žvankšēt

žvankšêt,

1) = žvankstêt 1: tukša muca ve̦ldamās vai dauzīta žvankš Lennew., Vīt., (mit an̂ ) Erlaa, Trik. žvankšēt (auch: žvankšķēt!) var ieplīsis zvans vai katls saduŗuoties ar kuo cietu Bers. nuo pļavas izkapts skalbi žvankš Druva I, 618;

2) = žvankstêt 2 Riga, Vīt., (faseln) Kreuzb. ("mit àn 2 "), (unaufhörlich, grundlos bellen) Nötk., Trik. (mit an̂ ), AP., Zebrene (mit an̂ 2 ), Ramdam ("mit àn 2 ): suns žvankš cauru vakaru Vīt.

Avots: ME IV, 842