švaitīt‡ švaĩtît Rutzau, = švaĩtrît: š. ar pāte̦gu. Refl. -tiês (mit ài 2 ; prs. švaituos) Auleja "luocīties, piem., sienu pļaujuot". Aus li. švaitýti "schwenken".Avots: EH II, 660