Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'verkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'verkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

saverkšēt

saverkšêt,

1): saverkšējušas pastalas Lemb.Refl. -tiês Nötk. "= sagrìezties": dēlis saver̂kšas.

Avots: EH XVI, 465


saverkšēt

saverkšêt,

1) (od. saverkšt?), intr., einschrumpfen:
tiklīdz purvi izžūst, te mazie dzīvnieciņi saverkš un sakalst;

2) runzeln
Warkl.: saverkšē̦tu pieri Jauns. Skuola 53. Zu savergt.

Avots: ME III, 784


verkšēt

ver̂kšêt 2 ,

1): "žēli, pus˙rauduot runāt" Adl.; quieken;

2): schwatzen
(mit er̃) AP.

Avots: EH II, 772


verkšēt

ver̂kšêt 2 Karls., -u, ẽju,

1) ver̂kšêt Bers., C., Erlaa, Kreuzb., Nötk., Ronneb., Sehren, Serben, Sessw., Wolmarshof, ver̂kšêt 2 AP., Pernigel, verkšêt Wid., Vīt., ver̂kšķêt A. - Ottenhof, Bers., Erlaa, Fehteln, Grawend., Kalz., Kl., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., Sonnaxt, ver̂kšķêt 2 Arrasch, Jürg., Pankelhof, Segewold, Selg., Sürxt, Widdrisch, ver̃kš(ķ)êt Schibbenhof, verkšķêt Lis., Memelshof, Warkl., veršķêt U., weinen (hauptsächl. von Kindern gesagt);
verkšêt oder veršķêt Wessen, still weinen; ver̃kšķêt Grünw., schreien (von Kindern und Ferkeln gesagt); ver̂kš(ķ)êt Nötk., bellen, ver̃kš(ķ)êt Schibbenhof, verkšķêt Lemburg, Lennew., Lis., veršķêt Bers., knurren (von Ferkeln gesagt);

2) ver̂kšêt Vīt., Nötk., kreischend (in Nötk. auch: undeutlich, wirr) sprechen;
ver̂šķêt "das Gesicht verziehend unverständlich sprechen" Borchow, Meiran; unschön sprechen Saikava, ver̂kšêt Blumenhof, C., Erlaa, Rentzen, Salisb., Serben, Sessw., veikšêt 2 AP., Plātere, Rosenbeck, ver̂kšķêt Bers., Kalzenau, Saikava, veršķêt Bers., Kalzenau, (mit er̂ ) Nerft, leeres Zeug sprechen; ver̂kšêt Vīt., ohne Unterlass sprechen: kuo tu vienmē̦r verkši ? met mieru! Vīt., Nötk. Refl. -tiês (?), kapriziös weinen: kuo nu verkšies (zu einem Infin. *verkšties ?) N. - Peb. Zu verkstêt.

Avots: ME IV, 540


verkšēties

ver̂kšêtiês oder ver̂kšķêtiês Nötk., sich krümmen: dēlis, bē̦rza tāss siltumā sāk verkš(ķ)ēties. Wenn mit aus gš, zu *vergt.

Avots: ME IV, 540


zverkšēt

zverkšêt, -u, -ẽju "?": sivē̦ns zverkš vai uz sprāgšanu Vīt.

Avots: ME IV, 771