Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vasks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vasks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
vasks
vasks,
1): man bij vaska ritentiņš BW. 30315. ar vaskiem kre̦klus šuvu 7353 var. ausu vaski Lttic. 1531, Ohrenschmalz;
3): auch Liepna; vaski mati Tdz. 39177.
Avots: EH II, 760
1): man bij vaska ritentiņš BW. 30315. ar vaskiem kre̦klus šuvu 7353 var. ausu vaski Lttic. 1531, Ohrenschmalz;
3): auch Liepna; vaski mati Tdz. 39177.
Avots: EH II, 760
vasks
vasks (li. vãškas, slav. voskъ "Wachs"),
1) vasks L., U., Dond., Frauenb., Nigr., Salis, Selg., Stenden, vaska St., U., Plur. vaski U., Arrasch, C., Golg., Kl., Saikava, Wolm., das Wachs;
vaski Frauenb., Stenden, = šūnas I, Waben(honig): vasku ritenis U., vaska rituliņš Br. 44; Biel. 1124, vasku skritelis Frauenb., eine Scheibe Wachs. vaska (Sessw.) od. vasku (U.) svece, eine Wachskerze. zeme kâ vasks A. v. J. 1892, S. 83. dze̦ltans kâ vasks Lis. n. RKr. XVII, 91. kâ vasks izkūst Glück I. Makkab. 4, 32. bites šuj vaskus Nigr.;
2) Adj., gelb
Oppek. n. U.: vasks kaķis Mahlup. vasks zirgs Golg., Sessw. vaskus (dze̦ltainus) matus BW. 9987 var. miesas bij kļavaini vaskas;
3) vasks Lis. n. RKr. XVII, 91, Arrasch, vaskis Golg., Sessw., vaska Drosth., comm., ein gelbes Pferd.
Unktar ist das Verhältnis zu ahd. wahs (wozu Walde Vrgl, Wrtb. I, 315). Die slav.-balt. Form entweder sehr früh aus einem * u̯oksos umgestellt (s. Ttautmann Wrtb. 343 mit Literaturangaben), oder aus *u̯okskos (s. Lidén Stud. 28 und 92); noch anders (aus u̯okskos) Мöller KZ. XXIV, 500, Die Annahme einer Entlehnung aus dem Getmanischen beseitigt nicht die lautlichen Schwierigkeiten.
Avots: ME IV, 485
1) vasks L., U., Dond., Frauenb., Nigr., Salis, Selg., Stenden, vaska St., U., Plur. vaski U., Arrasch, C., Golg., Kl., Saikava, Wolm., das Wachs;
vaski Frauenb., Stenden, = šūnas I, Waben(honig): vasku ritenis U., vaska rituliņš Br. 44; Biel. 1124, vasku skritelis Frauenb., eine Scheibe Wachs. vaska (Sessw.) od. vasku (U.) svece, eine Wachskerze. zeme kâ vasks A. v. J. 1892, S. 83. dze̦ltans kâ vasks Lis. n. RKr. XVII, 91. kâ vasks izkūst Glück I. Makkab. 4, 32. bites šuj vaskus Nigr.;
2) Adj., gelb
Oppek. n. U.: vasks kaķis Mahlup. vasks zirgs Golg., Sessw. vaskus (dze̦ltainus) matus BW. 9987 var. miesas bij kļavaini vaskas;
3) vasks Lis. n. RKr. XVII, 91, Arrasch, vaskis Golg., Sessw., vaska Drosth., comm., ein gelbes Pferd.
Unktar ist das Verhältnis zu ahd. wahs (wozu Walde Vrgl, Wrtb. I, 315). Die slav.-balt. Form entweder sehr früh aus einem * u̯oksos umgestellt (s. Ttautmann Wrtb. 343 mit Literaturangaben), oder aus *u̯okskos (s. Lidén Stud. 28 und 92); noch anders (aus u̯okskos) Мöller KZ. XXIV, 500, Die Annahme einer Entlehnung aus dem Getmanischen beseitigt nicht die lautlichen Schwierigkeiten.
Avots: ME IV, 485
Šķirkļa skaidrojumā (10)
aizvāpēt
‡ àizvāpêt, = àizvaskuôt, àizvâkuôt: ceļš izskatās kâ aizvāpē̦ts bišu vasks Pet. Av. lI, 112.
Avots: EH I, 62
Avots: EH I, 62
dzeltāns
dze̦ltãns PS., [AP., Kl., Drsth., Bers.], Wolm. (li. geltónas), dze̦ltains BW. 11479, 4, dze̦lˆtẽ̦ns [Nigr.], Neuenburg. dze̦lte̦ns Kand., gelb: meža druva dze̦ltainām vārpiņām BW. 10227. lai tā man neizbē̦g, gūstāmā dze̦ltainā (Goldmädchen) 13389. dze̦ltaina bārzda Por. dze̦ltāns mans kumeliņš BW. 11502. dze̦ltāni (Var.: dze̦ltaini. dze̦ltē̦ni) matu gali 11479. dze̦ltānā kaite. vaina od. slimība, die Gelbsucht. dze̦lte̦ns mans sviests kâ vasks Tr. IV, 455 od. kâ dze̦ltē̦nā puķe 488. vēl jau dze̦lte̦ns aiz ausīm, von einem jungen, vorwitzigen Menschen.
Kļūdu labojums:
meža druva= miežu druva
gūstāmā dze̦ltainā = dze̦ltainā cielaviņa
Avots: ME I, 542
Kļūdu labojums:
meža druva= miežu druva
gūstāmā dze̦ltainā = dze̦ltainā cielaviņa
Avots: ME I, 542
nags
nags (li. nãgas), Demin. verächtlich naģelis,
1) der Nagel am Finger, an der Zehe:
kad nags nuogājis, tad uz tuo vietu jāsien vasks, tad drīz augs jauns nags Etn. II, 163. tam nagi kâ lemeši. ķēniņš vē̦las aiz že̦lu\ma nagus nuokuodis LP. IV, 73;
2) die Kralle, Klaue:
vanagam asi nagi;
3) metonymisch - der Finger, die Hand, der Fuss:
tam gaŗi nagi, nagi,
a) er hat lange Nägel,
b) er macht lange Finger, stiehlt:
kam gaŗi nagi, tas zuog. viņš gaŗiem nagiem, er stiehlt. nagus palaist,
a) lange Finger machen, stehlen;
b) zuschlagen, bei der geringsten Veranlassung hauen;
nagus ievaldīt, savaldīt, valdīt, seine Hände,
a) vor Diebstahl;
b) vor Schlägereien hüten;
nagus pielikt,
a) rüstig angreifen,
[b) stehlen
U. nagus lauzît U., die Hände ringen.]. Sprw.: kam nav naziņ[a], lai ēd ar nadziņ[u]. par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir. sadedzinātus nagus pie uguns vairs nebāzīs. viss beigts, kuo tik tas savuos naguos dabū. tā būs meita, ja tā augs, manu nagu neizbēgs BW. 10288. ve̦cais āzis kūlu grauza, četri nagi sameties. [naguos iet St., auf den Füssen kriechen.] gulējis bez atmaņas, izstiepis nagu nagus A. XX, 51;
4) als Sitz der Kraft, Gewalt, Gewandtheit, Tüchtigkeit:
Sprw. kam nags, tam daļa oder tiesa, wer Kraft, Gewandtheit hat, der verschafft sich Recht: kam nagi, tam maize. dūša bijusi kâ miets; nags arī bijis labs JU. nebūtu duomājusi, ka tev tāds nags Jauns. vai nepamēģināsim nagu ir mēs? MWM. X, 594. viņam ir cits nags gan nekâ mums, er hat einen anderen Griff als wir LP. IV, 464. kuo nagi ne̦s, aus allen Kräften: rauj, kuo tik nagi ne̦s. raujas, ņe̦mas, strādā, kuo nagi ne̦s, arbeitet, soviel er vermag. jāt, muocīt, pērt, kuo nagi ne̦s LP. IV, 66, II, 30, VII, 891. Aber auch: lielās, kuo nagi ne̦s. viņš dzēra, kuo nagi ne̦s Vēr. II, 65. naga od. nagu darbs, eine schwierige, anstrengende Arbeit: saimniekam bijis īsts nagu (naga II, 7) darbs, kamē̦r piedzē̦rušuo mājā pārvadījis LP. V, 92. kad tu būsi manā nagā, tad tu redzēsi Janš. Der Pl. nagi, die Krallen, Klemme, Verlegenheit, Malheur: man žē̦l, ka esi iestidzis ve̦lna naguos LP. III, 46. kuo nu, vai tie nav nagi? LP. V, 113. bet kuo darīt, nagi, vairāk ne˙kas IV, 155. saimnieks naguos, ne˙kā darīt V, 136. kungs naguos ar dē̦lu IV, 15;
5) nach Präp.: ne tik daudz ka me̦lns aiz naga me̦lnums, nicht um ein Hota, gar nicht, garnichts:
lāči viņam lucinājās apkārt, ne pa naga me̦lnumu ļauna nedarīdami LP. I, 181. uz jums palaisties nevar ne par naga me̦lnumu LP. VI, 484. ņemt aiz naga, pa nagam Kav. od. auch uz nagu od. nagiem, jem. vornehmen, einem tüchtig zusetzen: viņi mani ņēma aiz naga (pa nagam, uz nagu) LP. V, 85; A. XI, 103. [ar saviem nagiem pelnīties L. od. uzturēties U., von seiner Hände Arbeit leben.] ar nagiem strādāt, trödeln, nicht tüchtig zugreifen: kas strādā ar nagiem, tuo latvietis lamā par nagažu, tūli Etn. III, 181. kâ bez nagu, fax, schlaff, schlafmützig, träge: tu ej kâ bez nagu Kav. līdz nagiem, kīdz ar nagiem, kaum, mit Müh und Not, kaum hinreichend, ohne Überrest: īsi priekš gaismas pārkļuvušas tâ līdz ar nagiem mājā LP. V, 22. viņš nuodzīvuojies līdz nagu galam, er ist aufs äusserste verkommen. šuogad ar sienu iztikām līdz ar nagien. viņš gribējis saimnieci atpestīt nuo saimnieka nagiem. tas man pa nagam, das kommt mir zu pass. pa nagiem saduot, auf die Finger klopfen. [ne par nagu U., durchaus nicht]: labuma caur tam nepanāca ne par nagu Aps. vē̦lāk lielskungs gan apcēla, kas Jē̦kabam par stipru nagu Lp. VI, 565. tam cita labums pie nagiem līp, er ist diebisch;
6) der Huf, die Klaue:
nav manam kumeļam ir nadziņi nuosvīduši BW. 18717; šauri nagi, Zwanghuf; se̦kli nagi, Flachhuf; trusli nagi, nagu plīsumi, Hornspalte Luopk. II, 57; šķe̦lti nagi, gespaltene Klauen;
7) der Schirm einer Mütze:
ce̦pure viņam vij ve̦ca, sadrupušu nagu Jauns.;
8) der Star (im Auge):
[nagu dauzt L., den Star stechen]. pe̦lē̦kais nags, der graue Star, zaļais n., der grüne Star; me̦lnais n., der schwarze Star;
9) stīpas nagi, die Kerbe an einem Reifen - kuoka stīpām iegriezti ruobi, kas viens iekš uotra saāķējas Blied. n. Etn. II, 187;
10) e̦nkurā nagi, die Spitzen des Ankers: e̦nkuŗa nagi ir tie gali, kas dibinā ķeŗas jeb iecē̦rtas Mag. II, 3, 119;
11) vanaga nagi,
a) Wald-Platterbse (lathyrus sylvester)
Dond., RKr. III, 71;
b) ein bestimmtes Muster beim Handschuhstricken
RKr. XVII, 31;
12) nagi, Fingerhandschuhe mit abgeschnittenen Fingerspitzen.
[Nebst nagas (s. dies) zu ostli. nãgutė "Fingerwurm", apr. nagutis, slav. nogъtь, ačech. nehet, ahd. nagal "Nagel (am finger oder an der Zehe)", s. Walde Wrtb. 2 851 und Boisacq Dict. 705.]
Avots: ME II, 687, 688
1) der Nagel am Finger, an der Zehe:
kad nags nuogājis, tad uz tuo vietu jāsien vasks, tad drīz augs jauns nags Etn. II, 163. tam nagi kâ lemeši. ķēniņš vē̦las aiz že̦lu\ma nagus nuokuodis LP. IV, 73;
2) die Kralle, Klaue:
vanagam asi nagi;
3) metonymisch - der Finger, die Hand, der Fuss:
tam gaŗi nagi, nagi,
a) er hat lange Nägel,
b) er macht lange Finger, stiehlt:
kam gaŗi nagi, tas zuog. viņš gaŗiem nagiem, er stiehlt. nagus palaist,
a) lange Finger machen, stehlen;
b) zuschlagen, bei der geringsten Veranlassung hauen;
nagus ievaldīt, savaldīt, valdīt, seine Hände,
a) vor Diebstahl;
b) vor Schlägereien hüten;
nagus pielikt,
a) rüstig angreifen,
[b) stehlen
U. nagus lauzît U., die Hände ringen.]. Sprw.: kam nav naziņ[a], lai ēd ar nadziņ[u]. par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir. sadedzinātus nagus pie uguns vairs nebāzīs. viss beigts, kuo tik tas savuos naguos dabū. tā būs meita, ja tā augs, manu nagu neizbēgs BW. 10288. ve̦cais āzis kūlu grauza, četri nagi sameties. [naguos iet St., auf den Füssen kriechen.] gulējis bez atmaņas, izstiepis nagu nagus A. XX, 51;
4) als Sitz der Kraft, Gewalt, Gewandtheit, Tüchtigkeit:
Sprw. kam nags, tam daļa oder tiesa, wer Kraft, Gewandtheit hat, der verschafft sich Recht: kam nagi, tam maize. dūša bijusi kâ miets; nags arī bijis labs JU. nebūtu duomājusi, ka tev tāds nags Jauns. vai nepamēģināsim nagu ir mēs? MWM. X, 594. viņam ir cits nags gan nekâ mums, er hat einen anderen Griff als wir LP. IV, 464. kuo nagi ne̦s, aus allen Kräften: rauj, kuo tik nagi ne̦s. raujas, ņe̦mas, strādā, kuo nagi ne̦s, arbeitet, soviel er vermag. jāt, muocīt, pērt, kuo nagi ne̦s LP. IV, 66, II, 30, VII, 891. Aber auch: lielās, kuo nagi ne̦s. viņš dzēra, kuo nagi ne̦s Vēr. II, 65. naga od. nagu darbs, eine schwierige, anstrengende Arbeit: saimniekam bijis īsts nagu (naga II, 7) darbs, kamē̦r piedzē̦rušuo mājā pārvadījis LP. V, 92. kad tu būsi manā nagā, tad tu redzēsi Janš. Der Pl. nagi, die Krallen, Klemme, Verlegenheit, Malheur: man žē̦l, ka esi iestidzis ve̦lna naguos LP. III, 46. kuo nu, vai tie nav nagi? LP. V, 113. bet kuo darīt, nagi, vairāk ne˙kas IV, 155. saimnieks naguos, ne˙kā darīt V, 136. kungs naguos ar dē̦lu IV, 15;
5) nach Präp.: ne tik daudz ka me̦lns aiz naga me̦lnums, nicht um ein Hota, gar nicht, garnichts:
lāči viņam lucinājās apkārt, ne pa naga me̦lnumu ļauna nedarīdami LP. I, 181. uz jums palaisties nevar ne par naga me̦lnumu LP. VI, 484. ņemt aiz naga, pa nagam Kav. od. auch uz nagu od. nagiem, jem. vornehmen, einem tüchtig zusetzen: viņi mani ņēma aiz naga (pa nagam, uz nagu) LP. V, 85; A. XI, 103. [ar saviem nagiem pelnīties L. od. uzturēties U., von seiner Hände Arbeit leben.] ar nagiem strādāt, trödeln, nicht tüchtig zugreifen: kas strādā ar nagiem, tuo latvietis lamā par nagažu, tūli Etn. III, 181. kâ bez nagu, fax, schlaff, schlafmützig, träge: tu ej kâ bez nagu Kav. līdz nagiem, kīdz ar nagiem, kaum, mit Müh und Not, kaum hinreichend, ohne Überrest: īsi priekš gaismas pārkļuvušas tâ līdz ar nagiem mājā LP. V, 22. viņš nuodzīvuojies līdz nagu galam, er ist aufs äusserste verkommen. šuogad ar sienu iztikām līdz ar nagien. viņš gribējis saimnieci atpestīt nuo saimnieka nagiem. tas man pa nagam, das kommt mir zu pass. pa nagiem saduot, auf die Finger klopfen. [ne par nagu U., durchaus nicht]: labuma caur tam nepanāca ne par nagu Aps. vē̦lāk lielskungs gan apcēla, kas Jē̦kabam par stipru nagu Lp. VI, 565. tam cita labums pie nagiem līp, er ist diebisch;
6) der Huf, die Klaue:
nav manam kumeļam ir nadziņi nuosvīduši BW. 18717; šauri nagi, Zwanghuf; se̦kli nagi, Flachhuf; trusli nagi, nagu plīsumi, Hornspalte Luopk. II, 57; šķe̦lti nagi, gespaltene Klauen;
7) der Schirm einer Mütze:
ce̦pure viņam vij ve̦ca, sadrupušu nagu Jauns.;
8) der Star (im Auge):
[nagu dauzt L., den Star stechen]. pe̦lē̦kais nags, der graue Star, zaļais n., der grüne Star; me̦lnais n., der schwarze Star;
9) stīpas nagi, die Kerbe an einem Reifen - kuoka stīpām iegriezti ruobi, kas viens iekš uotra saāķējas Blied. n. Etn. II, 187;
10) e̦nkurā nagi, die Spitzen des Ankers: e̦nkuŗa nagi ir tie gali, kas dibinā ķeŗas jeb iecē̦rtas Mag. II, 3, 119;
11) vanaga nagi,
a) Wald-Platterbse (lathyrus sylvester)
Dond., RKr. III, 71;
b) ein bestimmtes Muster beim Handschuhstricken
RKr. XVII, 31;
12) nagi, Fingerhandschuhe mit abgeschnittenen Fingerspitzen.
[Nebst nagas (s. dies) zu ostli. nãgutė "Fingerwurm", apr. nagutis, slav. nogъtь, ačech. nehet, ahd. nagal "Nagel (am finger oder an der Zehe)", s. Walde Wrtb. 2 851 und Boisacq Dict. 705.]
Avots: ME II, 687, 688
sviests
sviêsts (li. svíestas), sviests 2 Mar. n. RKr. XVII, 133,
1) die Butter:
sviests (dze̦lte̦ns 455) kâ vasks Br. 466. sviestu darīt (Etn. II, 137), kult (U.), ķērnēt, nīt, sist (Etn. IV, 69), taisīt (Br. 495, Salis), buttern, sviests kâ māli Etn. II, 88, Br. 457, eine grosse Menge Butter. sviests ar kaltiem kaļams, cirvjiem cē̦rtams, ar kaltiem zirgiem pāri braucams Br. 476. sviests ar maizi, Butterbrot U. (s. auch sviêstarmàize). ve̦lnam znuotu nuogalināt tik˙pat (ist ebenso angenehm), kâ sviests uz maizi LP. II, 71. leišu sviests, eine flüssige Butter, gemischt mit Buttermilch U. lielais sviests, aus warmer Sahne gekernte Butter, die nicht in ein Stück zusammengeht, sondern bröckelig ist Salis;
2) in genitivischen Verbindungen:
sviestu (?) kalējs, ein elender Schmied U.; sviesta mēle Biel. 1644, eine glatte Zunge U., wer schmeichelt; sviestu (?) rati Br. 467. sviesta sāls, spanisch Salz St.; sviesta vārdi Br. IV, LIII;
3) kuoka sviests BW. 13646, 1, der Honig;
raganu sviests LP. VII, 569, eine gelbe, schleimige Substanz auf faulenden Bäumen. Zu svaidît II.
Avots: ME III, 1166
1) die Butter:
sviests (dze̦lte̦ns 455) kâ vasks Br. 466. sviestu darīt (Etn. II, 137), kult (U.), ķērnēt, nīt, sist (Etn. IV, 69), taisīt (Br. 495, Salis), buttern, sviests kâ māli Etn. II, 88, Br. 457, eine grosse Menge Butter. sviests ar kaltiem kaļams, cirvjiem cē̦rtams, ar kaltiem zirgiem pāri braucams Br. 476. sviests ar maizi, Butterbrot U. (s. auch sviêstarmàize). ve̦lnam znuotu nuogalināt tik˙pat (ist ebenso angenehm), kâ sviests uz maizi LP. II, 71. leišu sviests, eine flüssige Butter, gemischt mit Buttermilch U. lielais sviests, aus warmer Sahne gekernte Butter, die nicht in ein Stück zusammengeht, sondern bröckelig ist Salis;
2) in genitivischen Verbindungen:
sviestu (?) kalējs, ein elender Schmied U.; sviesta mēle Biel. 1644, eine glatte Zunge U., wer schmeichelt; sviestu (?) rati Br. 467. sviesta sāls, spanisch Salz St.; sviesta vārdi Br. IV, LIII;
3) kuoka sviests BW. 13646, 1, der Honig;
raganu sviests LP. VII, 569, eine gelbe, schleimige Substanz auf faulenden Bäumen. Zu svaidît II.
Avots: ME III, 1166
valkans
I valkans,
1) val˜kans Dond., Kalnazeem, Katzd., vàlkans Nötk., valˆkans 2 Gaiken, Gold., Kluostere, Kurs., Matkuln, Neuhausen, Nikrazen, Salis, Schlehk, Schlock, Stenden, Wain., valkans U., Dr., Erlaa, Fehteln, Frauenb., Kalzenau, Neuenb., Rutzau, Santen, Schwanb., Tirsen, Wirgin., sich ziehend (wie Leder, Brotteig)
U., dehnbar Dr., zäh und elastisch Wahnen, "luokans" (mit alˆ 2 ) Līn.: valkana mīkla Kalnazeem, Matk., Salis, Schlehk, Wirgin. u. a. valkani māli Gold., Wain. u. a. valkans vasks Gaweesen; Wirgin. valkana ķite Katzd., Stenden. izmē̦rcē̦tas pastalas ir valkanas Schlock. valkans kuoks Neuenb. izvietē vices, lai paliek valkanas, ka var savicēt! Kurs. valkana dzelzs Stenden. vara drātis ir valkanākas nekâ dzelzs vai tē̦rauda drātis Rutzau. valkani paklausīga viela Janš. lubas plīsa tik viegli un valkani, ka prieks bija skatīties Janš. Mežv. ļ. II, 410. valkanām, luokanām vielām Vēr. II, 722. āda vis˙caur pa ķermeni ļuoti valkana Vidiņš Pasaules zīd. kust. 36. (fig.) tam zirgam gan ir valkanas kājas (das Pferd läuft gut) Gaiken. tas ir valkans puika! ebenda. pirtī labi izpēries saka: e̦smu nu tik valkans kâ čigāns Frauenb.;
2) weich
Heidenfeldt, (mit alˆ ) Golg., Saikava, (mit alˆ 2 ) Gaweesen, Gudenieki, Wandsen, (mit àl 2 ) Sessw.: valkana maize Golg., Saikava, Sessw. valkans plācenis Heidenfeldt. valkans biezpiens ebenda. valkans sviests Gold., Gudenieki, Matk., Schlehk u. a. valkans siers Heidenfeldt, Gudenieki, Wain. valkans māls Gudenieki, Wandsen. valˆkana 2 meita Nigr., Wahnen, ein molliges Mädchen;
3) schlaff
Erlaa (mit àl 2 ), Rentzen (mit nichtgedehntem Ton): valkans striķis;
4) "rund und glatt"
Bers., Stockm. - Subst. valkanums, die Zähigkeit V.; die Elastizität: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42. In der Bed, 1 (und 3?) zu valks IV ; in der Bed. 2 zu valkans II?
Avots: ME IV, 455
1) val˜kans Dond., Kalnazeem, Katzd., vàlkans Nötk., valˆkans 2 Gaiken, Gold., Kluostere, Kurs., Matkuln, Neuhausen, Nikrazen, Salis, Schlehk, Schlock, Stenden, Wain., valkans U., Dr., Erlaa, Fehteln, Frauenb., Kalzenau, Neuenb., Rutzau, Santen, Schwanb., Tirsen, Wirgin., sich ziehend (wie Leder, Brotteig)
U., dehnbar Dr., zäh und elastisch Wahnen, "luokans" (mit alˆ 2 ) Līn.: valkana mīkla Kalnazeem, Matk., Salis, Schlehk, Wirgin. u. a. valkani māli Gold., Wain. u. a. valkans vasks Gaweesen; Wirgin. valkana ķite Katzd., Stenden. izmē̦rcē̦tas pastalas ir valkanas Schlock. valkans kuoks Neuenb. izvietē vices, lai paliek valkanas, ka var savicēt! Kurs. valkana dzelzs Stenden. vara drātis ir valkanākas nekâ dzelzs vai tē̦rauda drātis Rutzau. valkani paklausīga viela Janš. lubas plīsa tik viegli un valkani, ka prieks bija skatīties Janš. Mežv. ļ. II, 410. valkanām, luokanām vielām Vēr. II, 722. āda vis˙caur pa ķermeni ļuoti valkana Vidiņš Pasaules zīd. kust. 36. (fig.) tam zirgam gan ir valkanas kājas (das Pferd läuft gut) Gaiken. tas ir valkans puika! ebenda. pirtī labi izpēries saka: e̦smu nu tik valkans kâ čigāns Frauenb.;
2) weich
Heidenfeldt, (mit alˆ ) Golg., Saikava, (mit alˆ 2 ) Gaweesen, Gudenieki, Wandsen, (mit àl 2 ) Sessw.: valkana maize Golg., Saikava, Sessw. valkans plācenis Heidenfeldt. valkans biezpiens ebenda. valkans sviests Gold., Gudenieki, Matk., Schlehk u. a. valkans siers Heidenfeldt, Gudenieki, Wain. valkans māls Gudenieki, Wandsen. valˆkana 2 meita Nigr., Wahnen, ein molliges Mädchen;
3) schlaff
Erlaa (mit àl 2 ), Rentzen (mit nichtgedehntem Ton): valkans striķis;
4) "rund und glatt"
Bers., Stockm. - Subst. valkanums, die Zähigkeit V.; die Elastizität: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42. In der Bed, 1 (und 3?) zu valks IV ; in der Bed. 2 zu valkans II?
Avots: ME IV, 455