Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vait' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vait' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
pašvaitrīt
sasvaitīt
svaitekle
‡ svaitekle "?": tuo šādas svaitekles (auf erwachsene Mädchen bezogen) vēl nesajē̦dz Janš. Līgava I, 85.
Avots: EH II, 611
Avots: EH II, 611
svaitīt
svaitīt
švaitīt
‡ švaĩtît Rutzau, = švaĩtrît: š. ar pāte̦gu. Refl. -tiês (mit ài 2 ; prs. švaituos) Auleja "luocīties, piem., sienu pļaujuot". Aus li. švaitýti "schwenken".
Avots: EH II, 660
Avots: EH II, 660
švaitrīt
švaĩtrît, -u, -ĩju Dunika, um sich schwenken: š. ar nūju. Refl. -tiês. um sich schwenken (intr.): viņš tik ilgi švaitrījās, līdz iesita man ar nūju pa galvu. Ein Lituanismus; vgl. li. švaitýti "schwenken".
Avots: ME IV, 113
Avots: ME IV, 113
vait
vait MWM. VIII, 592, A. XXI, 563, aus vai ta(d): vait šis pēc ēšanas vēl tuoj ne jiešķis Kl., werde er denn nach dem Essen noch nicht gleich gehen? vait nu šitāds slapjš pruojām braukšuot Upīte Medn. laiki 194, werde er denn so nass wegfahren?
Avots: ME IV, 444
Avots: ME IV, 444
vaitīt
vaitît "?": viņa uzlēja uz de̦lnu spirta, tad ņēmās slimuo vaitīt (=laitît?) Ver. II, 660.
Avots: ME IV, 444
Avots: ME IV, 444
Šķirkļa skaidrojumā (7)
reize
reĩze Ruj., Salis, Iw., Serbigal, AP., rèize 2 Prl., reĩza Dunika, Līn., Wolm., reizis Vīt. 42, A. v. J. 1897, S. 223,
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
sargāt
sar̂gât, -u od. -ãju, -ãju, hüten, bewachen, bewahren, in acht nehmen: Sprw. sargā kâ suns siena ve̦zmu Etn. II, 44. sargā kâ savu acu raugu (acu ābuoli Austr. kal. v. J. 1893. S. 39). puisis ķēniņa meitu sargājis LP. III, 90. kad nuomiršu, tad, dē̦li, nākat uz kapiem katrs savu kārtu mani sargāt! IV, 55. lai tik gudrie brāļi savas ādas sargā IV, 220. kas ļuoti glābjama un sargāma, ka nenuozuog Kaudz. Ve̦cpiebalga 42. sargi savu mēli! Blaum: meita, sargi (Var.: glabā) savu augumiņu! BW. 6528 var. Refl. -tiês, sich hüten, sich in acht nehmen U.: Sprw. sargies pats, tad dievs tevi sargās! nuo tā visi sargājušies tik˙pat kâ nuo niknas sē̦rgas LP. VII, 685. sargies ne vārda nerunāt! ebenda S. 1041. - Subst. sar̂gâšana, das Hüten, Bewahren, Inachtnehmen; der Schutz Brasche; sargâšanâs, das Sichinachtnehmen; sar̂gãjums, das einmalige Hüten, Bewahren, Inachtnehmen; sar̂gâtãjs, wer hütet, in acht nimmt, der Wächtet: krusta dē̦ls būs sunīšu sargātājs BW. 2012, 3; sar̂gâtãjiês, wer sich hütet, sich in acht nimmt. zu li. sérgêti "behüten", pasirgė´jimas (poln.) "pilnos<ć", apr. acc. Absergisnan "Schutz" und weiterhin, wenn mit s- aus ts-, zu aksl. strěgǫ, r. стерегý "hüte", gr. στέργω "liebe", čech. ostraha "Sorge, Schutz", r. стóрожъ "Wächter". Sonst (vgl. Persson Beitr. 563, Walde Vrgl. Wrtb. II, 498 f.) zur Wutzel von av. haraiti od. haurvaiti "hat acht, schützt", la. servāre (dessen s- wegen des av. h- wohl ursprünglich ist) "unversehrt bewahren" u. a.; noch anders Fick KZ. XLIII, 132 und Bechtel Lexilogus 141 (zu gr. ὄρχος "eingeschlossener Raum" u. a.).
Avots: ME II, 716
Avots: ME II, 716
svītra
svĩtra Arrasch, C., Ruj., (mit ì 2 ) Kr., svītra U., Memelshof, der Streifen: svītra pie debesīm Ruj. vakarpusē atspīd spuoža skaidra debess svītra A. v. J. 1898, S. 12. Wohl nebst svīta I zu li. švytrúoti "mehrfach blinken", švitė´ti "flimmern", švaitìnti "hin und her leuchten", šviẽsti "leuchten", šveĩsti "putzen", slav. svĕtъ (serb. svȉjet) "Tageslicht", aksl. svьtĕti sę, "leuchten", ai. š̍vēta-ḥ oder š̍vitra-ḥ, av. spaēta- "weiss" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 310 f.).
Avots: ME III, 1165
Avots: ME III, 1165
tauks
tàuks (li. táukas "Fettstückchen", s. Būga Ksn. I, 223, apr. taukis "Schmalz", serb. tûk "pinguedo", čech. tuk "Fett"), fett, feist: tauka mute, sūdaiņi ragi (von einer unreinlichen Wirtin) U. taukus zirgus baruosim BW. 11478. lai aug mieži kupli, tauki 32817, 1. taukie tīrumiņi 28245, 3 var. jūsu sejas ir taukas Vēr. II, 843. taukas pļavas Zeif. II, 152. neteic tauku nedīrātu! JlgRKr. II, sak. v. 595. juo taukāks, juo labāks RKr. VI, sak. v. 890. taukā sajēmies V Mos. 32, 15, fett geworden. Plur. tàuki, das Fett, der Talg: pārduot taukus, pirkt pavalgu RKr. VI, sak. v. 891. tauki pe̦ld pa virsu Br. sak. v. 1253. ūdens nevar taukiem virsū tikt JIgRKr. II, sak. v. 622. iet kâ pa taukiem (geht wie gehext, ganz glatt) Etn. II, 62 u. a. dzīvuo kâ zutis pa taukiem Jauna raža IV, 76. krietni taukuos iedzīvuoties Skalbe Kâ es . . . 23. alkstuošu ne pēc zemes taukiem Vēr. II, 99. zemes tauki (li. žẽmės taukai bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187), Gichtschwamm U., Etn. II, 11, phallus impudicus Frauenb., RKr. II, 75. tauku de̦sa, die Schlange Br. 411. tauku saknes U., symphytum officinale. tauku zâle(s) Mag. IV, 2, 74, U., RKr. II, 75, das Fettkraut, pinguicula vulgaris. Nebst tukt, tukls, tūkt, tūks, ae. ƥéoh "dicker Oberteil des Schenkels", ir. tón "podex" zur Wurzel von slav. tyti "fett werden", serb. tôv "Fettigkeit", ai. tūya-ḥ "kräftig, stark", tavas- "stark", av. tavaiti "vermag", li. túlas "mancher", apr. tūlan "viel", gr. τύλη "Polster", li. tumė´ti "dick werden", le. tumîgs "dick, fleischig", lat. tumēre "geschwollen sein", an. ƥumall "Daumen", ai. túmra-ḥ "feist", kymr. twf "Stärke" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314 f., Walde Wrtb 2 797 f., Boisacq Dict. 945 f.
Avots: ME IV, 136, 137
Avots: ME IV, 136, 137
vīst
vĩst (li. vysti "welken" ) A.-Ottenhof, Jürg., Kaugershof, Līn., Schnehpeln, Siuxt, Trik., (mit ì ) Wolmarshof, N. Wohlfahrt, PS., (mit ì 2 ) KL, Prl., vīst U., vĩt AP., C., Dond., Dunika, Gold., Mitau, Salis, Salisb., Šelg., Wandsen, vĩstu, vĩtu, welken: vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691. te vītis vaiņags Vēr. II, 22. vīstuošas ruozes 134. Subst. vĩšana, das Welken; vĩtums, das Verwelktsein: kaut kur slēpās nere̦dzams vītums Stari II, 817. Nebst vietêt zu II. pavaitinti "welken machen", lat. viētus "welk", viēscere "verwelken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 227 f.
Avots: ME IV, 643
Avots: ME IV, 643
vīžains
vīžaîns,
1) "?": zemnieks vīžainiem apaviem Vaiters Florence 21;
2) unschön:
vîžaini zābaki Golg.
Avots: ME IV, 651
1) "?": zemnieks vīžainiem apaviem Vaiters Florence 21;
2) unschön:
vîžaini zābaki Golg.
Avots: ME IV, 651
zavēt
zavêt (li. žavėti "zaubern, hexen" ) Elv., L., im Libauschen n. U., Waldegalen n. LP. VII, 671, Dunika, Gramsden, Kalleten, N.-Bartau, Neuhausen, Nigr., Rutzau, Wandsen (unbek. in Lis., wolm. n. a.), -ẽju, zaubern, hexen: saimniece zavē citu ļaužu luopus LP. VII, 606. ragana zavējuse (būruse, nuoskauduse)... luopus 664. vārdi, ar kuriem var zavēt Rainis. - zavē̦ta zâle, lycopodium selago Tals. n. LP. VII, 671: zavē̦ta zāle jālasa pa gaveņa laiku LP. VI, 10. raganai atdara ar zavē̦tuo zāli VII, 580. - Subst. zavê̦tãjs, der Zauberer U., Brasche, Kalleten, Rutzau; f. zavê̦tãja, die Hexe V.: vare̦ns zavē̦tājs, briesmīgs burvis Lautb. Niedr. Vidvuds 52. Am ehesten wohl (nach Brugmann Grdr. I 2 , 557 f., Osthoff BB. XXIV, 177 ff., Zubatý AfslPh. XVI, 421 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 529) zu aksl. zovǫ "rufe", ai. háatē, av. zavaiti "ruft (an)", ai. hūtá-ḥ "geladen", arm. n-zovḱ "Fluch" u. a. Anders Leskien IF. XIII, 117 f. und Būga KZ. LII, 277 und Tiž. I, 426 (zu li. žúti "umkommen" ) und Prellwitz Wrtb.2 97 f. (zu gr. γόης "Zauberer", s. dazu Walde 1. c. 635).
Avots: ME IV, 693
Avots: ME IV, 693