Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'viļus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'viļus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

viļus

viļus, = viļu II: kad viņš v. vai neviļus skāra viņu Veselis Cilv. sac. 100.

Avots: EH II, 785

Šķirkļa skaidrojumā (10)

neviļām

neviļãm, neviļuõt, neviļu, neviļus, nevilšãm, nevilšu, nevilšus, nevilšu dēļ Jaunpils, unabsichtlich, ohne Vorsatz, von ungefähr: neviļām es iegāju jaunu meitu istabā BW. 14623. neviļuot iesēduos tautietim kamanās 17889, 13. nevilšām es iesēdu kalpa puiša kamanās 17875, 8. cilvē̦ks nevilšu atruon viņa apģē̦rbu LP. VII, 888. nevilšus viņai iešāvās kāds vārds prātā A. XI, 107. viņš neviļus tika ievilkts viņu sarunās. Vēr. II, 310. Zu vilt.

Avots: ME II, 739, 740


nolocīt

nùolùocît, tr.,

1) abbiegen, ab-, niederbeugen:
visi mani ruožu kuoki kâ lazdiņi nuoluocīti BW. 33623, 14. viņš nuoluoka tuos, kas augsti dzīvuo Ez. 26, 5. es tevi kâ nieku nuoluocīšu, ich werde dich leicht im Ringkampf überwinden. tē̦vs dē̦lu nuoluoka pār cisku un peŗ Dünsb. ak tu nuo˙luokāms! ach du Taugenichts, Verfluchter! [Dond.];

2) biegend umwinden:
tautietis savu ce̦purīti zaļu zīdu nuoluocījis BW. 15221, 2; [3) auffressen (ironisch): suns nuoluocījis de̦su apguļas zâlē Salisb.;

4) durchprügeln:
muguru ar kuoku nuoluocīt B. Vēstn., Bers., Arrasch. ak tu nuo˙luokāms Dond. (zu jem., der Prügel verdient hat).] Refl. -tiês,

1) sich niederbeugen, zusammensinken:
ceļi neviļus nuoluocījās Kaudz.;

2) trödeln, die Zeit ohne ernste Arbeit verbringen, sich ernster Arbeit entziehen:
saimniece ar meitām šâ tâ nuoluocījās LP. IV, 146. [tu tik tâ nuoluocies vien, ne˙kāds liels darba darītājs neesi Dond.]

Avots: ME II, 814


pavedināt

pavedinât, verleiten: neviļus pavedināja uz duomām Vēr. II, 215. viņa prata bailīguos iedruošināt un druošuos pavedināt R. Sk. II, 128.

Avots: ME III, 134


piekļumt

*pìekļumt od. *piekļumstēt, anstossen (lntr.): neviļus... ruoka piekļumst pa brīžam pie kalna sienas Latv.

Avots: ME III, 258


piepīt

pìepît,

1) dazu-, hinzuflechten;

2) anbinden, anfesseln:
vīrs ... piepinis zirgu turpat tre̦knajā zâlē Etn. II, 86. Laima pina pinekliņu...; piepin labu mātes meitu pie nelieša tē̦va dē̦la BW. 12001;

3) flechtend (mit Geflochtenem) anfüllen:
piepīt gruozu pilnu ar vaiņagiem. Refl. -tiês, sich anbinden; sich hinzugesellen: itin neviļus ve̦lns piepinies LP. V, 136. - Subst. piepinums, das Dazu-, Hinzugeflochtene.

Avots: ME III, 279


piezvilu

piezvilu(s), piezviļu, piezviļus, Adv., schräge, schief; angelehnt, halb erhoben Wid.: lini arī nebij ne˙cik gar zemi, tikai tâ piezvilu Vīt. 26.

Avots: ME III, 313


piezvilus

piezvilu(s), piezviļu, piezviļus, Adv., schräge, schief; angelehnt, halb erhoben Wid.: lini arī nebij ne˙cik gar zemi, tikai tâ piezvilu Vīt. 26.

Avots: ME III, 313


puszvilu

puszvilu, puszvilus, puszviļu, puszviļus, puszvīlu Cālītis Dzīvība 12, puszvīļus ebenda 38, Adv., halb liegend: braucējs nuolaidies puszvilu A. v. J. 1898, S. 9. palika arī pate puszvilus zemē guļuot MWM. VIII, 591. Meija... bij izlaidies puszviļus gultā Duomas I, 625. dūmi laižas puszviļus uz istabas vidu U. b. 127, 14.

Avots: ME III, 437


šutīties

šutîtiês, pers. u. unpers., einen Fehltritt begehn (eig. u. fig.): var kaut kādi šutīties, ij gar zemi! Saikava. man šutījās kāja, un nuokritu nuo laipas Fest. man šutījās izteikties neviļus plašāk, un tūliņ izprata manu nuolūku ebenda. Vgl. šutêtiês 2.

Avots: ME IV, 108


sviļi

sviļi, kleine, trockene Fichtenreiser, die schnell brennen Nigr.: sausuos žagarus un sviļus, kas derīgi uguns iekuršanai Janš. Dzimtene 2 I, 105. Zu svilt I.

Avots: ME III, 1159