Paplašinātā meklēšana

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

divveidîgs ,* dimorph.

Avots: ME I, 473

jùmtveidîgs ,* dachartig: jumtveidīga aste Konv. ² 892.

Avots: ME II, 119

kal˜tveidîgs ,* meisselförmig MWM. VI, 66.

Avots: ME II, 146

kamuolveidîgs ,* knäuelförmig.

Avots: ME II, 153

katlveidîgs ,* kesselförmig.

Avots: ME II, 171

ķe̦karveĩdîgs ,* traubenförmig.

Avots: ME II, 361

kùokveĩdîgs ,* holzartig, holzförmig Kronw.

Avots: ME II, 343

uôgveidîgs, beerenförmig, in Art einer Beere Wid.

Avots: ME IV, 414

uõlveĩdîgs,* eiförmig: uolveidīgas sē̦klas Konv. ² 1789.

Avots: ME IV, 418

pakavveidîgs, hufeisenförmig: pakavveidīgas saktas Konv. ² 688.

Avots: ME III, 42

pẽrļveĩdîgs, Perlen ähnlich: pērļveidīgās lāses MWM. VI, 809.

Avots: ME III, 209

pirkstveĩdîgs,* fingerfbnnig: pirkstveidīgas lapas J. R. VII, 6.

Avots: ME III, 224

pum̃purveĩdîgs,* knospenartig, knospenförmig: pumpurveidīgi tārpu luocekļi MWM. VI, 108.

Avots: ME III, 412

pusriņ̃ķveĩdîgs* Konv. ² 1776, hatbkreisförmig.

Avots: ME III, 433

ragveĩdîgs* Konv. ² 2122, hornartig, hornförmig

Avots: ME III, 467

riẽkstveĩdîgs,* riẽkstveĩda (gen. s.), nussartig: riekstveidīgs kauliņu auglis Konv. ² 1789.

Avots: ME III, 545

riteņveĩdîgs,* radartig, radförmig: r. vilnas sagriezums.

Avots: ME III, 533

savveidîgs,* eigenartig, originell: savveidīgām individuālitātēm Vēr. II, 1125.

Avots: ME III, 794

sē̦rgveidîgs; seuchenartig: sē̦rgveidîga slimība Konv. ² 746.

Avots: ME III, 828

sĩpuolveĩdîgs,* zwiebelartig, -förmig Konv. ² 1983.

Avots: ME III, 855

sir̂dveĩdîgs,* sir̂dsveĩda (gen. s.), herzförmig.

Avots: ME III, 845

sĩrupveĩdîgs,* syrupartig Stari I, 65.

Avots: ME III, 855

skrũvveidîgs,* schraubenartig Konv ² 1697.

Avots: ME III, 900

spuoguļveĩdîgs,* spiegelartig Stari II, 543.

Avots: ME III, 1035

‡ strēlveidîgs "?": strēlveidīgām, zaļām lapiņām Janš. Dzimtene II, 78.

Avots: EH II, 587

sukveidîgs,* bürstenförmig, hechelförmig: smalki, sukveidīgi zuobi Konv.2 3553.

Avots: ME III, 1119

tā`rpveidîgs* Konv. ² 4103, wurmförmig.

Avots: ME IV, 150

tàukveidîgs,* fettartig, fetiförmig: taukveidīga kārtiņa MWM. IX, 903.

Avots: ME IV, 138

teltveidîgs,* zeltartig: jurta - teltveidīgs, viegti uzstādāms dzīvuoklis Konv. 1519.

Avots: ME IV, 160

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522

viênveidîgs,* einförmig Rainis Zelta zir. 97.

Avots: ME IV, 668

zãģveĩdîgs,* sägenartig: zāģveidīgi izruobuots snuķis R.Kam. 190.

Avots: ME IV, 695

‡ grùnde ² , ein ziemlich breiter eiserner Ring, der zwecks grösserer Hallbarkeit auf den Stiel eines Pfriems, eines Dolchmessers, eines Meissels u, drgl. aufgetrieben wird; "gre̦dze̦nveidīgs dzelzs riņķis apaļām malām", ein Spiralring (?) Auleja; grundes taidas iesarkanas. taî kaî saritinātas. - i[r] viens gals re̦dzas, i[r] uotrs. grundes ne̦sava, kab ruokas netirptu. Wohl aus dem Ostli. (wo an> un); vgl. schriftli. grandis "Ring".

Avots: EH I, 411

īgarnis, ein Heunetz, ein netzartiger Sack, liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu Rutzau n. Etn. I, 138.

Avots: ME I, 834

II kašelis, auch kašele, ein netzartiger Sack, z. B. zum Aufbewahren von Heu auf der Reise U. kašelis - nuo auklām tīkla veidā pīts maisveidīgs siena iebāžamais, kuo sienu paņemt uz ceļu līdz Ober - Kurl., Infl., In Livl. dafür ķīpa. piekusušam zirģelim viņš nuosvieda priekšā siena kašeles Kat. kal. 109. kašel(i)s, lederne Tasche, Betteltasche St. [Nebst li. kašẽlė "Kober, карман"] aus r. кошéль "Heukorb, Brotsack". [Wohl auf Grund des deminutivisch aussehenden kašele ein kaša L., St., U. "ķeša" entstanden.]

Avots: ME II, 170

lê̦ps, [schwächlich Warkh.]; plump, ungeschickt im Gehen Mar. n. RKr. XV, 125. [lēps "neveidīgs, neveiklis, mīkstulis" Wessen]; vgl. lê̦pa II.

Avots: ME II, 461

ritenis, rite̦ns U., auch ritiņš U., Demin. auch ritentiņš,

1) das Rad am Wagen:
dandžu od. luoku ritenis, das Bügelrad, gabalu ritenis, das Felgenrad Bielenstein Holzb. 543. vadmalas riteņi, unbeschlagene Wagenräder, die man früher an Arbeitswagen hatte Matkuln. Sprw.: ritens rumbā, aukla vaļā. juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej. kâ piektais ritenis, wie ein fünftes Rad, d. h. unnütz (von einem ungebetenen Gast, einem ohne Grund Anwesenden etc.). dauzās kâ piektais ritens pie ratiem Etn. IV, 42. kuļas kâ piektais ritens. tas jau visur kâ piektais ritens, - kaut i[r] nuogalēm, taču viņam jābāžas pulkā! viņš negribēja būt lieks, piektais ritenis Apsk. v. J. 1905, S. 547;

2) das Spinnrad
U.: ai riteni, ritentiņ (ratenīti, ratenīti), tu man kaunu padarīji,... tu snuoriņu zemē meti BW. 7018 var, es riteņu (Var.: ritiņa) dreimanītis 27399;

3) etwas Radförmiges od. rund Zusammengeroiltes:
tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī (Var.: ritulā, gre̦dze̦nā) BW. 21827. ritenī griezties, sich in die Runde drehen, wirbeln, durcheinanderwirbeln: samāvuos trejus brunčus, apgriežuos ritenī BW. 24119. kad es kūru, tad man dega (sc.: uguntiņš), ritenē (für ritenī) griezdamies 6870. sniga sniegs, lija lietus ritenē griezdamies 18159, 1. galva sāk riteņus mest, es geht rundum, wie ein Rad im Kopfe U. - ritenis - pavedienā sataisīta, bet vēl dzijā nesavē̦rpta vilna, vilnas riteņveidīgs sagriezums Salisb. - ceļa rite̦ns (plur. ceļu ritiņi L.) U., die Kniescheibe; lūku rite̦ns U., eine Rolie Bast; saules ritens A. XX, 404, die Sonnenscheibe; vaska ritenis,

a) eine Scheibe Wachs:
māmiņa ielikusi pūrā vaska ritēniņu (Var.: ritentiņu, ritenīti, rituliņu, ritulīti) BW. 7579, 1 var. es satiku bit[i] ar vaska ritentiņu (Var.: ritenīti, rituliņu) 13387, 2 var.;

b) als Kosename:
brālīt, vasku ritentiņ! BW. 13646, 17;

4) in genitivischen Verbindungen: riteņa ce̦pure Apsk. v. J. 1903, S. 624, eine Art runder Hut;
riteņa ķe̦kars Karls., die Wickeltraube. Nebst li. ritinis "eine Rolle" zu rist II.

Avots: ME III, 532

‡ trûle Kaltenbr. "sūnveidīgs kūdras u. c. sagulums purvuos".

Avots: EH II, 700