savančīt
‡ savànčît 2 PV., fest zusammenbinden (-winden, -wickeln): s. bē̦rnu autuos, ka nevar ruoku izvilkt.
Avots: EH XVI, 463
Avots: EH XVI, 463
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vančīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vančīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vančīt
vànčît 2 , ‡
2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".
Avots: EH II, 756
2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".
Avots: EH II, 756
vančīt
vànčît 2 Vīt., -u (?), -ĩju, fest binden, wickeln (z. B. ein Kind in Windeln). vančka "?": tu tik vančka vien esi! Frauenb.
Avots: ME IV, 469
Avots: ME IV, 469