saverkšêt,

1) (od. saverkšt?), intr., einschrumpfen:
tiklīdz purvi izžūst, te mazie dzīvnieciņi saverkš un sakalst;

2) runzeln
Warkl.: saverkšē̦tu pieri Jauns. Skuola 53. Zu savergt.

Avots: ME III, 784

saverkšêt,

1): saverkšējušas pastalas Lemb. ‡ Refl. -tiês Nötk. "= sagrìezties": dēlis saver̂kšas.

Avots: EH XVI, 465