Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vedējmāte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vedējmāte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vedējmāte
vedẽjmãte, eine Frau, von der ein Taufkind resp. die Braut zur Kirche geführt wird: kad pārbrauca nuo baznīcas, tad vedējmāte... attaisīja bē̦rnam kājas nuo stūķa vaļā BW. I, S. 180. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. v. J. 1903, S. 53.
Avots: ME IV, 520
Avots: ME IV, 520
Šķirkļa skaidrojumā (8)
dižvedējene
guldināt
gùldinât [li. guldinti], gùldît, -u, -ĩju (li. guldýti), tr.,
1) schlafen legen, niederlegen, betten:
es jūs ar˙vienu e̦smu guldinājis, guldīšu arī tagad LP. VI, 179. māte savu laisku meitu padzirnē guldināja BW. 7949. pirmuo nakti tautietis mani uz ruociņas guldināja BW. 23048, 3. tapsi guldīts savā kapā II Kön. 22, 20;
1) schlafen, rasten lassen:
svešas mātes raibuliņas kalniņā guldināju BW. 28973, 1. ganīs tautu miglacīte, silmalā guldīdama 29006;
3) (guldît) term. techn. für das Betten des Brautpaares:
ap pusnakti nuovadīja jaunuo pāri uz guļu, guldīja BW. III, 1, 8. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. I, 53.
4) anlegen:
naudu bankā. Refl. -tiês, sich legen, lagern: dziļas plaisas guldinās viņu starpā Pūrs III, 90. [kur tu gadījies pusdienā Glück Das hohe Lied 1, 7]. guldîts, Part. pass., niedergelegt, gebettet: guldīts brandvīns, siers = guldāms br., s., der Branntwein, der Käse, der den Gästen für das Betten der Braut ausgeteilt wird BW. 25088, III, 1, 44: šī izdala pa gabalam guldīta siera BW. III, 1, 98. [guldīti brunči, gefaltete Weiberröcke Biel. n. U.]
Kļūdu labojums:
2) schlafen, rasten lassen = liegen machen
nuovadīja = pavadīja
Avots: ME I, 676
1) schlafen legen, niederlegen, betten:
es jūs ar˙vienu e̦smu guldinājis, guldīšu arī tagad LP. VI, 179. māte savu laisku meitu padzirnē guldināja BW. 7949. pirmuo nakti tautietis mani uz ruociņas guldināja BW. 23048, 3. tapsi guldīts savā kapā II Kön. 22, 20;
1) schlafen, rasten lassen:
svešas mātes raibuliņas kalniņā guldināju BW. 28973, 1. ganīs tautu miglacīte, silmalā guldīdama 29006;
3) (guldît) term. techn. für das Betten des Brautpaares:
ap pusnakti nuovadīja jaunuo pāri uz guļu, guldīja BW. III, 1, 8. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. I, 53.
4) anlegen:
naudu bankā. Refl. -tiês, sich legen, lagern: dziļas plaisas guldinās viņu starpā Pūrs III, 90. [kur tu gadījies pusdienā Glück Das hohe Lied 1, 7]. guldîts, Part. pass., niedergelegt, gebettet: guldīts brandvīns, siers = guldāms br., s., der Branntwein, der Käse, der den Gästen für das Betten der Braut ausgeteilt wird BW. 25088, III, 1, 44: šī izdala pa gabalam guldīta siera BW. III, 1, 98. [guldīti brunči, gefaltete Weiberröcke Biel. n. U.]
Kļūdu labojums:
2) schlafen, rasten lassen = liegen machen
nuovadīja = pavadīja
Avots: ME I, 676
mičot
mičuôt, der jungen Ehefrau auf der Hochzeit die Haube aufsetzen: pēc pirmās maltītes ve̦d brūti uz klēti, kur mičuotāju māte viņu mičuo BW. III, 1, 12. mičuojamais galds, ein mit Speisen und Getränken besetzter Tisch, an dem das junge Paar vor der Aufsetzung der Haube sitzt. mičuojamā maltīte, das Mahl, welches nach der Aufsetzung der Haube abgehalten wird: pēc mičuošanas vedējmāte (mičuotāja) izdalīja mičuojamuo maltīti. pa+priekš deva jaunajam pārim, tad citiem ēdienus un dzērienus nuo mičuojamā galda BW. III, 1, 11. Die bei diesem Mahle genossenen Speisen und Getränke heissen mičuojamā (RKr. XVI, 186). od. mičuota (BW. 24832) maize, mičuojamais (RKr. XVI, 186) od. mičuots (BW. 24831) brandvīns, mičuota karaša BW. III, 1, 62, mičuots siers BW. 24832 var. u. s. w. - Subst. mičuôtãjs, f. mičuôtãja, diejenige Person, welche der jungen Frau die Haube aufsetzt; mičuôšana, das Aufsetzen der Haube; mičuošanas deja, ein Tanz, welcher nach dem Aufzsetzen der Haube getanzt wird.
Avots: ME II, 623
Avots: ME II, 623
svāča
vakaraine
vakaraine: "vedējmāte" Līvāni; v. piena prasa BW. 19386. vedējīša kâ spuolīte gruozījās; v. nevarēja savu gūžu kustināt Tdz. 44180.
Avots: EH II, 750
Avots: EH II, 750
vakarvista
vakarvista, vakara vista BW. III, 1, S. 47, = vakaraine: vakarvista (Var.: vedējmāte) Lielījās, skaistu mici uzlikuse BW. 24688, 1.
Avots: ME IV, 449
Avots: ME IV, 449
vedējīša
vedējīša Prl. n. FBR. VI, 94, BW. 17101; 21471; 34621 var., = vedējmāte (?): vedējs ar vedējīšu (vai nu brūtgāna brālis ar savu sievu vai brūtgāna māsa ar savu vīru; ja šuo nebija, tad tālāki radenieki) BW. III, 1, S. 26. nuo citiem vedējiem juo vairāk ievē̦ruojama vedējīša, kam laba, veicīga valuoda 20. sūtiet mani vedējuos! es būš[u] laba vedējīša BW. 16177. tāda bija vedējīša, tāda bija ve̦damā 22841.
Avots: ME IV, 520
Avots: ME IV, 520