Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vidā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vidā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
vidā
vidā
vidā, = vidū, Adv.,
1) drinnen
Dubena: kad . . . gāja iz klēti, tad atrada, ka Mārtiņš tur vidā bija LP. VI, 539;
2) hinein:
ej vidā! Baltinow n. FBR. XI, 135, A.-Laitzen, AP., Kaltenbrunn, Kārsava, Krāslava, Lubn., Memelshof, Oknist, Warkh. iegājis vidā, staigāja pa... istabām Pas. II, 73 (aus Kapiņi). pastāvi tu te! es iešu vidā IV, 251 (aus Welonen). tu mani nelaidi vidā 520 (aus Rositten; ähnlich VI, 213). kad aizjūgs, tad sēsties vidā! V,372 (aus Nīcgale).
Avots: ME IV, 577
1) drinnen
Dubena: kad . . . gāja iz klēti, tad atrada, ka Mārtiņš tur vidā bija LP. VI, 539;
2) hinein:
ej vidā! Baltinow n. FBR. XI, 135, A.-Laitzen, AP., Kaltenbrunn, Kārsava, Krāslava, Lubn., Memelshof, Oknist, Warkh. iegājis vidā, staigāja pa... istabām Pas. II, 73 (aus Kapiņi). pastāvi tu te! es iešu vidā IV, 251 (aus Welonen). tu mani nelaidi vidā 520 (aus Rositten; ähnlich VI, 213). kad aizjūgs, tad sēsties vidā! V,372 (aus Nīcgale).
Avots: ME IV, 577
vidāk
Šķirkļa skaidrojumā (19)
aizmiegs
àizmìegs oder aizmiega, ein kurzes Schläfchen, der Halbschlaf: nuokrist aizmiegā Mesoten. es aizmiegā jutu, ka kāds ienāca istabā JK. vasaru puiši iet aizmiegā, t. i., gulēt pēc launaga (= dienvidā) Ruhental.
Avots: ME I, 41
Avots: ME I, 41
blūšķēt
‡ blùšķêt 2 Oknist, Sonnaxt, -u, -ẽju. lärmen; einen klatschenden Laut hervorbringen: cūkas nedziļā ūdenī gulst vidā, ka blūšķ vien Sonnaxt.
Avots: EH I, 232
Avots: EH I, 232
dairīties
I daĩrîtiês,
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês 2 ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.
Avots: EH I, 303
degt
degt
2): d. de̦gutu, Teer brennen
Oknist; ‡
3) "energisch, eifrig, mit Schwüng etw. tun"
Kaltenbr.: dedze vidā, sprang hinein (ins Wasser) -
3) zu ersetzen durch.
(I, 452). ‡ Subst. dedzẽjs, wer anzündet: uguns dedzējiņš BW. 6837 var.
Avots: EH I, 314
2): d. de̦gutu, Teer brennen
Oknist; ‡
3) "energisch, eifrig, mit Schwüng etw. tun"
Kaltenbr.: dedze vidā, sprang hinein (ins Wasser) -
3) zu ersetzen durch.
(I, 452). ‡ Subst. dedzẽjs, wer anzündet: uguns dedzējiņš BW. 6837 var.
Avots: EH I, 314
dot
duôt: duõt auch Iw., Pussen,
1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;
6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡
9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡
10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡
11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;
1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;
3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡
4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡
5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.
Avots: EH I, 350, 351
1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;
6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡
9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡
10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡
11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;
1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;
3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡
4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡
5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.
Avots: EH I, 350, 351
dzar
gult
gul˜t: prs. gùlstu 2 Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt,
1): kārkli sāk g. upē Kaltenbr. cūkām tīk g. nedziļā ūdenī Sonnaxt, g. pār slieksni Segew. svārkiem mugura plata, (krūtis) guļ uz pŗiekšu (steht hervor)
ebenda; einsinken: tur zirgs gulstuot (stieguot) vidā (= iekšā) Kaltenbr.;
2) sich stürzen:
Krancis gribēja g. vēršam stilbuos Saikava. g. kam matuos, krūtīs Sonnaxt. guovs gula (lēca) citām mugurā ebenda. vuškas, kâ gula miežuos, tâ nuoēde pamatīgi Auleja. kad gulsim pie pļaušanas, nuopļausim drīz ebenda. Refl. -tiês: mit ul auch N.-Wohlfahrt, Salisb., mit ulˆ 2 auch AP., Ramkau,
1): sich legen (z. B. von Wellen)
Segew.; tur guļas viņam labākā zeme ebenda, dorthin erstreckt sich sein bestes Areal. tur viss šis gals guļas pāri ebenda, dort hinüber wird das Vieh aller hiesigen Gesinde auf die Weide getrieben; ‡
2) einsinken
Warkl.: pa pļavu bŗaucuot, zirgs gulās vidā (= iekšā). Zur Etymologie s. auch Būga KZ. LII, 276.
Avots: EH I, 417, 418
1): kārkli sāk g. upē Kaltenbr. cūkām tīk g. nedziļā ūdenī Sonnaxt, g. pār slieksni Segew. svārkiem mugura plata, (krūtis) guļ uz pŗiekšu (steht hervor)
ebenda; einsinken: tur zirgs gulstuot (stieguot) vidā (= iekšā) Kaltenbr.;
2) sich stürzen:
Krancis gribēja g. vēršam stilbuos Saikava. g. kam matuos, krūtīs Sonnaxt. guovs gula (lēca) citām mugurā ebenda. vuškas, kâ gula miežuos, tâ nuoēde pamatīgi Auleja. kad gulsim pie pļaušanas, nuopļausim drīz ebenda. Refl. -tiês: mit ul auch N.-Wohlfahrt, Salisb., mit ulˆ 2 auch AP., Ramkau,
1): sich legen (z. B. von Wellen)
Segew.; tur guļas viņam labākā zeme ebenda, dorthin erstreckt sich sein bestes Areal. tur viss šis gals guļas pāri ebenda, dort hinüber wird das Vieh aller hiesigen Gesinde auf die Weide getrieben; ‡
2) einsinken
Warkl.: pa pļavu bŗaucuot, zirgs gulās vidā (= iekšā). Zur Etymologie s. auch Būga KZ. LII, 276.
Avots: EH I, 417, 418
nest
nest, ‡
2) gebären:
Dūmaļa katru mēnesi ne̦susi teļus Pas. XI, 258; nevarēja nuoskārst, vai šai nesīs (ob sie schwanger ist) Saikava; ‡
3) fig., "ertragen"
Strasden: es nee̦smu ne̦susi nuo sava vīra pa vienu gadu tik daudz, cik mana māsa ir ne̦susi nuo sava vīra pa desmit gadiem; ‡
4) vorwärts stürzen
(intr.): zirgs ne̦s pa lauku (von einem scheu gewordenen Pferd) Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): n. ("tiekties") uz lielām lietām Kand. jis smagi iz (= uz) liela nesēs ("centās būt le̦pns ^) Kaltenbr. jau tad viņš nesās uz skuolu Kand.; 3): (puisis) prata pieklājīgi n. Janš. Apsk. 1903, S. 297; ‡
6) für sich tragen, mit sich tragen:
uozula vainakus nesās vidā (= iekšā) Kaltenbr.; n. ar bē̦rniem uz baznīcu Pas. III, 292, die Kinder zur Kirche tragen; ‡
7) = atnestiês: slaucu guovi, kamē̦r vēi nebij ne̦susēs Siuxt; ‡
8) sich eilig begeben: kur nu tu nesīsies? paliec te˙pat! Saikava, Sonnaxt. nesies pruojām nuo munām acīm! Pas. IV, 342 (aus Nīcgale).
Avots: EH II, 20
2) gebären:
Dūmaļa katru mēnesi ne̦susi teļus Pas. XI, 258; nevarēja nuoskārst, vai šai nesīs (ob sie schwanger ist) Saikava; ‡
3) fig., "ertragen"
Strasden: es nee̦smu ne̦susi nuo sava vīra pa vienu gadu tik daudz, cik mana māsa ir ne̦susi nuo sava vīra pa desmit gadiem; ‡
4) vorwärts stürzen
(intr.): zirgs ne̦s pa lauku (von einem scheu gewordenen Pferd) Kaltenbr. Refl. -tiês,
1): n. ("tiekties") uz lielām lietām Kand. jis smagi iz (= uz) liela nesēs ("centās būt le̦pns ^) Kaltenbr. jau tad viņš nesās uz skuolu Kand.; 3): (puisis) prata pieklājīgi n. Janš. Apsk. 1903, S. 297; ‡
6) für sich tragen, mit sich tragen:
uozula vainakus nesās vidā (= iekšā) Kaltenbr.; n. ar bē̦rniem uz baznīcu Pas. III, 292, die Kinder zur Kirche tragen; ‡
7) = atnestiês: slaucu guovi, kamē̦r vēi nebij ne̦susēs Siuxt; ‡
8) sich eilig begeben: kur nu tu nesīsies? paliec te˙pat! Saikava, Sonnaxt. nesies pruojām nuo munām acīm! Pas. IV, 342 (aus Nīcgale).
Avots: EH II, 20
pārart
pãrar̂t, ‡
2) p. puši Saikava, (pflügend) eine Furche ziehend (einen Acker) in zwei Teile teilen:
p. reiz vidā puši; ‡
3) über die Grenze hinüber bepflügen:
tis cilvē̦ks visu savu dzīvi nebija dzīvs ("?"), ka nepārart sava sē̦bra šņuori Pas. X, 449.
Avots: EH XIII, 196
2) p. puši Saikava, (pflügend) eine Furche ziehend (einen Acker) in zwei Teile teilen:
p. reiz vidā puši; ‡
3) über die Grenze hinüber bepflügen:
tis cilvē̦ks visu savu dzīvi nebija dzīvs ("?"), ka nepārart sava sē̦bra šņuori Pas. X, 449.
Avots: EH XIII, 196
pārkūleņš
‡ pãrkùleņš,
1) kopfüber
AP.: meitans nāce p. nuo ve̦zuma zemē:
2) p. šũt AP., Ramkau, überwendilch nähen:
cits deķi vidā sašuva ar dubultu vìli, bet cits šuva p. AP.
Avots: EH XIII, 204
1) kopfüber
AP.: meitans nāce p. nuo ve̦zuma zemē:
2) p. šũt AP., Ramkau, überwendilch nähen:
cits deķi vidā sašuva ar dubultu vìli, bet cits šuva p. AP.
Avots: EH XIII, 204
pastādīt
pastãdît, ‡
3) aufstellen
Preiļi (Kur. Nehrung), hinstellen: ve̦lns juo pastāda pagalma vidā Pas. V, 294 (aus Welonen).
Avots: EH XIII, 176
3) aufstellen
Preiļi (Kur. Nehrung), hinstellen: ve̦lns juo pastāda pagalma vidā Pas. V, 294 (aus Welonen).
Avots: EH XIII, 176
rien
rien (III p. prs.), bewegt sich (fliegend) rasch: (kuodes) bariem vien... rien Dz. Vēstn. dziesma jautri gaisā rien Latv. tavas nemierīgās duomas caur suodrējme̦lnuo nakti rien. dienvidā rien spāri pār zâlēm E. Stērste Latvis № 1324. Ausserpräsentische Formen sind unbelegt. Anscheinend zu slav. rinǫti od. rějati "rasch fliessen" u. a. (s. unter rîts).
Avots: ME III, 546
Avots: ME III, 546
saiva
I saiva: auch (mit aĩ) Misshof, (mit ài 2 ) Oknist, Saikava, (mit aî 2 ) Schwitten; die Spule im Weberschiffchen - auch (mit ài 2 ) Kaltenbr., (sàiviņa 2 ) Sonnaxt, (sàiveņa 2 ) Višķi n. Ceļi IX, 401, Auleja: saudeklei vidā ieliek saiveņu Kaltenbr. - ", der Garnflusch Bielenstein Holzb. 403" ME. III, 638 zu streichen; "Lis." ebenda als Belegsort für saiva und saiviņa in der Bed. "das Spulchen im Weberschiff" zu streichen (da in Lis. dieses Wort nur die Bed. "Netznadel" hat).
Avots: EH XVI, 413
Avots: EH XVI, 413
sikrums
‡ sikrums = ‡ sukrums (?): purva vidā ir re̦dzams akas s. Pas. XV, 405 (aus Domopol).
Avots: EH II, 485
Avots: EH II, 485
šķīvenis
‡ II šķìvenis 2 "?": apsagâze š. ustabas vidā; sargies, šķīven, trūks tavas stīpeņ[a]s BW. p. 16372.
Avots: EH II, 639
Avots: EH II, 639
sprūds
sprūds,
2): dē̦lam bija blisīte ar sprūdini (Demin.) saujama. bē̦rns, piegājis pie šklepa, sāve vidā; tādēļ jam iekrita s. ("?") šklepā Pas. VII, 397;
3): ein Holzstück, das zwischen zwei Teile eines Gegenstandes gesteckt wird, um sie auseinanderzuhalten
(mit û 2 ) Siuxt; "dzelzs, ar kuo atspeŗ stellēs apakšējuo riestuvi, lai tas negriežas atpakaļ" (mit û] ) Kaltenbr.;
4): sieva tin sprūdus Pas. XIV, 163; ‡
9) das Gelenk
Sonnaxt: viņai kāja gurnā nuo sprûda izgrūsta.
Avots: EH II, 562
2): dē̦lam bija blisīte ar sprūdini (Demin.) saujama. bē̦rns, piegājis pie šklepa, sāve vidā; tādēļ jam iekrita s. ("?") šklepā Pas. VII, 397;
3): ein Holzstück, das zwischen zwei Teile eines Gegenstandes gesteckt wird, um sie auseinanderzuhalten
(mit û 2 ) Siuxt; "dzelzs, ar kuo atspeŗ stellēs apakšējuo riestuvi, lai tas negriežas atpakaļ" (mit û] ) Kaltenbr.;
4): sieva tin sprūdus Pas. XIV, 163; ‡
9) das Gelenk
Sonnaxt: viņai kāja gurnā nuo sprûda izgrūsta.
Avots: EH II, 562
vida
vida (?), die Wohnstube L., Oberl. n. U. Dürfte aus dem loc. vidā abstrahiert sein.
Avots: ME IV, 577
Avots: ME IV, 577
vids
vids (unter vidus), = vidus 1 AP., Ramkau, "starplaiks" Liepna: vienā vidā (= laik[me̦t]ā) jau mūsu meitieši ar valkāja vīzes AP.; vidi Liepna "vidējās duļas". tā vida (= apgabala) ļaužus Vanagu ligzda 48.
Avots: EH II, 781
Avots: EH II, 781
virst
I virst (li. vir̃sti "umfallen; werden"), -stu, -tu,
1) werden
U., (prs. ve̦rtu) N.-Bartau: zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene 2 III, 37;
2) sich vermehren (von Tieren gesagt)
Frauenb. (mit ir̂ 2 ): kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;
3) wallen: virst... aumaļum asinis LP. V, 44. biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;
4) fallen, stürzen
(mit ir̂ 2 ) Rutzau: virst gar zemi;
5) "grimt uz leju, puostu", ausarten (häufiger in der Zstz. mit iz- ) Bers.: augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;
6) vgl. atvirst. Refl. -tiês, = virst 2: lai virtes (Var.: viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). lai *viršas (> vieršas; Var.: viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.
Avots: ME IV, 614
1) werden
U., (prs. ve̦rtu) N.-Bartau: zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene 2 III, 37;
2) sich vermehren (von Tieren gesagt)
Frauenb. (mit ir̂ 2 ): kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;
3) wallen: virst... aumaļum asinis LP. V, 44. biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;
4) fallen, stürzen
(mit ir̂ 2 ) Rutzau: virst gar zemi;
5) "grimt uz leju, puostu", ausarten (häufiger in der Zstz. mit iz- ) Bers.: augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;
6) vgl. atvirst. Refl. -tiês, = virst 2: lai virtes (Var.: viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). lai *viršas (> vieršas; Var.: viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.
Avots: ME IV, 614