Paplašinātā meklēšana

neviênpràtĩba, die Uneinigkeit, Misshelligkeit, Zwietracht: ceļā izceļas nevienprātība Lp. V, 40.

Avots: ME II, 740

viênpràtĩba:* schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 300).

Avots: EH II, 796

viênpràtĩba,* die Einmütigkeit L., das Einverständnis, die Verträglichkeit U.: draugu vienprātība Ar. Krišj. Valdemārs 53.

Avots: ME IV, 663

mè̦lkulĩba, die Verlogenheit: lielās vienprātības vietā nu dzimst nuodevība, me̦lkulība Stari II, 982.

Avots: ME II, 595

saskaņa,

1) das Zusammenstimmen, die Harmonie
U., die Übereinstimmung: vienprātība un saskaņa A. XI, 37. iegribas un spēju nevar vienuot saskaņā Asp. attīstīsies pilnā saskaņā A. XI, 473. ... kas re̦dzams ne vien nuo vārdu saskaņas (Übereinstimmung), bet arī nuo vienādām konstrukcijām A. v. J. 1897, S. 238. tie mīlējās abi kâ skaņas, kas saldās saskaņās plūst JR. IV, 126;

2) der Akkord in der Musik
U.: harmonijas jeb saskaņu mācība MWM.;

3) der Reim
U.

Avots: ME III, 731, 732

savrupĩba* Wid., savrūpība*,

1) die Abgeschlossenheit, Abgesondertheit:
nevienprātība un savrupība vājina spē̦kus B. Vēstn.;

2) der Egoismus
Ceim., B. Vēstn.

Avots: ME III, 792

tuviniẽks U., tuveniẽks C., Nigr., R. Kam. 126; MWM. V1, 31 (f. -niẽce), wer sich in der Nähe befindet, in der Nähe wohnhaft ist; ein Nahestehender, ein Verwandter U.: dzinēji, kuriem bija tāļāku mājas, sāka duoties nuo vakara puses un tuvinieki nuo rīta... pruojām Lautb. Luomi 183. (tirgu) nelaidīs ne˙viens tuvinieks garām Vēr. II, 1299. vientulis, kam nebija ne radu, nei ar tuvinieku Krilova pas. 54. nelaiķa tuvinieki BW. III, 3, S. 861; A. Xl, 741. vienprātība tuvinieku starpā A. v. J. 1900, S. 883.

Avots: ME IV, 276