Paplašinātā meklēšana

izvèicîgs, gewandt, geschickt: izveicīgs cilvē̦ks. izveicīga man gaitiņa BW. 17317. izveicīga valuodiņa 9632. piesauca visādus darbus, lai bē̦rns darbuos izveicīgs BW. I, 177. palīgi zin paši diezgan izveicīgi rīkuoties LP. I, 162.

Avots: ME I, 826

ne-izvèicîgs, ungeschickt, unwandt: viņš bija kluss, pat neizveicīgs JR. VII, 29.

Avots: ME II, 716

‡ nepieveicīgs, unpassend, unziemlich: nepieveicīgā izturēšanās Janš. Līgava II, 375.

Avots: EH II, 17

[nesaveicîgs, nicht zusammenpassend, nicht zueinander passend: cik nesaveicīgs pāris! Janš. Dzimtene V, 98.]

Avots: ME II, 732

[neveicīgs L., ungedeihlich.]

Avots: ME II, 739

pìeveicîgs, passend, geeignet: kâ jums nepietrūkst ik˙katram tâ kaut kuo pieveicīgu uzteikt? Janš. Dzimtene ² III, 269.

Avots: ME III, 309

saveicîgs, (zusammen)passend: pēc izskata visai saveicīgs pāris Janš. Dzimtene ² III, 160.

Avots: ME III, 784

tveicîgs, schwül, heiss Wid.: gaiss bij stipri tveicīgs LA: tveicīgās dienās MWM. VI, 633. nakts bij silti tveicīga A. Brigader Daugava I, S. 303 (ähnlich: R. Sk. II, 247). tuvāk zemes tveicīgam siltumam R. Sk. II, 107. tveicīgs spē̦ks vilka Līrumu tuvāk pie jaunavas Veselis Saules kapsēta 19.

Avots: ME IV, 290

vèicîgs: auch (mit eî ² ) Adiamünde,

1): kuŗai ... darbi veicīgi Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 40. nakts bija tumša, tumsības darbiem visai veicīga II ⁵ , 31;

2): auch (mit eî ² ) Orellen, (mit èi ² ) Saikava, Sonnaxt; veicīga savā suolī Azand. 22. veicīgi nuoceļ kučieri nuo zirga Pas. XII, 59. veîcîgi ² iet AP.

Avots: EH II, 768

vèicîgs (li. veikingas "tätig, fleissig") C.,

1) gedeihlich, erfolgreich
St., U.: tika uzme̦sti pinekļi viņu veicīgajām gaitām vispārības labā A. Brigader Daugava I, 690;

2) geschickt, gewandt; schnell:
ar veicīgu ķērienu Liev. Brez. un Hav. 239. veicīgi jāiet pruojām Ramkau. veicīgi nuoģērbies LP. VI, 678. dumais... veicīgi, veicīgi kurvi ruokā un gājis ebenda. tās veicīgi, veicīgi atkal uz pili VII, 614. viņš... ņēma ceļu veicīgi turp Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 35. dīrāsim veicīgi ādu Upīte Medn. laiki. veicīga mēle Etn. I, 116, eine beredte Zunge St., U.

Avots: ME IV, 522

àuns, [avins BW. 11587], ave̦ns (li. ãvinas, apr. awins, aksl. ovьnъ; zu avs), Demin.. aũnelis FBR. III, 42], aunelītis BW. 32760, 2,

1) der Widder, Schafbock:
Sprw. aunam piedzime jē̦rs bez pakaļas kājām! O des Wunders! Spottender Ausruf, wenn etwas gar Wunderbares erzählt wird. nuogaidīsi kā aunam jē̦ru, du wirst vergeblich warten. kas tuo ņems par aunu, kas nav jē̦ra lielumā;

2) Zeichen des Tierkreises:
auna dienā dzimušais bē̦rns e̦suot neveicīgs kā auns BW. I, S, 177;

3) auna galviņa, aungalviņa Karls., auna kumoss, Trollblume (Trollius europaeus)
RKr. II, 79; III, 73. Nach Peņģ. auna galva, Sparossia crispa Fr. (ein Pilz).

Avots: ME I, 225

[knibaslis Wessen "neveicīgs". Wohl ein Substantiv.]

Avots: ME II, 245

‡ lebijàss ² Saikava,

1) "nepraša, neizveicīgs cilvē̦ks; gaŗš cilvē̦ks":

2) "eine zum Pflanzen bestimmte Kartoffel"
(?).

Avots: EH I, 730

‡ luša Dond., Wandsen "gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 763

I mermeklis,

1) auch mermelis, der Tölpel, Plumpsack:
[tu nuobaruojies kâ mermeklis ("resnis, neveiklis") Wessen; mermeklis"ķildīgs, neizveicīgs cilvē̦ks, [l´empis" Sauken, Memelshof, Daudsewa;

2) mer̃meklis (?) Nötk. "jem., der sich anstellt, als ob er arbeite, in Wahreit aber nur faulenzt und andere stört.]

Avots: ME II, 602

muĩdrs: "gudrs, izveicīgs" Ronneb.; "mundrs, jautrs, žirgts" Salis; "slaiks [vgl. smuidrs!]; čakls" (mit ùi ² ) Sauken; "flink" (mit ui ) Aahof.

Avots: EH I, 829

nuôbĩlis ² : "kluss, neîzveicīgs cilvē̦ks, kas staigā galvu nuodūris" Alschw.

Avots: EH II, 32

sadukt: "3" ME. III, 616 zu verbessem in "3)"; saducis ("tveicīgs") laiks Grenzh. n. FBR. XII, 24.

Avots: EH XVI, 404

I skrajš: "izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs" Frauenb.: skraja sieva.

Avots: EH II, 506

šļaumasts (mit hochle. a aus e̦?) "slinks un neizveicīgs" Sessw.

Avots: ME IV, 67

‡ spraûna ² NB., comm. "mundrs, izveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 557

‡ ter̂le Kaltenbr. "ļurba; gļē̦vulīgs, nuolaidīgs, neizveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 676

I vīzîgs,

1) schwietig
U., Sessw., (mit ĩ ) Frauenb., Wolm.; stolz U., Ekau, Fehteln, N.-Bewershof,N.-Peb., (mit ĩ ) Adiamünde, AP., Drosth., Wolm., (mit ì ) Lennew., Selsau, Sessw., eingebildet (mit ĩ ) C., (mit ì ² ) Selsau, Vīt., aufgeblasen Vīt.; "îznesīgs" (mit ĩ ) MSil.; "kārtīgs" Misshof; "izveicīgs" Seltingshof, (mit ĩ ) AP.; sonderbar Mag. IV, 2, 155, U., (mit ĩ ) MSil.: vīzīgs puîsis ceļu gāja vīzīg[i] gūžas guorīdams BW. 12997. vīzīgs (Var.: vēlīgs, staltīgs, dîže̦ns) puîsis ceļu gāja 9471, 1. vīzīgie tē̦vu dē̦li 9813, 1. vīzīgs auga uozuotiņš vīzīgām lapîņām 10943. vīzīgs auga uozuolinš vīzīgā kalniņā 2801. tam tik ir vīzīgs de̦guns! Hagensberg. viņš ir tik vīzīgs, ka uz˙reiz netiec gudrs, kas viņš īsti ir par putnu Vīt. iznesīgi, vīzīgi studenti Seibolt. aizbāz... savu vīzīguo de̦gunu aiz juostas! Daugava I,1195;

2) vīzīgs runā, auslachend,ironisch
C., (mit ĩ ) Kolzen, Nötk. putniņš vīzīgi atbildēja R.Kam. 204. viņš tāds vien vīzīgs, it kâ pārgudrs, vai citus pārsmietu un piezuobuotu P.W.Šis ar mani tiesāties? 2. In der Bed. 2 zu vīzêt

III; in der Bed. 1 wohl zu vīze

II, vgl. estn. wīz< "Weise, Art, Sitte, Aufführung, Betragen",
wīzakas "gesittet, anständig, manierlich, anstellig, gewandt".

Avots: ME IV, 651

‡ žipka "?": kāds lielāks ž. pats aiz kalna strādāja N. Kalninš, Kūleņu metēji 14; "izveicīgs blēdis" Heidenfeld.

Avots: EH II, 819