Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'luokans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'luokans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
lokans
lùokans,
1) biegsam, geschmeidig, schmiegsam, gelenkig, behende:
sasēja sluotu nuo luokaniem bē̦rzu zariem LP. VI, 836. luokana valuoda, luokans augums. lācis prasa, vai vecis nevaruot šim pirkstus arī luokanus padarīt LP. VI, 265. kur, bāliņ, tu dabūji tik luokanu kumeliņu? BW. 29657, 4. luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435.
Avots: ME II, 524, 525
1) biegsam, geschmeidig, schmiegsam, gelenkig, behende:
sasēja sluotu nuo luokaniem bē̦rzu zariem LP. VI, 836. luokana valuoda, luokans augums. lācis prasa, vai vecis nevaruot šim pirkstus arī luokanus padarīt LP. VI, 265. kur, bāliņ, tu dabūji tik luokanu kumeliņu? BW. 29657, 4. luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435.
Avots: ME II, 524, 525
lunks
šļauka
III šļauka, der Schtauch; eine Spritze Latv.: luokans kâ gummijas šļauka Upīte Medn. laiki. Aus dem Deutschen.
Avots: ME IV, 66
Avots: ME IV, 66
straujš
stràujš: auch (mit àu 2 ) Oknist,
2): s. (mit aũ ) zirgs Ramkau. māte bij straûjāka 2 pie darbiem, tē̦vs bij tads lē̦ns Orellen. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās darba gaitā, brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un s. Anna Dzilna 176;
3): straujā kalniņā BW. 1669 var.
Avots: EH II, 584
2): s. (mit aũ ) zirgs Ramkau. māte bij straûjāka 2 pie darbiem, tē̦vs bij tads lē̦ns Orellen. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās darba gaitā, brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un s. Anna Dzilna 176;
3): straujā kalniņā BW. 1669 var.
Avots: EH II, 584
uzdzirkstīt
uzdzirkstît (unter uzdzirkstêt),
1): (fig.) Anna uzdzirkstīja skaļuos smiekluos Anna Dzilna 43. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās ..., brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un straujš 176; ‡
2) u. skatu, einen sprühenden Blick werfen:
Anna ... uzdzirkstīja māsai naida un sāpju pilnu skatu Daugava 1933, S. 322. ‡ Subst. uzdzirkstījums, (abgeschlossenes) Aufsprühen, ungestümes Auflodern: ekstazes uzdzirkstījumi Austriņš Raksti V, 65.
Avots: EH II, 722
1): (fig.) Anna uzdzirkstīja skaļuos smiekluos Anna Dzilna 43. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās ..., brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un straujš 176; ‡
2) u. skatu, einen sprühenden Blick werfen:
Anna ... uzdzirkstīja māsai naida un sāpju pilnu skatu Daugava 1933, S. 322. ‡ Subst. uzdzirkstījums, (abgeschlossenes) Aufsprühen, ungestümes Auflodern: ekstazes uzdzirkstījumi Austriņš Raksti V, 65.
Avots: EH II, 722
valkans
I valkans,
1) val˜kans Dond., Kalnazeem, Katzd., vàlkans Nötk., valˆkans 2 Gaiken, Gold., Kluostere, Kurs., Matkuln, Neuhausen, Nikrazen, Salis, Schlehk, Schlock, Stenden, Wain., valkans U., Dr., Erlaa, Fehteln, Frauenb., Kalzenau, Neuenb., Rutzau, Santen, Schwanb., Tirsen, Wirgin., sich ziehend (wie Leder, Brotteig)
U., dehnbar Dr., zäh und elastisch Wahnen, "luokans">luokans" (mit alˆ 2 ) Līn.: valkana mīkla Kalnazeem, Matk., Salis, Schlehk, Wirgin. u. a. valkani māli Gold., Wain. u. a. valkans vasks Gaweesen; Wirgin. valkana ķite Katzd., Stenden. izmē̦rcē̦tas pastalas ir valkanas Schlock. valkans kuoks Neuenb. izvietē vices, lai paliek valkanas, ka var savicēt! Kurs. valkana dzelzs Stenden. vara drātis ir valkanākas nekâ dzelzs vai tē̦rauda drātis Rutzau. valkani paklausīga viela Janš. lubas plīsa tik viegli un valkani, ka prieks bija skatīties Janš. Mežv. ļ. II, 410. valkanām, luokanām vielām Vēr. II, 722. āda vis˙caur pa ķermeni ļuoti valkana Vidiņš Pasaules zīd. kust. 36. (fig.) tam zirgam gan ir valkanas kājas (das Pferd läuft gut) Gaiken. tas ir valkans puika! ebenda. pirtī labi izpēries saka: e̦smu nu tik valkans kâ čigāns Frauenb.;
2) weich
Heidenfeldt, (mit alˆ ) Golg., Saikava, (mit alˆ 2 ) Gaweesen, Gudenieki, Wandsen, (mit àl 2 ) Sessw.: valkana maize Golg., Saikava, Sessw. valkans plācenis Heidenfeldt. valkans biezpiens ebenda. valkans sviests Gold., Gudenieki, Matk., Schlehk u. a. valkans siers Heidenfeldt, Gudenieki, Wain. valkans māls Gudenieki, Wandsen. valˆkana 2 meita Nigr., Wahnen, ein molliges Mädchen;
3) schlaff
Erlaa (mit àl 2 ), Rentzen (mit nichtgedehntem Ton): valkans striķis;
4) "rund und glatt"
Bers., Stockm. - Subst. valkanums, die Zähigkeit V.; die Elastizität: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42. In der Bed, 1 (und 3?) zu valks IV ; in der Bed. 2 zu valkans II?
Avots: ME IV, 455
1) val˜kans Dond., Kalnazeem, Katzd., vàlkans Nötk., valˆkans 2 Gaiken, Gold., Kluostere, Kurs., Matkuln, Neuhausen, Nikrazen, Salis, Schlehk, Schlock, Stenden, Wain., valkans U., Dr., Erlaa, Fehteln, Frauenb., Kalzenau, Neuenb., Rutzau, Santen, Schwanb., Tirsen, Wirgin., sich ziehend (wie Leder, Brotteig)
U., dehnbar Dr., zäh und elastisch Wahnen, "luokans">luokans" (mit alˆ 2 ) Līn.: valkana mīkla Kalnazeem, Matk., Salis, Schlehk, Wirgin. u. a. valkani māli Gold., Wain. u. a. valkans vasks Gaweesen; Wirgin. valkana ķite Katzd., Stenden. izmē̦rcē̦tas pastalas ir valkanas Schlock. valkans kuoks Neuenb. izvietē vices, lai paliek valkanas, ka var savicēt! Kurs. valkana dzelzs Stenden. vara drātis ir valkanākas nekâ dzelzs vai tē̦rauda drātis Rutzau. valkani paklausīga viela Janš. lubas plīsa tik viegli un valkani, ka prieks bija skatīties Janš. Mežv. ļ. II, 410. valkanām, luokanām vielām Vēr. II, 722. āda vis˙caur pa ķermeni ļuoti valkana Vidiņš Pasaules zīd. kust. 36. (fig.) tam zirgam gan ir valkanas kājas (das Pferd läuft gut) Gaiken. tas ir valkans puika! ebenda. pirtī labi izpēries saka: e̦smu nu tik valkans kâ čigāns Frauenb.;
2) weich
Heidenfeldt, (mit alˆ ) Golg., Saikava, (mit alˆ 2 ) Gaweesen, Gudenieki, Wandsen, (mit àl 2 ) Sessw.: valkana maize Golg., Saikava, Sessw. valkans plācenis Heidenfeldt. valkans biezpiens ebenda. valkans sviests Gold., Gudenieki, Matk., Schlehk u. a. valkans siers Heidenfeldt, Gudenieki, Wain. valkans māls Gudenieki, Wandsen. valˆkana 2 meita Nigr., Wahnen, ein molliges Mädchen;
3) schlaff
Erlaa (mit àl 2 ), Rentzen (mit nichtgedehntem Ton): valkans striķis;
4) "rund und glatt"
Bers., Stockm. - Subst. valkanums, die Zähigkeit V.; die Elastizität: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42. In der Bed, 1 (und 3?) zu valks IV ; in der Bed. 2 zu valkans II?
Avots: ME IV, 455