Paplašinātā meklēšana

vižņi Erlaa, Kokn. und Peb. n. U., Aiviekste, Arrasch, C., Frauenb., KatrE., Kreuzb., Lis., Lubn., Ramkau, Saikava, Salis, Schwanb., Selsau, Sessw., = vizas, viznes: nuoskatījies le̦dus vižņu iešanā A. v. J. 1896, S. 656. laistās saulē vižņi MWM. X, 243. ūdens krūzē pārvilkās ar vižņiem A. v. J. 1899, S. 262.

Avots: ME IV, 633

pãrbãrstît, tr., überstreuen: lizi miltiem. [plānu kārtiņu zemes pārbārstīt LP. I, 109.] darbs lirikas vižņiem bagātīgi pārbārstīts Duomas I, 551.

Avots: ME III, 150

samîkstinât, tr., erweichen: viņa asaras nespēja ne˙viena samīkstināt H. Eldgasts Vižņi 106.

Avots: ME II, 687

*šķīdnis oder *šķīdne, = šķīduonis 1 (?): neskatuoties uz šķīdni melnis laiž vaļā H. Eldgasts Vižņi 18; šķldnis ² Bauske "flüssiger Kot"; šķīdne Bers. "šķîdums".

Avots: ME IV, 48

tvīce, = tveice: pusdienas saules tvīce H. Eldgasts Vižņi 128. viņš gle̦znuojis dienvidus tvīci Vēr. I, 1527.

Avots: ME IV, 292

uzvizêt, ‡

3) gefrierend sich auf etwas bilden
Nötk.: vižņi uzvizējuši virsū ūdenim; ‡

4) schimmernd erscheinen:
viņam atmiņā uzvizēja Vindedze un Spīduola A. Niedra Vindedze 144.

Avots: EH II, 739

virtne H. Eldgasts Vižņi 67, = virkne, virtene.

Avots: ME IV, 618

višņi Kl., = vižņi.

Avots: ME IV, 628

vīžnes (fehlerhaft; in vīžņas resp. vīznes zu korrigieren), = viz(n)nes, vižņi, Treibeis Berent n. U.

Avots: ME IV, 652

I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717

žuburuôts Gr. - Buschh., Saikava, = žuburaîns: pie... kupli žuburuotā uozuola Veselis Saules kaps. 12. žuburuotu vītuolu gatve H. Eldgasts Vižņi 102. tā (= ruoze) izauga žuburuota līdz pašām debesīm BW. 34042. žuburuotas sveces A. v. J. 1896, S. 5. žuburuotie pauguri slienas aiz˙vienu augstāk Saul. Vēr. I, 1167.

Avots: ME IV, 828, 829

zvīle,

1) = vāla 1 Nötk.;

2) "?": negaisu zvīles H. Eldgasts Vižņi 39.

Avots: ME IV, 780