Paplašinātā meklēšana

[aviškas (aus * avišķes od. * avišķas) Nerft, Himbeeren; vgl. aušķenes.]

Avots: ME I, 232

sieviška (unter sievišķis): auch Blieden n. FBR. XVI, 97.

Avots: EH II, 496

tēviška,

1) tẽviška Frauenb., Gr.-Essern, Kurs., tēvišķe "ve̦csaimnieka daļa": kāda tēvišķe jums īsti tur dalāma, kad lai nesatiktu? Janš. Dzimtene ² III, 189. abi ar veceni dabūnuot katru gadu dažus pūrus labības tēvišķes tiesai, - tas viņiem, atduoduot dē̦lam mājas, tâ nuorakstīts Dzimtene IV, 63. ve̦cākiem jādabūn nuo mājām tēvišķes tiesa līdz pat mirstuot Bandavā II, 17;

2) tēvišķa Balss, das Vaterland, der Geburtsort
U.: ne gļē̦vuli e̦smu gribējis nuo viņa izaugam redzēt, bet vīru, kas derīgs savai tēviškai RA.

Avots: ME IV, 177

viška,

1) = viska, die Worfschaufel U., Adsel, A.-Ottenhof, Nauksch., Ruj., Trik., Wolm., die Getreidewanne Dr.: vētījamās mašīnas (izskaudušas) sarvjus, sietiņus un viškas A. Melnalksnis Mazsalaca 48;

2) das Worfeln
Salis. Vielleicht abstrahiert aus einem deminutivisch aussehenden *višķele < estn. wiskel "Wurfschaufel".

Avots: ME IV, 628

‡ atsevišks,

1) = atsevišķs: atseviška (des einzelnen) cilvē̦ka ... labklājība Janš. Dzimtene II, 399.

Avots: EH I, 164

aušķenes Mar. RKr. XV, 122, Oppek. n. U., auch aušenes, f. av(iet)enes Konv. ² 262. [aušķ- wohl aus * avišķ-; vgl. aviškas.]

Avots: ME I, 230

[dievisks L. (li. diẽviškas), göttlich.]

Avots: ME I, 485

jum̃pravisks [li. jùmpraviškas], jungfräulich: jumpraviski es dziedāju, jumpraviski gavilēju BW. 345.

Avots: ME II, 118, 119

latvisks [li. lãtviškas; auch: latuvisks Mar. n. Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77], lettisch: Rōzentāls savuos darbuos ļuoti latvisks Stari I, 311; latviski, pa latviski, [latiskis Nigr.], auch pa latviskis (Wend.), latviskus (Wibingen) runāt, lettisch sprechen.

Avots: ME II, 425

nuõskaņa,

1) der Tonfall, die Nüance, Senkung:
balss vēl nebija pieņēmusi vīriešu nuoskaņu A. XII, 323. viņa balsij bij savāda nuoskaņa XIX, 25. vienai uzskaņai se̦kuo divas nuaskaņas RKr. IX, 104. katram mūža ve̦cumam ir sava seviška nuoskana A. XI, 492;

2) der Nachhall:
tādu pakaļ skanēšanu nuosauksim par nuoskaņu Langvits; ("die Thesis (in der Metrik)" Celm.].

Avots: ME II, 847

*saviski (li. saviškaĩ "eigen"), geschr.: saviski L., saviske Manz. Lettus, Post. I, 104, scouwiske Katechismus v. J. 1585, S. 19, szawiske LLD. II, 19, Adv., besonders; bei L. auch als Adj.: savisks (li. sāviškas) "besonders".

Avots: ME III, 789

sievišķis U., sievišķa, sieviška, sievišķe, sieviska Glück IV Mos. 30, 4, L., sievisks Glück, sievišķene Wain., eine Weibsperson, ein Frauenzimmer U.: Sprw. vai kaza kāds luops, vai sievišķis kāds cilvē̦ks? reiz dzīvuojuse sīksta un nežēlīga sievišķa JK. V, 1, 5. saimnieks atve̦d skaistu sievišķu Pas. IV, 293 (aus Sassm.). tāda veselīga sieviška Austriņš. it lunkana sieviška A. v. J. 1900, S. 365. tāda paviegla sievišķe Janš. Precību viesulis 72. duodiet tam sîeviskam it kâ tam vājākam rīkam guodu! Glück Petrus 3,7.

Avots: ME III, 862

tēvišķe (li. tė´viškė "das väterliche Gut"), s. tēviška.

Avots: ME IV, 177

tēvisks (li. té'viškas "väterlich"), = tẽvišķs: tēviska nama virsnieks Glück IV. Mos. 3, 24. netapa ne svešā nedz tēviskā kapā aprakts Makkab. 5, 10.

Avots: ME IV, 177

vìetraudzis AP., *vietraudza (?), wer (vor der Verlobung) den künftigen Wohnort der Braut besichtigt, prüft: vietraudzīši brāleliņi, kâ vietiņas raudzījāt? BW. 25854 var. aizsūtīja uz turieni (= brūtgāna dzīvuokli) nuo brūtes puses īpašus vietraudžus BW. III, l, S. 5. sūti svaini vietraudžuos (Var.: vietraudzuos) BW. 15361, 1 var. tevi sūtu vietraudžuos (Var.: vietraudžam) 15360. brāļi gāja vietraudžuos 25879. vietraudžuos iet nuo sieviškas puses brālis Zaravič. man eimuot vietraudzās (= vietraugās?) BW. 16132, 1 var.

Avots: ME IV, 674

viska L., U., = viška, die Worfschaufel. Aus estn. wíske dass.

Avots: ME IV, 623

viski (li. viškai [aus visiškaĩ] bei Leskien Lit. Leseb. 308 und Specht Lit. dial. Texte 17 u. a.) Le. Gr. 466 ¹ , gänzlich.

Avots: ME IV, 623

*višķiris, erschlossen aus mundartl. vīškir[i]s Kalz., = lie(k)šķere; wohl kontaminiert aus viška . liešķere . šķirt.

Avots: ME IV, 628

I višķis Salis, = viška 1; eine kleine, in Läden gebrauchte Schaufel für Zucker, Mehl usw. Stockm.

Avots: ME IV, 628