkdama sāk raustīt liesmu Aps. V, 25. pieēdis -vē̦de̦rs pukšķ vien Spr. pukšķi, vaidi, māmulīte! BW. 14990 var. saimeniece siļķi cepa pukšķē̦dama, stęnę̄dama 33431 var.;
2) von den einem Igel eigenen Lauten:
viņš pukš kâ ezis pa gārsām Wessen, Salis;
3) pukšêt, murmeln
Jürg., PS. - Subst. pukš(ķ)êšana, das Klopfen, Pochen, Stöhnen, Klagen : automōbilis tuvuojās ... ar tik negantu pukšķēšanu un krākšanu Dz. V. ar savu nuopūšanuos, ar savu pukšķēšanu viņš mūs visus nuospieda Vēr. I, 1238.
Avots: ME III, 404
rima
rima,* das Aufhören; bez rimas, ohne Auihören Rainis: sāk... smiet un lē̦kāt bez rimas Druva 1, 206. bez rimas vaidiens lauztuos kļūmi MWM. VIII, 287.
Avots: ME III, 526
Avots: ME III, 526
saturēt
saturêt, tr.,
1) anhalten, festhalten, im Zaum halten
U., zusammenhalten: re̦sni mani pirstu gali, nevar zīda saturēt (Var.: nuoturēt) BW. 7066 var. (kumeliņu) nevarēju saturēt (Var.: nuoturēt, nuovaldīt) deviņās pavadās 29915, 2 var. Sprtv.: kad mēli satur, tad labi iet. pusmutes laid, pusmutes satur! vaidi tādi apspiesti, saturē̦ti Vēr. I, 1058;
2) längere Zeit halten, aufbewahren:
tuo nu nezinām, vai varēs viņu saturēt līdz svē[t]dienu, wer weiss, ob die Leiche sich bis Sonntag wird halten lassen Blieden n. Mag. XIII, 3;
3) erhalten:
tē̦vs... nevarēja savu dē̦lu saturēt, par tuo dē̦ls... staigāja ganuos Pas. II, 71 (aus Kapiņi);
4) enthalten.
Refl. -tiês,
1) sich festhalten; sich zurückhalten, innehalten
U., sich abhalten: "saturies, līdz nūju dabūs!" od. "saturies, līdz dē̦li paaugs!" sagt man zu jem., der strauchelt, fällt Etn. II, 46. viņš druošina burvi, lai saturuoties un nepalaižuoties LP. VII, 698. tē̦va priekšā man... jāsaturas Blaum.;
2) standhaft bei etwas bleiben
U.;
3) sich auf etwas gefasst machen
W. - Livl., Kokn., Oppek. n. U.;
3) = saēsties, tüchtig essen, einhauen U.
Avots: ME III, 768
1) anhalten, festhalten, im Zaum halten
U., zusammenhalten: re̦sni mani pirstu gali, nevar zīda saturēt (Var.: nuoturēt) BW. 7066 var. (kumeliņu) nevarēju saturēt (Var.: nuoturēt, nuovaldīt) deviņās pavadās 29915, 2 var. Sprtv.: kad mēli satur, tad labi iet. pusmutes laid, pusmutes satur! vaidi tādi apspiesti, saturē̦ti Vēr. I, 1058;
2) längere Zeit halten, aufbewahren:
tuo nu nezinām, vai varēs viņu saturēt līdz svē[t]dienu, wer weiss, ob die Leiche sich bis Sonntag wird halten lassen Blieden n. Mag. XIII, 3;
3) erhalten:
tē̦vs... nevarēja savu dē̦lu saturēt, par tuo dē̦ls... staigāja ganuos Pas. II, 71 (aus Kapiņi);
4) enthalten.
Refl. -tiês,
1) sich festhalten; sich zurückhalten, innehalten
U., sich abhalten: "saturies, līdz nūju dabūs!" od. "saturies, līdz dē̦li paaugs!" sagt man zu jem., der strauchelt, fällt Etn. II, 46. viņš druošina burvi, lai saturuoties un nepalaižuoties LP. VII, 698. tē̦va priekšā man... jāsaturas Blaum.;
2) standhaft bei etwas bleiben
U.;
3) sich auf etwas gefasst machen
W. - Livl., Kokn., Oppek. n. U.;
3) = saēsties, tüchtig essen, einhauen U.
Avots: ME III, 768
šļumdīties
traikšīt
traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,
1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt 2 ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;
2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;
3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî 2 (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;
4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,
1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;
2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;
3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.
Avots: ME IV, 217, 218
1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt 2 ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;
2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;
3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî 2 (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;
4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,
1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;
2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;
3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.
Avots: ME IV, 217, 218
vaidenieks
vaidēt
vaĩdêt,
1): auch (mit ài 2 ) Kaltenbr., Sonnaxt;
2): auch AP., (mit ài 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Višķi; v. ar vē̦de̦ru Sonnaxt. ar ... karsuoni vaidēja Austriņš Raksti V, 35. Refl. -tiês: auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.; vaidējās, ka nu beigušies Heidenfeld. žē̦luojies par savu nelaimi, vaidies! Kādas izlas. gar. jaukas dziesm. (1742) 11. ‡ Subst. vaĩdêšana, das Jammern, Stöhnen:
būs man liela v. BW. 34739. caur dienisku vaidēšanu LLD. II, 1720.
Avots: EH II, 748
1): auch (mit ài 2 ) Kaltenbr., Sonnaxt;
2): auch AP., (mit ài 2 ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Višķi; v. ar vē̦de̦ru Sonnaxt. ar ... karsuoni vaidēja Austriņš Raksti V, 35. Refl. -tiês: auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.; vaidējās, ka nu beigušies Heidenfeld. žē̦luojies par savu nelaimi, vaidies! Kādas izlas. gar. jaukas dziesm. (1742) 11. ‡ Subst. vaĩdêšana, das Jammern, Stöhnen:
būs man liela v. BW. 34739. caur dienisku vaidēšanu LLD. II, 1720.
Avots: EH II, 748
vaidnieks
vaids
vaĩds,
4): vàidi 2 "Kriege"
Višķi, "Krieg" Auleja; lieli vaidi (Krieg?) Pas. VIII, 282 (aus Kapeņi), (Krieg) IX, 109 (aus Bērzgale), (Krieg) XI, 354 (aus Borchow). Mit nicht ganz sicherer Bed.: vaidi nāca šai zeme! vaidu bite ziedus ņēma BW. 6423. meita vaidus (Var.: vaida, naida) nesacēla 6511, 2 var. vaidu zemes uozuoliņu Tdz. 49632.
Avots: EH II, 748
4): vàidi 2 "Kriege"
Višķi, "Krieg" Auleja; lieli vaidi (Krieg?) Pas. VIII, 282 (aus Kapeņi), (Krieg) IX, 109 (aus Bērzgale), (Krieg) XI, 354 (aus Borchow). Mit nicht ganz sicherer Bed.: vaidi nāca šai zeme! vaidu bite ziedus ņēma BW. 6423. meita vaidus (Var.: vaida, naida) nesacēla 6511, 2 var. vaidu zemes uozuoliņu Tdz. 49632.
Avots: EH II, 748
vaids
vaĩds Bauske, der Seufzer. - Plur. vaĩdi Tr.,
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434