I vẽ̦za C., Frauenb., Wolmarshof, (mit è̦ ² ) Buschhof n. FBR. 1V, 77, Golg., Kaunata, Kr., Lubn., Mar., Meiran, N.-Rosen, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, vēza Oppek. n. U., Mag. XIII, 25, Pas. II1, 125 (aus Makašē̦ni), IV, 29I (aus Ludsen), VII, 292 (aus Lettg.), Bolwen, Gr.-Jungfernhof, Zaļmuiža, vē̦zs Oppek. n. U. Mag. XIII, 25, ein Stock; ein grosser, ästiger Knüppel Ramelshof; eine Rute, ein Prügel V., (mit è̦ ² ) Aahof: sē̦rmūkša vẽ̦zu LP. VII, 305. pliederu kuoka vēziņu Etn. II, 55, izsautēta ievas vē̦za BW. 23185. jemiet vē̦zas ruokā! 28877, 3. apēde ubagu ar visas vẽ̦zas 18189. ubags iet ar vẽ̦zu ruokā Mar. izņēmis ...vē ziņu (spieķīti) nuo paduses Anekd. 37 (aus Sinolen). ķer vē̦zas . . , un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Bē̦rzgale). ar vē̦zu vien varu iziet laukā (sagt ein Kranker) Oppek. n. Mag. XIII, 25. Vermutlich als das, womit man (beim Schlagen) schwingend ausholt, identisch mit vē̦za II.

Avots: ME IV, 572, 573

I vẽ̦za: mit è̦ ² Malta, Pilda.

Avots: EH II, 780

II vē̦za, vē̦zs, = atvē̦za: nav ne˙kādas vē̦zas Vīt. vē̦zs par mazu ders. ar mazu vē̦zu nav ne˙kāda spēcīga sitiena ders. Zu vēzêt.

Avots: ME IV, 573

III vẽ̦za Nigr., die Menge; eine lange Reihe (von Kühen, Pferden Nieder-Kurl.); eine (mit Menschen) überfüllte Fuhre ("tāds ve̦zums cilvē̦ku, ka viens uotram gan˙drīz uz galvas sēž") Kurs. (mit ê̦ ² ): garā jātnieku un kājām suoļuotāju vē̦za Janš. Dzimtene ² II, 266 (ähnlich auch Mežv. ļ. II, 252 und 261). augšup stiepjas bērenieku vē̦za Lautb. visa kāznieku vē̦za Lautb. Niedr. Vidvuds 50. ir branga vē̦za, bez kādas kārtības Lomi 189. skatās uz sliekšņa milzīgai vē̦zai pakaļ Apsk. v. J. 1903, S. 144. redzēju kādas trīs vē̦zas čigānu braucam uz tirgu Kurs. - vê̦zām ² N.-Bartau, viel (auf einmal), in Mengen: vē̦zām brauc nuo meža mājās. Vielleicht aus *vē̦rza, und in diesem Fall wohl zur Wurzel von verdze.

Avots: ME IV, 573

III vẽ̦za: "pilni rati cilvē̦kü (mit ê̦ ² ) Ahs.

Avots: EH II, 780