kvelme
kvelme, die Glut: tam izdziest nakts kvelmēs Akur. [saules kvèlme Austriņš Naidnieki 24.]
Avots: ME II, 352
Avots: ME II, 352
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'velme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'velme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
svelme
svel˜me: auch AP., Ramkau, Zögenhof, (mit èl ) N.-Peb., (mit èl 2 ) Bers., Fehteln, Heidenfeld, Kalz.; starke Hitze Frauenb., Seyershof, Siuxt (in Siuxt auch: grosse Kälte), (mit èl 2 ) Warkl.; "brennende Stoffe, die bei einem Feuerschaden in die Luft steigen" (mit el ) Lixna; "apde̦gums" (mit èl 2 ) Auleja, Saikava: s. (mit èl 2 ) smird sētiņā Zemzare Lejasc. 125. svèlmju 2 (= sviluma, de̦guma) smaka Lubn. svèlmes 2 smird Auleja. kad cūku apsvilina, svelmes nuoskut ebenda.
Avots: EH II, 614
Avots: EH II, 614
svelme
svel˜me (li. svelmė "svelme" Miežinis) Bl., Bauske, Bershof, C., Doblen, Dunika, PlKur., Līn., PS., Widdrisch, Wolm., svèlme 2 Kl., Prl., Saikava, Golg., svelme Saikava, Sessw., svelme 2 lw., die Glut (von Kohlen U.), Mor., Annenburg, Saikava; Dampf von Gesengtem U.; in die Höhe steigender Dampf U.; Lohe Bergm.; Plur. svelmes, Versengtes Saikava, die Kohlen von brennendem Stroh, Blättern usw., die beim Brennen in die Luft steigen Selb.: uguns liesmas rugājus aprij, un... svelme... pe̦lus maitā Glück Jesaias 5, 24, krāsns priekšā svelme Saikava. nestāvi tik tuvu pie guns, ķers vēl svelme un aizdegsies! ebenda. saules karsta svelme tâ ir dedzina šuodien ebenda. pusdienas svelmē Vēr. II, 131. vēji saceļ vasarā sausu svelmi Konv. 2 4006. vējš dzina... svelmi acīs LP. VI, 510. nevar dūmu svelmi paciest 978. dūmi kūpa, svelme nāca linājā (Var.: svelmes nāca smirdē̦damas) BW. 28487. kad tik vējš nene̦stu svelmes uz mājām virsū! Selb. kad cūkai se̦ri nuosvilināti, tad jāapkasa svelmes Saikava. - svelmi uzduot, prügeln U. Zu svelt I.
Avots: ME III, 1148, 1149
Avots: ME III, 1148, 1149
švelme
švelme: Glut, Hitze (mit el˜) Schrunden: šuodien ir gan š. (vom Wetter); "spēcīga, strauja liesma" Memelshof: cik karsta š. nuo egles zariem!
Avots: EH II, 661
Avots: EH II, 661
švelme
velme
velme
I velme,
1) vel˜me PS., velˆme Kaltenbrunn, das Gewölbe
Kurl. und Lems. n. U., Bewern: apbrīnuoju lieluos stabus un dižuo velmi A. v. J. 1892, S. 312. bēdz nuo pekles velmes! Zvirgzdes I, 122;
2) ein erhöhter Morast;
3) der Speckhals (beim Pferde)
St., U. Dissimiliert aus velve ?
Avots: ME IV, 531
1) vel˜me PS., velˆme Kaltenbrunn, das Gewölbe
Kurl. und Lems. n. U., Bewern: apbrīnuoju lieluos stabus un dižuo velmi A. v. J. 1892, S. 312. bēdz nuo pekles velmes! Zvirgzdes I, 122;
2) ein erhöhter Morast;
3) der Speckhals (beim Pferde)
St., U. Dissimiliert aus velve ?
Avots: ME IV, 531
velme
Šķirkļa skaidrojumā (9)
apņemt
apņemt, auch apnemt, apjemt, tr.,
1) umnehmen:
drānu ap ple̦ciem; apņemi zirgam pinekli divreiz ap kāju;
2) umfassen, umschliessen, umgeben, umhüllen:
salīcis, sakucis apņe̦m visu tīrumu RKr. VII, 108. ieleja bij apņe̦mta ar kuplu mežu Kaudz. M. elles saitas mani apņēma II Sam. 22, 6; it kā migla apnē̦muse acis un prātu Aps. silta vakara krē̦sla apnē̦muse pilsē̦tu Vēr. I, 1155;
3) umfassend ergreifen, umstellen:
svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286; ļaudis apņē̦muši manu skaistu augumiņu BW. 8900;
4) umfassend die Besinnung rauben, berauschen, betäuben:
stiprs alus, dvinga apņe̦m galvu Etn. II, 56;
5) ein Weib nehmen, heiraten:
apņems mani ciema puiši BW. 9915; häufig mit dem Zusatz par sievu: kungs baltvaidzīti apņe̦m par sievu LP. IV, 31. Refl. -tiês,
1) sich etw. umnehmen:
apņemies vaŗa ķēdes BW. 15227;
2) einen Plan fassen, beabsichtigen, sich vornehmen, sich anheischig machen:
lācis ieraudzīja arāju un apņēmās tuo ar visu zirgu apēst Etn. III, 14. druosenieks apņēmās aitas vaktēt LP. VI, 291;
3) sich vornehmend geloben:
priekš dieviņa apņēmuos, nuoskumuši nedzīvuot BW. 96. es nupat tuo sevī e̦smu apņē̦musēs Vēr. I, 1092;
4) die Rolle jem. übernehmen, sich verdingen als
(par): Sprw. kad par zirgu esi apņēmies, tad ej, kamē̦r sprāgsti;
5) sich verheiraten;
apņemšanās, apņē̦mums, der Vorsatz, der Entschluss: neatlaisties nuo savas apņemšanās; viņa pie sava apņē̦muma cieti turas Etn. III, 16; apņē̦mumuos neizpildīt Etn. III, 96.
Avots: ME I, 110
1) umnehmen:
drānu ap ple̦ciem; apņemi zirgam pinekli divreiz ap kāju;
2) umfassen, umschliessen, umgeben, umhüllen:
salīcis, sakucis apņe̦m visu tīrumu RKr. VII, 108. ieleja bij apņe̦mta ar kuplu mežu Kaudz. M. elles saitas mani apņēma II Sam. 22, 6; it kā migla apnē̦muse acis un prātu Aps. silta vakara krē̦sla apnē̦muse pilsē̦tu Vēr. I, 1155;
3) umfassend ergreifen, umstellen:
svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286; ļaudis apņē̦muši manu skaistu augumiņu BW. 8900;
4) umfassend die Besinnung rauben, berauschen, betäuben:
stiprs alus, dvinga apņe̦m galvu Etn. II, 56;
5) ein Weib nehmen, heiraten:
apņems mani ciema puiši BW. 9915; häufig mit dem Zusatz par sievu: kungs baltvaidzīti apņe̦m par sievu LP. IV, 31. Refl. -tiês,
1) sich etw. umnehmen:
apņemies vaŗa ķēdes BW. 15227;
2) einen Plan fassen, beabsichtigen, sich vornehmen, sich anheischig machen:
lācis ieraudzīja arāju un apņēmās tuo ar visu zirgu apēst Etn. III, 14. druosenieks apņēmās aitas vaktēt LP. VI, 291;
3) sich vornehmend geloben:
priekš dieviņa apņēmuos, nuoskumuši nedzīvuot BW. 96. es nupat tuo sevī e̦smu apņē̦musēs Vēr. I, 1092;
4) die Rolle jem. übernehmen, sich verdingen als
(par): Sprw. kad par zirgu esi apņēmies, tad ej, kamē̦r sprāgsti;
5) sich verheiraten;
apņemšanās, apņē̦mums, der Vorsatz, der Entschluss: neatlaisties nuo savas apņemšanās; viņa pie sava apņē̦muma cieti turas Etn. III, 16; apņē̦mumuos neizpildīt Etn. III, 96.
Avots: ME I, 110
Mārša
Mãrša [Ruj.], Māršava, Demin. Maršaviņa, auch Māršieviņa BW. 26192 var., Māršaliņa 29161, Schutzgöttin der Kühe: ai, mīļā Māršaviņa, svētī manas raibaliņas, duodi pienu, duodi sieru, duodi labu ganu zemi! BW. 29610. man, Māršava, simts telīšu 29174. liela guovu Mārša lielas guovis audzējuse BW. 29173. [Mārša beruht wohl (nach Dr. J. Velme) auf dem Genitiv Mãrš (aus Mãŗas) in der Verbindung Mārš - diena Ruj. < Māŗas - diena; vgl. Mãŗa.]
Avots: ME II, 585
Avots: ME II, 585
rogs
ruogs (für *ruoks?), der Feuerherd (nicht gebräuchlich") U.: mēs sēdējām pie ruoga MWM. VI, 162. kas senču dievu ruogam tuvuojies U. b. 93, 32. manu ruogu, kuŗa svelmes dēļ tu mani skaudi Rainis. Auf mnd. rôk "Rauch, Herd" beruhend? In den Belegstellen dürfte ruogs aus U. entnommen sein.
Avots: ME III, 578
Avots: ME III, 578
sauldiena
svaigs
svaigs, frisch Pas. IV, 543: svaigi augļi Konv. 2 231. vajaguot svaigas... gaļas Etn. III, 128. svaigs gaiss Kīmija 11. rīta svaigā e̦lpa Vēr. II, 565. es svaigi izturuos JlgRKr. V, 157. Subst. svaigums, die Frische: runāja nuo svaiguma un jaunības Balt. Vēstn. 1904, No 31, dārza svaigums Vēr. II, 546. pirmā svaigumā Apskats 1903, S. 225. Zu urslav. * svěžь "frisch", wenn dies le. Wort ererbt ist. Aber in alten Texten fehlt es, und auch in der lebendigen und unbeeinilussten Volkssprache ist es nirgends ermittelt, abwohl nach P. Schmidts Mitteilung J. Velme es von einer alten Frau gehört (und darauf in die Schriftsprache eingeführt) habe.
Avots: ME III, 1141
Avots: ME III, 1141
svēle
svèle 2 Kreuzb., die Glut Bers.: svēle un svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286. Valdis pilns straujas, kaislīgas svēles Apsk. v. J. 1903, S. 432. saules, krāsns svēle Bers. Zu svelt I.
Avots: ME III, 1153
Avots: ME III, 1153
svelt
I svelˆt 2 Bl. (li. svelti "schwelen"), sveļu, svēlu, tr., intr., sengen St., U.; glühen: svelme sveļ Asp. R. IV, 79. līksme de̦g un sveļ Rainis Tie kas neaizmirst 69. ar... guntiņām sveļ Skalbe. Nebst svilt, svals, svelme, svēle zu gr. έ'λη "Sonnenwärme", ae. swelan "langsam verbrennen", mnd. swalm "Qualm, Dunst", ae. swol "Hitze", nd. swōl "chwül" u. a., s. Persson Beitr. 579, Walde Vrgl. Wrtb. II, 531 f., Solmsen Untersuch. 196.
Avots: ME III, 1149
Avots: ME III, 1149
verst
*verst: avuotiņi miglu verda (Var.: meta, laida, cēla) vakarā BW. 12467, krāsns svelme viņam ... verda pretim Blaum. Raksti III 6 (1939), 181. dūmu mākuonis verda augšup 197. pīpīte verda milzīgus dūmu makuoņus Rīg. Av. Das prt. verda dürfte zum prs. ve̦rd (inf. virt) neugebildet sein.
Avots: EH II, 772
Avots: EH II, 772