Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vankšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vankšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
izvankšēties
kvankšēt
kvan̂kšêt (unter kvan̂kstêt),
1): "unablässigund zudringlich bitten (fordern)"
Seyershof: visu laiku kvan̂kšējis 2 , ka vajaguot naudas.
Avots: EH I, 689
1): "unablässigund zudringlich bitten (fordern)"
Seyershof: visu laiku kvan̂kšējis 2 , ka vajaguot naudas.
Avots: EH I, 689
vankšēt
van̂kšêt C., -u (in Bers. auch -ẽju), -ẽju,
1) van̂kšêt Golg., Nötk., N.Schwanb., Vīt., van̂kšêt 2 AP., Arrasch, Jürg., Ramkau, Schibbenhof, vañkšêt Frauenb., vankšêt Bers., Kosenhof, Dickeln, Erlaa, N.-Peb., vankšķêt Ascheraden, Bers., Kreuzb., Neugut, Rite, Serben, Sessw., (mit an̂ 2 ) Grünw., (längere Zeit ohne Grund) bellen, kläffen;
vànkšêt 2 Lis., heiser bellen: suns tâ˙pat vankš; nav ne˙viena cilvē̦ka Jürg., Pernigel, Seltingshof. ej, paskaties, kuo tas suns tur rej! - ne˙kā nav; tâ pat vankš tikai Golg. suns šuovakar vankš vienā vankšēšanu Vīt. ap riteņiem suns skriedams vankš Druva I, 618. dzirdēju kvekšķu vankšķēšanu A. v. J. 1896, S. 184;
2) vankšêt Nötk., Vīt., viel und eintönig sprechen;
van̂kšêt 2 Schibbenhof, langsam, kraftlos sprechen; vañkšêt Frauenb,, vankšêt Arrasch, Kosenhof, Mar., Peb., vankšķêt Sessw. "gaŗi, tukši, aplami runāt"; van̂kšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, van̂kšķît Bers., Kalzenau, faseln, verleumden; van̂kšêt 2 AP. "pastāvīgi runāt ar bāršanās nuokrāsu": kuo tu nu tādus niekus vankšķi! Sessw.;
3) van̂kšêt 2 Schibbenhof, van̂kšķêt 2 Kalnazeem, laut weinen;
vankšêt Wirgin., ohne Grund weinen, klagen;
4) "?": kungs ņe̦mas ap mani pa krieviski, ka vankš vien A. v. J. 1905, S. 43.
Avots: ME IV, 472
1) van̂kšêt Golg., Nötk., N.Schwanb., Vīt., van̂kšêt 2 AP., Arrasch, Jürg., Ramkau, Schibbenhof, vañkšêt Frauenb., vankšêt Bers., Kosenhof, Dickeln, Erlaa, N.-Peb., vankšķêt Ascheraden, Bers., Kreuzb., Neugut, Rite, Serben, Sessw., (mit an̂ 2 ) Grünw., (längere Zeit ohne Grund) bellen, kläffen;
vànkšêt 2 Lis., heiser bellen: suns tâ˙pat vankš; nav ne˙viena cilvē̦ka Jürg., Pernigel, Seltingshof. ej, paskaties, kuo tas suns tur rej! - ne˙kā nav; tâ pat vankš tikai Golg. suns šuovakar vankš vienā vankšēšanu Vīt. ap riteņiem suns skriedams vankš Druva I, 618. dzirdēju kvekšķu vankšķēšanu A. v. J. 1896, S. 184;
2) vankšêt Nötk., Vīt., viel und eintönig sprechen;
van̂kšêt 2 Schibbenhof, langsam, kraftlos sprechen; vañkšêt Frauenb,, vankšêt Arrasch, Kosenhof, Mar., Peb., vankšķêt Sessw. "gaŗi, tukši, aplami runāt"; van̂kšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, van̂kšķît Bers., Kalzenau, faseln, verleumden; van̂kšêt 2 AP. "pastāvīgi runāt ar bāršanās nuokrāsu": kuo tu nu tādus niekus vankšķi! Sessw.;
3) van̂kšêt 2 Schibbenhof, van̂kšķêt 2 Kalnazeem, laut weinen;
vankšêt Wirgin., ohne Grund weinen, klagen;
4) "?": kungs ņe̦mas ap mani pa krieviski, ka vankš vien A. v. J. 1905, S. 43.
Avots: ME IV, 472
žvankšēt
žvankšêt,
1) = žvankstêt 1: tukša muca ve̦ldamās vai dauzīta žvankš Lennew., Vīt., (mit an̂ ) Erlaa, Trik. žvankšēt (auch: žvankšķēt!) var ieplīsis zvans vai katls saduŗuoties ar kuo cietu Bers. nuo pļavas izkapts skalbi žvankš Druva I, 618;
2) = žvankstêt 2 Riga, Vīt., (faseln) Kreuzb. ("mit àn 2 "), (unaufhörlich, grundlos bellen) Nötk., Trik. (mit an̂ ), AP., Zebrene (mit an̂ 2 ), Ramdam ("mit àn 2 ): suns žvankš cauru vakaru Vīt.
Avots: ME IV, 842
1) = žvankstêt 1: tukša muca ve̦ldamās vai dauzīta žvankš Lennew., Vīt., (mit an̂ ) Erlaa, Trik. žvankšēt (auch: žvankšķēt!) var ieplīsis zvans vai katls saduŗuoties ar kuo cietu Bers. nuo pļavas izkapts skalbi žvankš Druva I, 618;
2) = žvankstêt 2 Riga, Vīt., (faseln) Kreuzb. ("mit àn 2 "), (unaufhörlich, grundlos bellen) Nötk., Trik. (mit an̂ ), AP., Zebrene (mit an̂ 2 ), Ramdam ("mit àn 2 ): suns žvankš cauru vakaru Vīt.
Avots: ME IV, 842