Paplašinātā meklēšana

apvezt, tr., umlegen, umbinden: meita apve̦zusi mātes vežu, die Tochter hat sich das Tuch der Mutter umgelegt (Schnickern). [? Vielleicht mit ē zu lesen; vgl. apvēzt.]

Avots: ME I, 135

‡ brĩve̦ze̦rs, ein See, in dem alle fischen dürfen: Liepājas e̦ze̦rs ir b., kur zvejuot var katrs Janš. Nīca 10.

Avots: EH I, 243

[gruvezis Nigr., Dunika, = gruvesis.]

Avots: ME I, 666

krivezis: in Lems. auch plur. krivaži (mit a < e?).

Avots: EH I, 656

krivezis [Salis], Lems., = kruvesis; [dazu ein Plur."krivasi"Wessen].

Avots: ME II, 282

pavezme "ruogu ve̦zms" (?): kalps dabū divus ve̦zmus siena un pavezmi ābuoliņa Ahs.; "ein kleines Fuder": atveda pavezmi salmu Pampeln.

Avots: ME III, 135

‡ pave̦zms Seyershof pave̦zums Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Fuder"), pave̦zumīte AP., ein kleines od. halbes Fuder: mēs nuopļāvām vienu lielu ve̦zmu (sìena) un vienu pave̦zmu Seyershof.

Avots: EH XIII, 189

paveznieks, der Führer, der Begleiter: vai es tev zirgu liedzu, vai bāliņu paveznieku? BW. 27150, 1. Zu ve̦z(u)ms, vazât.

Avots: ME III, 135

vez, Präp., = uz, mit dem Gen. od. Akk. Instr.,

1) bedeutend, dass sich etwas auf der Oberfläche eines Gegenstandes befindet od. bewegt, 'auf':
padziedāju vez nuovada ruobežām BW. 446 var, sēdi, Dēkle, vez akmeņa! 9267, 1. (vaiņadziņš) vez (Var.: virs) ūdeni griezās putu gabalā 13595, 6. es vācieti dancināšu vez sarkanu stieģelīti 31874, 5. vistiņa ķērkstēja vez rijas sliekšņa VL.;

2) bedeutend die Richtung einer Handlung nach Verben mit der Bedeutung "legen, setzen"
u. ähnl.: mauc ... vez acēm ... ce̦purīti! RKr. XVI, 73. liec . . . (sc.: gredzeniņu) vez (Var.: uz) akmeni! BW. 6256, es izvedu dēla māti vez sklidaiņa ezeriņa RKr. XVI, 226;

3) bezeichnend die Richtung nach Verben mit der Bedeutung "schauen, fragen" u. ähnl. und nach Ausdrücken psychischer Bestrebungen:
vez (Var.: uz) tevim rauguoties BW. 11018, 5 var. arājs brēca vez (Var.: uz) dieviņa 28136, 1. lai vez (Var.: uz) mani neraudāja 11671;

4) tā duod alu vez parāda (auf Rechnung ohne Bezahlung)
BW. 19993. 5. Le. Gr. §§ 581--2.

Avots: ME IV, 546

*ve̦zaunieks (erscmossen aus ostle. vazaunīks), dec Blumentopf: lai nuoraun (sc.: puķi) un . . . lai iesēdina *ve̦zaunieka Pas. IV, 189 (aus Lixna), Dweeten.

Avots: ME IV, 546

‡ ve̦zda Sonnaxt, A. Leitāns, = vè̦zda ² : pace̦ltu ve̦zdu (instr. s.) ruokā Delle Venta un Abava 71.

Avots: EH II, 773

I vezele "ein Mädchen, das lacht, sprichf, scherzt, hin und her läuft" Schwanb.; eine Herumtreiberin Mar.: iet kâ vezele visu dienu apkārt Mar. n. RKr. XV, 143. Vgl. vazâtiês.

Avots: ME IV, 546

II vezele: divipacmit vezeļu Evang. 1753, 29.

Avots: EH II, 773

II vezele (li. vežẽlė "vogonas" bei Būga Aist. Stud. 66), = vācele: vezeli piņ nuo skaliem Sassm. n. RKr. XVII, 63. Zu vezis.

Avots: ME IV, 546

‡ vezelis Auleja, ein aus feinen Weidenruten und Stroh gefl?chtenes Gefäss.

Avots: EH II, 773

vezģeris, ein Hühnerkorb, zugedeckter Korb L., Depkin n. U. (scheint in Livl. nicht bekannt).

Avots: ME IV, 546

vezinât (?) "sich führen lassen" Für. 1. Vgl. li. vė˜žinti "fahren machen".

Avots: ME IV, 546

vezis: ein Korb Kalnaciems, Siuxt; ein Korb für Strömlinge Kaugurciems. laivu ... ienesa kâ viegluo vezi ... jūŗā LP. VI 521. vezi pin nuo plāniem skaliem Sassm.

Avots: EH II, 773

vezis, ein Korb Dond., Selg., Stenden, Wandsen; ein Korb mit einem Deckel Für. I; ein zugedeckter Korb Depkin n. U.; ein Hühnerkorb L., Depkin n. U.; ein aus Pergeln geflochtener Korb Markgrafen; ein Deckelkorb für feineren Frauenschmuck Kabillen n. Bielenstein Holzb. 366; ein rundes, aus Haselrinde geflochtenes Körbchen mit geradem Boden, ohne Deckel und Griff, zum Mehltragen gebraucht Frauenb.; ein ovales Behältnis aus Birkenrinde (vezītis) Iw.; = ciba Windau; Demin. vezītis Senten, vezīte, ein Körbchen (n. u. scheint in Livl. nicht bekannt): baltmaize bij ... salikta vezī Jaun. mežk. 182. Grieta atliek šujamuo vezītē Upītis St. 61. vežuos ievāza siļķes, darbiniekus sūtuot uz muižu lieciniekuos Windau. Etwa (als "Tracht" oder "zum Tragen Dienendes") zur Wurzel von ve̦z(u)ms? Vgl. zur Bed, av. vazya- "Last, Tracht", ai. vāha-ḥ "lragend", gr. pamphyl.; Ƒεχέτω "er soll bringen", lat. vehere "falrren, tragen, bringen", ae. wegan "bringen".

Avots: ME IV, 546, 547

ve̦zmē̦ns U., Rentzen, Wolmarshof, ve̦zme̦ns Etn. III, 738, Karls., ve̦zme̦rs W.- Livl. n. U., Daugeln, Nauksch., Roj: Thorney, Seppkull, Wenden, Widdrisch, ve̦zmē̦rs Pankelhof, Salisb., = be̦zmē̦ns, der Besemer, die Schnellwage. Mit dem v- von arab. wäzna", osm. vezne "Wage"?

Avots: ME IV, 547

vezminieks U., = ve̦zumnieks.

Avots: ME IV, 547

ve̦zms: auch Lesten, Prawingen, BW. 31842, 1 var.; Demin. vezmiņš Wainsel.

Avots: EH II, 773

ve̦zms, s. ve̦zums.

Avots: ME IV, 547

vezsist, = uzsist: situ knipi vezsizdama uz knēveļa de̦guniņu BW. 15207.

Avots: ME IV, 547

‡ ve̦zum (aus dem gen. pl. ve̦zumu), eine Form zur Hervorhebung der Pluralität von ve̦zmi: dabūjis naudu un v. ve̦zmiem pievedies Pas. XV, 58.

Avots: EH II, 773

ve̦zumē̦ns Lubn., Demin. zu ve̦zums.

Avots: EH II, 773

ve̦zumnica Oppek. und Infl. n. U., Golg., Sessw., ein Fuhrfass (30 Eimer enthaltend).

Avots: ME IV, 547

ve̦zumnîca Kaltenbr., = ve̦zumnica.

Avots: EH II, 773

ve̦zumnieks L., einer, der eine Fuhre führt, ein Fuhrmann Dr.; Plur. ve̦zumnieki, der Train A. XX, 296: ve̦zumnieki tie ļautiņi, ve̦zumiņa vien prasīja BW. 16283, 2 var. strādāja kâ ve̦zumnieks V. Eglītis Zilā cietumā 16. brauca ve̦zumnieki tur garām LP. VI, 759.

Avots: ME IV, 547

ve̦zums: auch Grob., Iw.

Avots: EH II, 773

ve̦zums U., AP., Arrasch, Bers., C., Dunika, Erlaa, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Laitzen, Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, Zvirgzdine, ve̦zms Manz. Lettus, U., Fockenhof, Frauenb., Grünh., Ligat, Orellen, Pankelhof, Salisb., Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, Wolm., vezmis Manz., Demin. ve̦zumtīns RKr. XX, 56, verächtl. vezmelis U., Segewold, Sehren, ve̦zmelis Stenden, Wandsen, vežmelis U., A.-Laitzen, Frauenb., Pankelhof, Siuxt, ve̦zumelis Memelshof, ve̦zumēlis Oknist, vežumelis Mahlup, das Fuder, die Fuhre, die Ladung auf der Fuhre U.: siena, salmu, labības, grants, žagaru, mē̦slu ve̦z(u)ms. ve̦zumu kraut LP. IV, 2. maza cinata gāž lielu siena ve̦zumu L. kraut ve̦zumā (Var.: vezmiņā) BW. 2261. neveselība uz viņu kâ vezmis uzkrauts gulēja Manz. Post. III, 171. dariet pilnus ve̦zumiņus! BW. 16283, 2. tavu smagu ve̦zumiņu! 2460 var. kuo tu vedi ve̦zumā? 32902. nauda ve̦zumā 23759. ve̦zma vadītājs Kaudz. M. 12. labs vežmelis ... atlicies LP. VII, 262. vairāk par vežmeli .. . siena Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 316. tuo meitu būs sviest ve̦zumā, dem Mädchen muss man einen Mann geben Harder n. U. Ob in ve̦zms zwischen z und m ein u geschwunden ist, kann nicht entschieden werden. Nebst vazât zu li. vėžti "fahren (tr.)", vėžė˜ "Wagengeleise", apr. wessis "Reitschlilten", aksl. vezǫ "veho", vozъ "Wagen", ai. váhati, av. vazniti "führt", gr. pamphyl. Ƒεχέτω "er soll bringen", ὄχος "Wagen , lat. vehere "fahren", air. Jén "Art Wagen", an. vega "bewegen", vagn "Wagen", ahd. waga "Bewegung", wreg "Weg", got. wēgs "Wogenschlag" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 249 f.

Avots: ME IV, 547

àizdimît, (etwas Schweres) mit grosser Anstrengung fortschaffen, hinschaffen: smaguo akmeni līdz kapam tikkuo 4 vīri aizdimīja. pa izmirkušuo ceļu smaguo vezumu uz priekšu aizdimīja tikai 5 verstes Tirs.

Avots: ME I, 22

‡ atstrietiês "mit dem Rücken angelehnt stehen" Lis., Sinolen, Tirs.: zirgs vezuma atstrējies.

Avots: EH I, 172

‡ bla˙dãkš! Dunika, = ‡ bladaudz: b˙! vezums apgāzās.

Avots: EH I, 225

‡ bļorkšêt 1: puôdu vezums bļorkstē̦dams iegāzās dīķī.

Avots: EH I, 234

‡ cābelīte "?": atradu ... brālīti vez jūs[u] māsas cābelītes BW. 34832. ved kundziņa bībelīti pie gaspažas cābelītes 35636.

Avots: EH I, 261

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

gruvesis, gŗuvesis U., auch gruvezis Selg. n. Etn. IV, 33,

1) [gruveži Selg., Neuermühlen, Salis, gruveši Bauenhof, Dorsth., Bers.], Trümmer, Schutt:
nere̦dz me̦lnuos gruvešus Vēr. II, 208. pilsē̦tu sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. strutenes aug uz gruvešu kaudzēm Etn. III, 6;

2) gruvezis, ein baufälliges Haus
Kurischhaff;

3) verhärteter, gefrorener Kot, Unebenheit auf dem Wege
Adsel, Smilt., Schwanb.;

4) = gruzis: man gruvesis grauž acī A. XIII, 492. Zu gŗūt.

Avots: ME I, 666

[pagrāve, Rand eines Grabens: lai papļauj kaut kur pa mežiem vai pagrāvēm kādu vezmeli (siena) Austriņš Nuopūtas vējā 132.]

Avots: ME III, 30

‡ pavaznieks, = paveznieks: vai es tev zirgu liedzu, vai bāliņu pavaznieku? BW. 27150, 1 var.

Avots: EH XIII, 188

pavežmis "ein nicht volles Fuder (ve̦zums)": neiznāca ve̦se̦ls ve̦zums siena, bet tikai pavežmis Ruhental; für *pavezmis nach dem gen. pavežmja < *pavezmja?

Avots: ME III, 135

I rinkt, -kstu od. -ku, -ku,

1) sammeln,
(riñkt), "gūt, manguot" Nigr.: kāzu tē̦vs ar šķīvi ruokā rink naudu RKr. XVI, 147. nuo sē̦tas vez sē̦tas šķindama, rinkdama (rindama [?] BW. 1459) VL. aus Nigr.;

2) prs. riñkstu Amboten, Assiten, riñku Rutzau, Dunika od. riņ̃ķu Kalleten, Wain. (an diesen 2 Orten auch prt. riņ̃ķu), "(nuopļautu labību) grābekļiem sagrābt klēpjuos (Kalleten) jeb savelt klēpīšuos" (Amboten, Rutzau, Assiten), "ritināt, velt" Nigr.: meitas aizgāja auzas riñkt. lai druvā auzas vai mieži ritināmi: viņa riñkst savu spaili līdza Janš. Dzimtene V, 256;

3) riñkt, -kstu, -ku, frieren, frierend erstarren
Salgaln, Sessau, Bornsmünde: jūsu mēlei luocīties, kalst un rinkt! De̦glavs Rīga II, 1, 164;

4) riñkt, -ku, "(die Därme eines geschlachteten Tieres) reinigen"
Wirginalen: tīrījamās de̦sas uzmauc uz kuociņa un apgriež uotrādi; īsti šuo apgriešanu sauc par rinkšanu. In der Bed. 1 aus li. riñkti "auflesen", woher wohl auch riñkt 2. Zur Bed. 3 vgl. riñgt.

Avots: ME III, 528, 529

sadarinât, ‡

3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡

4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.

Avots: EH XVI, 402

šukls,

1) schlank, dünn, mager
Gold., Katzd., Wain.: šukls pātagas kāts Wain. guotiņa palikusi tīri šukla Katzd.;

2) = sukls, schnell, flink, fix Nigr., N.-Bartau: cik tā ir šukla pie cauri luožņāšanas Janš. Dzimtene ² I, 145. iztaisies labi šukli, lai vezumu ātri var izduot! Wain.

Avots: ME IV, 105

vež, Prap., = vez">vez: nesa vež (Var.: uz) acēm ce̦purīti BW. 6572, 3 var.

Avots: ME IV, 547

žņe̦rksts,

1) ein weinerlicheŗ unruhiger, hungriger Mensch
Vīt.;

2) wer sich sonderbar und unangenehm beträgt, viel und laut lacht, das Gesicht vezieht, Grimassen schneidet
Grawendahl.

Avots: ME IV, 825

zvin̂da ² Seyershof, zvìnds PS., Serbigal, zvin̂ds ² Ruj., zvinds Elger Dict. 334, U., Freudenberg, zvìndus Smilt., -us, = zvins, das Blei: zvindu lēja paviļās BW. 9407, 3. zvindas muca vezmīnā 18676, 3. dieviņš brauca zvindas tiltu 32931, 3.

Avots: ME IV, 776