Paplašinātā meklēšana

apzvẽrdzeniski sēdēt Dond., rittlings (auf einem Stuhl) und mit dem Gesicht gegen die Rücklehne gekehrt sitzen.

Avots: ME I, 138

‡ dèlver̂dze ² Borchow, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

tèlver̂dze ^2, telvēdze Borchow, = delvērde II, der Regenbogen.

Avots: ME IV, 160

verdze, eine (lange) Reihe (mit er̂ ) Kr., Lubn., Meiran, Selsau, Vīt., (mit er̂ ² ) Grünw.; eine verworrene Reihe Borchow, Meiran; ein grosser Haufe U.: guovis iet verdzē (eine hinter der anderen) Lubn. liela, gaŗa verdze braucēju Vīt. liela verdze čigānu Plūd. LR. III, 55. viņam nāk pakaļ liela verdze cilvē̦ku Grünw. ve̦se̦la rinda jaunkundžu - ve̦se̦la verdze Saul. III, 213. Nebst varga III und virdze und alb. vargari "Reihe, Trupp" anscheinend zur Wurzel von vẽrt "reihen".

Avots: ME IV, 539

I verdze: ve̦se̦la v. (mit er̂; "bars") suņu, kâ virkne, cits aiz cita Meselau.

Avots: EH II, 771

‡ II verdze (?) "ein gewisser Vogel" (?) Sessw.

Avots: EH II, 771

verdzeles (mit vēr- ?), das Pferdegeschirr Ruj.

Avots: ME IV, 539

‡ ver̂dze̦nãjs AP., ein gewisses Unkraut in feuchten Äckern.

Avots: EH II, 771

I ver̂dzene, die Sklavin.

Avots: ME IV, 539

II verdzene, = verdze: juo nāca tuvāk Rīgai, juo garāka palika ceļa vīru verdzene R. A.

Avots: ME IV, 539

‡ verdzenieks Spiess "ein Fischer(bauer), der mit der ve̦rga I Löcher im Eise herstellt."

Avots: EH II, 771

ver̃ģele Gr. - Sessau, Pampeln, eine (lange) Reihe Pankelhof: re, kur meitu ve̦se̦la verģele! Pampeln. ve̦se̦la verģele sīpuolu karājas pie siênas ebenda. gara, gara verģele, purģele galā Gr. - Sessau. Vgl. verdze.

Avots: ME IV, 540

vẽrģele Nurmhusen "eine lange Reihe"; vgl. vēr̃ģele und verdze.

Avots: ME IV, 561

III vẽ̦za Nigr., die Menge; eine lange Reihe (von Kühen, Pferden Nieder-Kurl.); eine (mit Menschen) überfüllte Fuhre ("tāds ve̦zums cilvē̦ku, ka viens uotram gan˙drīz uz galvas sēž") Kurs. (mit ê̦ ² ): garā jātnieku un kājām suoļuotāju vē̦za Janš. Dzimtene ² II, 266 (ähnlich auch Mežv. ļ. II, 252 und 261). augšup stiepjas bērenieku vē̦za Lautb. visa kāznieku vē̦za Lautb. Niedr. Vidvuds 50. ir branga vē̦za, bez kādas kārtības Lomi 189. skatās uz sliekšņa milzīgai vē̦zai pakaļ Apsk. v. J. 1903, S. 144. redzēju kādas trīs vē̦zas čigānu braucam uz tirgu Kurs. - vê̦zām ² N.-Bartau, viel (auf einmal), in Mengen: vē̦zām brauc nuo meža mājās. Vielleicht aus *vē̦rza, und in diesem Fall wohl zur Wurzel von verdze.

Avots: ME IV, 573

virdze, ein grosser Haufe Kurl. n. U., eine Menge Bers.: liela virdze luopu Bers. tie saskries garās virdzēs Sudr. E. A. v. J. 1899, S. 406. garā virdzē. . . atmiņas . . . gar viņu gāja Dēmons 25. lielu darbu virdzēs MWM. VI, 406. Zu verdze.

Avots: ME IV, 604