Paplašinātā meklēšana

ievaza,

[1) etwas Eingeschlepptes:
šī paraša nav te radusies, bet ir tik tāda ievaza Fest.];

2) "ein kleiner Graben"[?]
Erlaa.

Avots: ME II, 86

‡ izvaza, abgetragenes Schuhwerk Bers.

Avots: EH I, 494

‡ pārvaza,

1) Fähre, Prahm
PlKur.;

2) das Hinüberführen (?):
voi bija naudas, kuo maksāt par suņa pārvazu Pēt. Av. III, 350.

Avots: EH XIII, 215

‡ *vaza, die Schleppe (?): viņas zīda vazu ne̦s Fr. Adamovičs Rudens ziedi 242.

Avots: EH II, 760

vazaklis,

1): šādi tādi vazaklīši BW. 12644, 1 var.; ‡

2) ein gewisses Gerät:
šuo rīku, ar kuo salmus tâ aizvazā, varētu par vazakli (волокъ) nuosaukt ... pe̦lavu v. Pēt. Av. III, pielik., 96.

Avots: EH II, 760

vazaklis A.-Laitzen, Lubn., Meiran, Schwanb., Selburg, vazaklis U., Mag. IV, 2, 153, vazāklis N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, Amboten, AP., Bauske, Erlaa, Golg., Memelshof, Nerft, Nigr,, Odensee, Raiskum, Schibbenhof, Stockm., Wain., Wessen, Vīt., vazāknis Bers., Blumenhof, Erlaa, Kalzenau, Kl., Selburg, vazaknis Lub., ein Herumtreiber, ein Strolch: kuo, vazākli, vazājies? Wain. kuo, vazakli (Var.: vazakle, vazanda), vazājies pa manām ganiklām? BW. 29506, 5 var. dažs kļūs par vazakli Plūd. Llv. II, 331. suns tāds vazāklis, nestāv mājās, vazājas apkārt Vīt.

Avots: ME IV, 488

vazanda U., Ronneb., Sessw., comm., vazands U., Bers., Kalzenau (hier daneben eine Femininform vazanda), = vazanka: kuo, vazanda (Var.: vazakti), vazājies pa manām ganībām? BW. 29506, 5. tas ir tikai tāds vazanda! Sessw. tāds kâ vazands! (von einem Kinde gesagt, das ohne Erlaubnis fortgegangen ist) Kalzenau.

Avots: ME IV, 488

vazanka: auch Pas. XI, 422.

Avots: EH II, 760

vazanka L., U., Golg., (mit añ) AP., C., PS., Wolm., comm., vazaņķis Brasche, Ascheraden, Bers., Doud., Frauenb., Katzd., Kl., N.-Bartau, Nigr., Selg., Sermus, Siuxt, Stockm., Widdrisch, (mit aņ̃ ) Dunika, Līn., Salis, ein Herumtreiber, ein Strolch: bezdarba ļaudis un vazaņķi Vēr. I, 906. šā brūte e̦suot palikuse vazaņķe LP. VI, 310.

Avots: ME IV, 488

vazaņķis, s. vazanka .

Avots: ME IV, 488

vazaņķisks "?": ar augstām un vazaņķiskām algām Veselis Saules kapsēta 85.

Avots: ME IV, 488

dzîvs (li. gývas).

1) lebendig, frisch, wach
L.: Sprw. par dzīvu duod vairāk nekā par mirušu. pārbijās, ka vai dzīvs būtu zemē ielīdis Dīcm. pas. I, 23. tie mūs dzīvus aprīs LP. VI, 1, 31. dzīvs būsi gan, es wird dir nichts schaden U. dzīva uguns, lebendiges Feuer; dzīvs vējš, ein frischer Wind;

2) ganz, heil, unverletzt:
dzīvi rudzi U., dzīva labībiņa BW. 33299, 1. heiler (ungemahlener) Roggen, Korn; dzīvi (heile) zari egļa galdam Neu- Schwnb. dzīvi kaļķi. ungelöschter Kalk U.; dzīvu zemi atstāt. einen Teil des Landes ungepflügt lassen U.; pirksts vēl dzīvs palika, der Finger blieb unverletzt U.;

3) sonstige Fälle übertragener Bedeutung:
dzīva patiesība, lautere Wahrheit; kâ par dzīvuo nelaimi dunduri gluži kuoduši nuost Upīte Medn, laiki 161. juo dzīva nāve (der gewisse Tod) man nabagam Laps. - kūm. 135. kam viņam maksāt dzīvu naudu (baares Geld) LP. VI, 1. 180. dzīvs milzis uodu. ein Mückenschwarm Siuxt; dzīvus taukus ēst, blosses Fett essen Schwitten. Adv. dzīvi, dzīvā: tâ me̦luoja dzīvi tas vazaņķis Laps. - kūm. 116. sapņuoja dzīvā A. XII, 441. träumte in wachem Zustande. [Zu apr. acc. s. geīwan. slav. živъ. ai. jīvà-ḥ, la. vīvus, got. qius. ir. beo, kymr. byw "lebendig" u. a.; vgl. Stokes Wrtb. 165, Walde Wrtb. ² 846 f., Boisacq Dict. 120 unter βίος, Trautmann Wrtb. 76.]

Kļūdu labojums:
einen Teil = bei schlechtem Pflügen einen Teil

Avots: ME I, 560

izkutinât (li. iškuténti),

1) gehörig kitzeln:
es viņu labi izkutināju;

2) kitzelnd od. stochernd herauszukommen zwingen:
patruļa izkutinājusi šuo vazaņķi nuo salmu kaudzes U. b. 131, 42.

Avots: ME I, 757

izvažas, ‡

2) abgenutzte Sachen (namentlich Schuhwerk und Kleidungsstücke)
Lös.: kuo jūs tādas i. glabājat? Vgl. ‡ izvaza.

Avots: EH I, 494

III laiska: celies, l. (Var.: sliņķi), strādā darbu! BW. 6689, 1. vai visiem vazankām un laiskām nauda jāduod? Pas. XI, 422. laĩska tāda! Jürg., N.-Peb.

Avots: EH I, 714

‡ linaka (mit hochle. a aus e̦?) Tirs., = vaza%C5%86%C4%B7is">vazaņķis.

Avots: EH I, 742

nakts, -s (li. naktìs, [apr. acc. s. naktin, aksl. ношть, got. nahts, la. nox, ai. nákti-ḥ]), Demin. naksniņa, naktiņa Sessw. BW. 9501, nakstiņa 2354, naktaliņa BW. 34081, die Nacht: tumša, gaiša, miglaina, gaŗa, īsa nakts. nakts me̦tas, nāk, tuvuojas. viņam uz- bruka oder uznāca nakts. nuolaidās mīlīga, jauka nakts Pav. labu nakti kādam sacīt, duot, gute Nacht sagen, geben. Als adverbiale Zeitbestimmung im Akk. - Instr. zur Bezeichnung der Zeitdauer: kur šuo nakti pārgulēšu? BW. 25110, 3. cauru nakti gudruo LP. IV, 15. viņš strādā nakti un dienu, er arbeitet Tag und Nacht. viņš caurām naktīm daudzās apkārt; im Lok. zur Bezeichnung des Zeitpunktes, zuweilen so auch im Akk.: pagājušā naktī (auch pagājušu nakti) iemiguos tikai pulksten divuos. tur naksniņu naksniņā pele bē̦rnus midzināja BW. 20236, 2. Nach Präp.: neiešu pruojām bez triju nakšu BW. 26258. vazaņķi vazājas pa naktīm apkārt, in der Nacht. par nakti nabaga, par dienu bagāta, währendfd der Nacht (Rätsel). Nacht als Repräsentantin des Schwarzen, Finsteren: viņam mati me̦lni kâ nakts. [Zu air. in-nocht "nac nocte", alb. natε "Nacht", s. J. Schmidt KZ. XXVI, 18 und Walde Wrtb. ² 526.]

Avots: ME II, 690, 691

nezaņ̃ķis,

1) der Vielfrass, Fressack:
kas nu tādu nezaņķi piepildīs? vedējs iegāzis nezaņķi kopā LP. VI, 34;

2) der Pfuhl, das Höllenfeuer:
tevi nu gan tai nezaņķī ceps Ulpisch. [Aus nesaņķis mit dem z von vazaņķis?]

Avots: ME II, 741

‡ pàrùoza ² Saikava "pluosts, sielejs". Wohl mit uo aus va, vgl. ‡ pārvaza.

Avots: EH XIII, 215

‡ pā`rvazs ² Kaltenbr., = ‡ pãrvaza 1: satiksmei vajadzēja nuotikt vienīgi ar pārvaziem Jauns. Augšz. 34.

Avots: EH XIII, 215

pìerĩdinât, pìerīdît, abfüttern: vienam pašam nākas gŗūti tik lielu saimi pierīdināt Sassm. vēl aizve̦lkas viens vazanka uz klēti! kas gan tur viņus visus pierīdinās? Kaudz. M. 119.

Avots: ME III, 285

I pìevākt,

1) herbeischaffen
Mittel-Kurl. n. U.: pūķis pievāc labību LP. VII, 708. lai saviem tīkliem pievāktu laimi VII, 689;

2) pievākt pie malas, wegschaffen, zur Seite schaffen:
sievas pievāca atlikušuos egļu zarus pie malas Alm. Kaislību varā 61;

3) annehmen, zu sich nehmen, sich jemandes annehmen:
uogles gaŗāmgā]ējs pievāc LP. VII, 1045. pievāķ visu, kas nav piesiets; pievāķ visādus vazaņķus Nigr. pievāķa kuņu biedruos LP. VI, 729 (aus Schrunden). bērniņi! kas jūs pievāks? kas nuoslaucīs bāreņiem asaras? Latv. ļaužu nepievākta vientulīte Janš. Bārenīte 25. pievākt bē̦rnu, lai akā nekrīt, das (wegspazierte) Kind zurückbringen (dahin, wo es gesehen wird), dass es nicht in den Brunnen falle U.

Avots: ME III, 308

plukata, comm., plukats, ein Habenichts, ein Lump U., ein Zerlumpter: puisi, pulsi, plukatiņ (Var.: pluskataini, kankardanci, kankarīti, skarainīti u. a.), nenāc meitu pulciņa! meitas tevi kājām spēra, suņi draiskas dricināja BW. 20430, 5. kas nu tādam plukatam naudu aizduos? C. katram plukatam, kas uz parādu vien dzīvuo Stāsti Kraukj. kr. 7. tu plukata, tev ne˙kā nav pie dvēseles! Dond. plukats un vazaņķis Mag. II, 3, 45. - Der Pl. plukatas, Lumpen: ubags dancuo, ka plukatas le̦c gaisā Sassm. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

pussê̦du Spr., pussê̦dus Ahs., Grünh., pus˙sêdu(s), Adv., halb sitzend: meita atlaidās pussē̦du spilvenī Vēr. II, 646. vazaņķis uzcēlās pussē̦dus A. XI, 569. (viņš) mēģināja celties un bija jau pussē̦dus Janš. Dzimtene V, 205.

Avots: ME III, 434

ridât, -ãju U., Dond., ridêt, -ẽju, U., Wandsen, Rojen, tr., wegräumen, zur Seite schaffen: es sākšu tūliņ ridāt savas mantas Dond. muodinās šuo augšā, lai ridē̦tu nūju nuo kājām LP. IV, 9; ridât "ordnen, zubereiten" Nötk. Refl. -tiês,

1) ridâtiês, kramen, ordnen
Trik., Serben n. U., MSil.: tā (saimniece) ridājās savā istabā Lautb. Luomi 181;

2) ridâtiês, sich mit unangenehmen Dingen abgeben
Katzd.;

3) sich davonmachen, fortgehen ("sich packen"):
lai visi citi ridējas nuo baznīcas laukā LP. V, 156. lai tikai ridējuoties nuo durvīm nuost LP. VI, 156. visi miruoņi ridēsies pruojām VII, 233. kad vazaņķis vēl tad neridē̦tuos pruojām A. XI, 574;

4) ridâtiês, sich aufmachen, sich rüsten (zu einer Reise od. Arbeit)
Nötk. ridies žiglāk! Wandsen. Vgl. rida.

Avots: ME III, 522, 523

skrañdaîns, lumpenartig, voll Lumpen U., zerlumpt: skrandainas drēbes A. XI, 569. skrandains vazaņķis Vēr. I, 1275.

Avots: ME II, 887

svètît, -u (gew. in der Bed.

2) od. -ĩju (gew. in der Bed. 1), -ĩju,

1) segnen:
dievs druvu ir svētījis U., Gott hat das Getreidefeld gesegnet. svētīti laiki (reiche Zeiten) Stāsts Krieviņ.12. bauda, ar kuo dievs viņu svētījis (womit ihn Gott segnend bedacht hat) Aps. III, 5. ēdi, kuo dievs man svētījis! LP. III, 92. svētīts nuo visām vainām (bewahrt von allen Gebrechen) Br. 515;

2) heiligen
U.; feiern: svē̦tu dienu svētīt, den Feiertag heiligen U. vazanka cauru nedēļu tâ˙pat svētī L., dem Faulen sind alle Tage Sonntage. saulīti svētīt St., Sonnenuntergang feiern und alsdann die Arbeit aus der Hand legen. nesvē̦tu svē̦tvakaru, ne svētdieniņas BW. 31653, nu svētām Jāņa nakti 32886, 1 var, paganīšu rīta rasu (Var.: svē̦tu rītu) svētīdama 28929, 2 var. svētāma diena Etn. II, 65, ein Feiertag. kāzas svētīt LP. IV, 86;

3) scheltend belehren
Dunika: māte ilgi svētīja meitu. Refl. -tiês,

1) sich segnen (lassen):
neļaujas nuo mākslas un zinības svētīties Vēr. I, 1178;

2) sich feiern (lassen):
svē̦tki nāca svētīties BW. 33266. svētījies, svē̦ta diena, ne tu mana svētījama! 7659, 1. - Subst. svètîšana,

1) das Segnen:
svētīšanas vārdi, der Segensspruch Brasche;

2) das Feiern;
svètĩjums,

1) das einmalige Segnen, der Segen;

2) ein Heiligtum
U.; svètîtãjs,

1) wer segnet;

2) wer feiert.
Aus r. святи́ть "heiligen".

Avots: ME III, 1155

uzblandîtiês, umherschweifend, sich umhertreibend (plötzlich) erscheinen, sich einstellen: nez nuo kurienes uzblandījies šis vazanka!

Avots: ME IV, 317

uzdaũzît,

1) (wiederholt) schlagend hervorbringen, zum Vorschein bringen:
uzdauzīt punu pierē;

2) (wiederholt) schlagend, klopfend aufwecken:
saimnieks uzdauzīja gulē̦tājus;

3) auf-, losschlagen:
le̦du. Refl. -tiês, sich wohin verirren LKVv., sich herumtreibend, unverhofft erscheinen Wid.: uzdauzījies kāds vazanka.

Avots: ME IV, 323

uzdīdît,

1) "uzsùtît": kuo tu man uzdīdīji tādu vazanku uz kakla? Arrasch;

2) hinaufzerren, "uzraut": uzdīdīt kādu pe̦rsuonu uz skatuves Lubn.;

3) "lärmend aufwecken":
bē̦rnu uzdīdīt nuo miega Saikava;

4) eindressieren:
nevar viņu lē̦ti uzdīdīt Stenden.

Avots: ME IV, 325

uzgadîtiês, sich (zufällig) einfinden (perfektiv): uzgadījies te tāds vazanka Bers., Golg.

Avots: ME IV, 331

valkât, -âju, valkuôt L.,

1) hinund herziehen, -schleppen
Erlaa, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Schwanb.; zerren (z. B. von Hunden gesagt) U.: ar lielām muokām valkāja savu miesu Pas. VII, 134. viņa bē̦rnu visur valkā sev līdz A.-Schwanb. mani māte pēra pa ņātrēm valkādama (Var.: vazādama) BW. 14342 var. (ähnlich: 9341). biksi suņi plēsa pa krūmiem valkādami 11178. vilks tavus bērniņus bara malu valkā 28411. maizi valkāt, das halbgebackene Brot aus dem Ofen ziehn, mit Wasser begiessen und wieder hineinschieben N.-Bartau. "meitiņ, izvelc maizīti...!' ... "man nava vaļas maizi valkāt" Pas. V, 324 (aus Dricē̦ni). viņu bieži valkātu pa tiesām Latg. 1921, No 45, 11;

2) auch valkuot, (ein Kleidungsstück am Leibe) tragen (unbek. in Dunika und Oknist): valkāt gre̦znas drēbes. Sprw.: valkā mici, glabā vīru! Br, s. w. p. 58. valkā pate, tautu meita, savu . . . vaiņadziņu! BW. 24644. valkuo (Var.: valkā) . . . vaiņadziņu! 8511,1 var. (aus Kabillen);

3) auch valkuot, (ge)brauchen St.: valkuosim . . . radītas lietas tikuši Glück Weish. Sal. 2, 6. mēs nee̦sam šuo vaļu valkuojuši (wir haben solcher Macht nicht gebraucht) I Kor. 9, 12. kas šuo pasauli valkuo, ka tie tuo velti nevalkuo (die dieser Welt brauchen, dass sie derselben nicht missbrauchen) 7, 31. dieva vārdu velti valkuodami II Kor. 4, 2. ticību mutē valkāt Klaust. 63. valkādams tē̦va balsi J. Kļaviņš. grāmatiņu sākuši valkāt . . . skuolās Kronv. 22. Refl. -tiês,

1) sich ziehen, sich schleppen; sich herumtreiben, sich herumschleppen
U., Spr., Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: ievelc virvi ragavās, lai nevalkājas pa sniegu! Vīt. bikšu staras pa zemi valkājas Schwanb. čūskas uz lietu valkājas KatrE. valkājas kai deviņas dienas neēdis Birk. Sakāmv. 128. ķēniņš iet un valkājas pa mežu Pas. III, 459 (aus Asūne). valkāties par kapsē̦tu VI, 361. ka jūs te valkājaties ap manu pili? IV, 163 (Infl.). ta ta nu ubagi valkājas! U. kuo nu valkājies man visur pakaļ! Oknist. valkājas aplīk kai nuosprādzis suns Zvirgzdine. dēļ vienas guotiņas vajag sevkuŗu dienu ganam valkāties ebenda. čigāns mani pataisīja pa pasauli valkādamies Ulanowska Lotysze 52. kuo var zināt? - valkājas visādi cilvē̦ki Jauns. M. dz. 178. kaza pa aparu valkajās BW. 21248, 3. lai dievs duod bagātiem ar vutīm valkāties (Var.: vazāties) 8998, 2 var.;

2) "?": laid tad valkājas pats savu nelaimi Manz. Post. I, 81. kad, māsiņa, jauna biji, visi tevi bildinaja; valkājies nu, māsiņa, kāda kleņģa dabūjusi! BW. 22943;

3) einander ziehen, schleppen:
pate dieva dāvaniņa cita citu valkājās (Var.: vazajās): zirdziņš vilka ecēšiņu, ecēšiņa labībiņu BW. 28087;

4) sich tragen
(lassen [von Kleidern]): drēbes labi valkājas C., PS., Vit. u. a., die Kleider sind dauerhaft, halten lange vor. Subst. val˜kâšana,

1) das Hin- und Herziehen, -schleppen, -zerren;

2) das Tragen (von Kleidern);
val˜kâšanâs, das Sichziehen, Sichschleppen, Sichherumtreiben; val˜kâtãjs,

1) wer hin und her zieht, schleppt, zerrt;

2) wer (Kleider am Leibe) trägt:
zināj[u] savu arājiņu smalku kre̦klu valkātāju BW. 7037;

3) wer (ge)braucht:
dieva vārdu veltīgi valkātāji Kaudz. M. 56; val˜kâtãjiês, wer sich herumschleppt. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 456

vazāklis,

1) s. vazaklis;

2) ein unnützer Gegenstand, der hin und her geschleppt wird
Nötk.

Avots: ME IV, 488

vazāknis,

1) s. vazaklis;

2) was weggeworfen und verschleppt wird
Nötk. (mit â ).

Avots: ME IV, 488

vazika U., vazinka U., comm., = vazanka">vazanka; aus dem Oberland wird vazinka mit der Bed. "Schererei" mitgeteilt: man ar viņu bija tāda vazinka (vazāšanās) pa tiesām.

Avots: ME IV, 488

važma N.-Peb. "= vazanka">vazanka".

Avots: ME IV, 489

*ve̦zaunieks (erscmossen aus ostle. vazaunīks), dec Blumentopf: lai nuoraun (sc.: puķi) un . . . lai iesēdina *ve̦zaunieka Pas. IV, 189 (aus Lixna), Dweeten.

Avots: ME IV, 546

viņpasaũle,

1) das Jenseits (im Gegensatz zum Irdischen, Zeitlichen);

2) ein entfernter, unbekannter Ort, ein solches
Land: diez nuo kādas viņpasaules tāds vazaņķis te atkūlies! Frauenb.

Avots: ME IV, 601

zalanka, comm., ein Faulpelz, Tagedieb (mit añ ) Smilt.; ein Lostreiber Serben n. U., ein Herumtreiber (mit aņ ) Smilt. Vgl. (zur Bildung) vazanka.

Avots: ME IV, 683

zalaņ̃ķis Frauenb., (mit àņ ) Weissenstein, ein Faulpelz: tas ir tīrais zalaņķis! Weissenstein. Vgl. (zur Bildung) vazaņķis.

Avots: ME IV, 683