III vẽ̦za Nigr., die Menge; eine lange Reihe (von Kühen, Pferden Nieder-Kurl.); eine (mit Menschen) überfüllte Fuhre
("tāds ve̦zums cilvē̦ku, ka viens uotram gan˙drīz uz galvas sēž") Kurs. (mit
ê̦ 2 ):
garā jātnieku un kājām suoļuotāju vē̦za Janš. Dzimtene
2 II, 266 (ähnlich auch Mežv. ļ. II, 252 und 261).
augšup stiepjas bērenieku vē̦za Lautb.
visa kāznieku vē̦za Lautb. Niedr. Vidvuds 50.
ir branga vē̦za, bez kādas kārtības Lomi 189.
skatās uz sliekšņa milzīgai vē̦zai pakaļ Apsk. v. J. 1903, S. 144.
redzēju kādas trīs vē̦zas čigānu braucam uz tirgu Kurs.
- vê̦zām 2 N.-Bartau,
viel (auf einmal), in Mengen: vē̦zām brauc nuo meža mājās. Vielleicht aus *vē̦rza, und in diesem Fall wohl zur Wurzel von verdze.Avots: ME IV,
573